Atzinums

Veselības ministrija ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas virzīto plāna projektu "Par Valsts nekustamo īpašumu vienotas pārvaldīšanas plānu 2024.-2026.gadam", vienlaikus izsakām iebildumu par plāna projekta 3.5. apakšsadaļu "Valsts nekustamo īpašumu atsavināšana" un lūdzam to precizēt. 

Veselības ministrijas valdījumā pēdējo gadu laikā ir bijuši vairāki nekustamie īpašumi, kas nav nepieciešami ministrijas un tās padotības iestāžu pamatdarbības funkciju nodrošināšanai, tāpēc ministrija vērsās valsts akciju sabiedrībā "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk - VNĪ), lūdzot organizēt šo nekustamo īpašumu atsavināšanu. Veselības ministrija šo atsavināšanas procesu ietvaros ir izmantojusi, kā tas pamatoti norādīts plāna projektā, likumā "Par valsts budžetu 2017. gadam" un turpmāko gadu budžeta likumos ietverto regulējumu, kas paredzēja alternatīvu kārtību atsavināšanā iegūto līdzekļu izlietojumam, t.i. piemēram, saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2022. gadam" 40. panta piekto daļu "Ja Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā Veselības ministrijas valdījumā esošu valsts nekustamo īpašumu atsavina valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", šā panta otrajā daļā minētā apropriācija piešķirama kapitālieguldījumiem Veselības ministrijas valdījumā esošo Veselības ministrijas iestāžu funkciju nodrošināšanai izmantoto valsts nekustamo īpašumu attīstīšanai.", proti, minētais praksē paredzēja, ka no katra VNĪ pārdotā nekustamā īpašuma ar atsevišķu Ministru kabineta lēmumu varēja novirzīt no pirkuma līguma kopējās summas 25% Veselības ministrijai vai tās padotības iestādei apropriācijas palielināšanai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem. Minētā prakse vairākkārt ir tikusi pozitīvi īstenota, veicinot Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja infrastruktūras attīstību (piemēram, Ministru kabineta 2022. gada 24. augusta rīkojums Nr.573 "Par apropriācijas palielināšanu"). 

Papildus Veselības ministrija 2022. gadā pirmoreiz izmantoja iespēju patstāvīgi veikt nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu, nepiesaistot VNĪ, ar mērķi palielināt finansējuma daļu, kuru ir iespējams saņemt no atsavināšanas procesa īstenošanas. Minēto ilustrē, piemēram, Ministru kabineta 2022. gada 24. augusta rīkojums Nr.569 "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu", ar kuru Veselības ministrijai atļauts pārdot izsolē divus nekustamos īpašumus Jelgavas valstspilsētā. Piemēram, Veselības ministrijas organizētās elektroniskās izsoles ietvaros valsts nekustamais īpašums Dambja ielā 43, Jelgavā, tika pārdots par 27 120 euro, no kuriem Veselības ministrija faktiski iegūst 75% no pirkuma līguma summas, proti, 50% saglabājot Veselības ministrijai kā atsavināšanas izdevumus, savukārt otrus 50% ieskaitot valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā un attiecīgi pēc tā virzot Ministru kabineta rīkojuma projektu par apropriācijas palielināšanu, tādējādi saņemot vēl 25%, ko paredz likuma "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" 58. panta otrā daļa.

Veselības ministrija, ievērojot abus augstākminētos variantus, secina, ka nenoliedzami bija nepieciešama papildu administratīvu darbību veikšana, kas nav raksturīga Veselības ministrijai, tomēr ieguvums, ja ministrija patstāvīgi veic valsts nekustamā īpašuma pārdošanu, ir ievērojami augstāks - 25% vietā, var tikt iegūti 75% no pirkuma līguma summas kapitālieguldījumu veikšanai veselības resora nekustamo īpašumu attīstībai.

Veselības ministrija arīdzan var piekrist plāna projektā minētajam, ka "šādas speciālās kārtības piemērošana ministrijām, kuras nespecializējas valsts nekustamo īpašumu atsavināšanā, ir saistīta ar papildu resursu nepieciešamību", tāpēc konceptuāli neiebilstam Finanšu ministrijas politikai, kas ir vērsta uz alternatīvās nekustamo īpašumu atsavināšanas prakses izslēgšanu nākotnē - jau likuma "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" 58. panta pirmā daļa iedibina citādu praksi, kas atļauj VNĪ valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas izlietot tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētās kārtības ietvarā Veselības ministrija augsti novērtē VNĪ atsaucību, finansējot no VNĪ līdzekļiem Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja kāpņutelpas atjaunošanas projektu.

Ņemot vērā, ka arī 2024. gadā Veselības ministrija plāno virzīt VNĪ atsavināšanai vairākus nekustamos īpašumus, aicinām Finanšu ministriju papildināt plāna projekta 3.5. apakšsadaļu "Valsts nekustamo īpašumu atsavināšana" ar to, kāda ir paredzamā atsavināšanas kārtība, kas konceptuāli varētu tikt virzīta 2024. gada un turpmāko gadu budžeta likumiem. Veselības ministrija rosina noteikt, ka VNĪ valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc faktisko atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas izlieto tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi novirzāmi tās ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu attīstīšanai, kura pirms atsavināšanas bijusi nekustamā īpašuma valdītāja. 

-