Atzinums

Ņemot vērā, ka Ārlietu ministrijas izstrādātā Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta par diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonu (darbinieku), valsts tiešās pārvaldes amatpersonu (darbinieku), karavīru, prokuroru un sakaru virsnieku, kuri uzturas ārvalstīs, laulātajiem" 6.punktā ir norādīta atsauce uz "pielikumu", lūdzam izstrādāt un Ministru kabineta noteikumu projektam pievienot attiecīgo pielikumu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabinets 2022. gada 24. maijā pieņēma Ministru kabineta noteikumus "Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 5. jūnija noteikumos Nr. 230 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem"", ar kuriem Ministru kabineta noteikumu 7. punkts tika izteikts jaunā redakcijā. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt Ministru kabineta noteikumu projekta 7. punktu, norādot, ka noteikumu 6. punktā minēto sarakstu iesniedz elektroniski.
 

7. Šo noteikumu 6. punktā minēto sarakstu iesniedz elektroniski.

Labākas tiesību normas izpratnes nolūkos un lietoto terminu labskanības nodrošināšanai, lūdzam redakcionāli precizēt Ministru kabineta noteikumu projekta 8.punktu, norādot, ka Aģentūra šo noteikumu 2. punktā minētās personas reģistrē kā pensiju apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu pakļautās personas.

8. Aģentūra šo noteikumu 2. punktā minētās personas reģistrē kā pensiju apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu pakļautās personas.

Vēršam uzmanību uz to, ka pašreiz spēkā esošo Ministru kabineta 2001. gada 5. jūnija noteikumu Nr. 230 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem" 11.3. un 11.4. apakšpunkti paredz, ka informāciju par personām, par kurām veicamas obligātās iemaksas no valsts pamatbudžeta, norādot personu skaitu un nepieciešamās obligāto iemaksu summas, aģentūra 15 dienu laikā pēc pārskata mēnesim sekojošā mēneša beigām, cita starpā, iesniedz arī Finanšu ministrijā un Labklājības ministrijā. Tā kā Labklājības ministrija Ministru kabineta noteikumos Nr.230 neplāno mainīt institūciju loku, kurām aģentūrai ir pienākums iesniegt informāciju, lūdzam Ministru kabineta noteikumu projekta 9.punktu papildināt ar jauniem apakšpunktiem, kuros ir noteikts personu uzskaitījums, par kurām aģentūra sniegs informāciju arī Finanšu ministrijā un Labklājības ministrijā.
 

-

Labklājības ministrija informē, ka Labklājības ministrijai ir divas atašeju laulātās personas, kuras tiek apdrošinātas vecuma pensijai un bezdarba gadījumam. Palielinot iemaksu objektu, par kuru tiek veiktas iemaksas, līdz divām minimālajām mēneša darba algām mēnesī, Labklājības ministrijas izdevumi ik gadu palielināsies par 4 814 euro. Labklājības ministrijas budžeta bāzes izdevumos 2023.-2024.gadam šādi resursi nav pieejami un gadījumā, ja Ārlietu ministrijas virzītais Ministru kabineta noteikumu projekts tiks atbalstīts, Labklājības ministrijai būs nepieciešams piešķirt papildus dotāciju no valsts budžeta apakšprogrammai 97.01.00 “Labklājības nozares vadība un politikas plānošana” 4 814 euro apmērā.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta noteikumu projekta anotācijā ir norādīta visu resoru kopējais izdevumu palielinājums saistībā ar obligāto iemaksu objekta palielinājumu, bet nav norādīts, no kādiem resursiem šis izdevumu palielinājums tiks segts.
Labklājības ministrija uzskata, ka Ministru kabineta noteikumu projektā iekļautais jautājums par diplomātu laulāto obligāto iemaksu objekta palielināšanu, ir jāvirza kopā ar citu ministriju prioritārajiem pasākumiem 2023.-2025.gadam kā horizontālais pasākums, kura akceptēšanas gadījumā, secīgi arī varētu virzīt attiecīgo Ministru kabineta noteikumu projektu.

 
Labklājības ministrijas izteiktais priekšlikums nav ņemts vērā.
Labklājības ministrija vērš uzmanību uz to, ka Ministru kabineta noteikumu projekta anotācijā ir norādīta visu resoru kopējais izdevumu palielinājums saistībā ar obligāto iemaksu objekta palielinājumu, bet nav norādīts, no kādiem resursiem šis izdevumu palielinājums tiks nodrošināts. Līdz ar to lūdzam norādīt finansējuma avotu, no kura tiks segti izdevumi saistībā ar obligāto iemaksu objekta palielinājumu.

Labklājības ministrija informē, ka Labklājības ministrijai ir divas atašeju laulātās personas, kuras tiek apdrošinātas vecuma pensijai un bezdarba gadījumam. Palielinot iemaksu objektu, par kuru tiek veiktas iemaksas, līdz divām minimālajām mēneša darba algām mēnesī, Labklājības ministrijas izdevumi ik gadu palielināsies par 4 814 euro. Labklājības ministrijas budžeta bāzes izdevumos 2023.-2024.gadam šādi resursi nav pieejami un gadījumā, ja Ārlietu ministrijas virzītais Ministru kabineta noteikumu projekts tiks atbalstīts, Labklājības ministrijai būs nepieciešams piešķirt papildus dotāciju no valsts budžeta apakšprogrammai 97.01.00 “Labklājības nozares vadība un politikas plānošana” 4 814 euro apmērā.

Labklājības ministrija uzskata, ka Ministru kabineta noteikumu projektā iekļautais jautājums par diplomātu laulāto obligāto iemaksu objekta palielināšanu, ir jāvirza kopā ar citu ministriju prioritārajiem pasākumiem 2023.-2025.gadam kā horizontālais pasākums, kura akceptēšanas gadījumā, secīgi arī varētu virzīt attiecīgo Ministru kabineta noteikumu projektu.

 

-

Labklājības ministrija vērš uzmanību uz to, ka likums „Par sociālo drošību” nosaka sociālās drošības sistēmu un tās pamatprincipus Latvijā. Sociālā apdrošināšana ir valsts sociālās drošības sistēmas sastāvdaļa. Valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas pamatā ir obligātās iemaksas, ko veic darba devēji, darba ņēmēji un pašnodarbinātie, lai apdrošinātu personas, kuras ir nodarbinātas un, iestājoties apdrošināšanas riskam, zaudē darbā gūtos ienākumus. Savukārt citas personas tiek apdrošinātas no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta vai valsts pamatbudžeta, ja šīs personas atbilst kādai no likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. pantā minētajām personu grupām. Šīs personas apdrošina, lai neveidotos apdrošināšanas stāža pārtraukumi līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai vai vecuma pensijas piešķiršanai, ja pensiju piešķir agrāk ar atvieglotiem noteikumiem vai priekšlaicīgi. Vienlaikus atsevišķas personu grupas tiek apdrošinātas bezdarba gadījumam un invaliditātei. Savukārt maternitātei, paternitātei un vecāku apdrošināšanai tiek pakļautas tikai personas, kuras ir nodarbinātas un sakarā ar iepriekš minēto risku iestāšanos var zaudēt darba (nodarbinātības) ienākumus. Jebkurā gadījumā sociālā apdrošināšana kā sistēma netiek veidota, lai nodrošinātu sociālo aizsardzību personu nestrādājošiem laulātajiem.

Ministru kabineta 2001. gada 5. jūnija noteikumu Nr.230 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem” (turpmāk - MK noteikumi Nr.230) 3. punkts nosaka personu loku, par kurām no valsts pamatbudžeta tiek veiktas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai, kurā bez diplomātu laulātajiem ir minētas vēl citas personu kategorijas (kuras objektīvu iemeslu dēļ nevar strādāt).

Ārlietu ministrijai no MK noteikumiem Nr.230 svītrojot tiesību normas attiecībā uz diplomātu laulātajiem (22-TA-1187) un Ministru kabineta noteikumu projektā "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta par diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonu (darbinieku), valsts tiešās pārvaldes amatpersonu (darbinieku), karavīru, prokuroru un sakaru virsnieku, kuri uzturas ārvalstīs, laulātajiem" (22-TA-1135) paredzot par diplomātu laulātajiem valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veikt no iemaksu objekta - divām minimālajām mēneša darba algām, pastāv nevienlīdzīgas attieksmes riska iespējas, kurā personas, kuras objektīvu iemeslu dēļ nevar strādāt, piemēram, bērna invalīda kopšanas pabalsta saņēmēji, tiek nostādītas nevienlīdzīgākā situācijā (sliktākā situācijā, jo nākotnē tiks saņemtas pensijas mazākā apmērā) nekā diplomātu laulātie, kuriem lielākajai daļai nav noteikti ierobežojumi tiesībām būt nodarbinātiem un sociāli apdrošinātiem valstī, uz kuru diplomāts ir nosūtīts vai nav ierobežojumu pievienoties privātajai pensiju apdrošināšanai (3.pensiju līmenim).

Ņemot vērā minēto, Labklājības ministrijas ieskatā, jautājums par obligāto iemaksu objekta palielināšanu nav skatāms atrauti vienai personu grupai (diplomātu laulātajiem), ignorējot citas personu grupas, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar strādāt, piemēram, bērna invalīda kopšanas pabalsta saņēmējus (tas būtu skatāms vienlaicīgi ar obligāto iemaksu objekta palielināšanu arī citām MK noteikumos Nr. 230 minētajām personu kategorijām), kā arī būtu izvērtējams obligāto iemaksu objekta apmēra (tā pieauguma) samērīgums.

-