Projekta ID
25-TA-1145Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera"
Atzinums iesniegts
11.07.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Rīkojuma projekts
1. Lai nodrošinātu Ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla paplašināšanu, ierīkojot ĀSVEST 3. kārtas piekļuves un pieslēguma punktus, atļaut Aizsardzības ministrijai no budžeta apakšprogrammas 22.12.00 “Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana” piešķirt finansējumu 2025. gadā 1 102 204 euro, 2026. gadā 73 796 euro, 2027. gadā 1 559 000 euro un 2028. gadā 220 157 euro kā transfertu uz Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammu 04.01.00 “Ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla darbības nodrošināšana”.
2. Aizsardzības ministrijai un Satiksmes ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saskaņot savstarpējos transfertus un iesniegt Finanšu ministrijā priekšlikumus apropriācijas izmaiņām 2025. gadā un priekšlikumus par bāzes izdevumu precizēšanu 2026-.2028. gadā.
3. Aizsardzības ministrijai noslēgt vienošanos ar Satiksmes ministriju, paredzot piešķirto līdzekļu izlietojuma kontroli un nosakot, ka par grāmatvedības datu pareizību un finanšu līdzekļu izlietojumu atbilstoši šā rīkojuma 1. punktā minētajam mērķim ir atbildīga Satiksmes ministrija.
2. Aizsardzības ministrijai un Satiksmes ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saskaņot savstarpējos transfertus un iesniegt Finanšu ministrijā priekšlikumus apropriācijas izmaiņām 2025. gadā un priekšlikumus par bāzes izdevumu precizēšanu 2026-.2028. gadā.
3. Aizsardzības ministrijai noslēgt vienošanos ar Satiksmes ministriju, paredzot piešķirto līdzekļu izlietojuma kontroli un nosakot, ka par grāmatvedības datu pareizību un finanšu līdzekļu izlietojumu atbilstoši šā rīkojuma 1. punktā minētajam mērķim ir atbildīga Satiksmes ministrija.
Iebildums
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir izvērtējusi Aizsardzības ministrijas izstrādāto rīkojuma projektu “Par finansējuma pārdali Ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla (ĀSVEST) paplašināšanai”.
LTRK ieskatā nav pamats pieņemt, ka komersanti, kas darbojas tirgū nav uzticami un tie kaut kādā brīdī varētu pārtraukt pakalpojuma nodrošināšanu. Turklāt kritērijus šāda pakalpojuma iepirkšanai var izstrādāt tādus, kas mazina gan drošības riskus, gan pakalpojuma nodrošinājuma ilgtermiņa risku, gan uzņēmuma finansiālo stāvokli. Ne mazāk svarīgi, ka publiski pieejamā informācija liecina, ka uzņēmumi, kas varētu iesaistīties pakalpojuma nodrošināšanā, ir atzīti par nacionālajai drošībai nozīmīgiem tiesību subjektiem. Līdz ar to LTRK ieskatā nav saprotams, kāpēc subjekti ar šo statusu netiek iesaistīti pakalpojumu nodrošināšanā.
Konkurences padomes vēstule, uz ko izzņā atsaucas ministrija, ietver arī Konkurences padomes viedokli attiecībā uz to, kā jāpiemēro Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmajā daļā ietverts deleģējuma līgumu slēgšanas pamatprincips – deleģēt pārvaldes uzdevumu iespējams, ja pilnvarotā persona pārvaldes uzdevumu var veikt efektīvāk. Minētais izriet arī no valsts pārvaldes principa, kas nosaka pienākumu valsts pārvaldi organizēt pēc iespējas efektīvi . Efektivitātes princips sevī ietver arī pienākumu valsts pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbaudīt un, ja nepieciešams, pilnveidot, izvērtējot arī funkciju apjomu, nepieciešamību un koncentrācijas pakāpi, normatīvā regulējuma apjomu un detalizāciju un apsverot deleģēšanas iespējas vai ārpakalpojuma izmantošanu. Šobrīd, kad efektīva publisko līdzekļu izmantošana ir vēl būtiskāka, salīdzinot ar brīdi, kad deleģēšanas līgumi tika noslēgti, ir svarīgi no jauna izvērtēt, vai tiešām sabiedrībai tiek sniegts visefektīvākais pakalpojums.
Tāpat LTRK vērš Aizsardzības ministrijas uzmanību, ka 2025. gada 21. februārī Ministru prezidente Evika Siliņa nāca klajā ar valdības uzrāviena plānu un konkrētiem prioritārajiem uzdevumiem, kas valdībai jāpaveic šī gada laikā. Viens no pasākumiem paredz vismaz 5% publisko pakalpojumu nodot privātajam sektoram. LTRK ieskatā šī ir iespēja, ko publiskā pārvalde var izmantot, lai valdības vadītājas nodomu atbalstītu un īstenotu praksē.
Ņemot vērā minēto, LTRK nepiekrīt ministrijas skaidrojumam un turpina uzturēt iepriekš paustos iebildumus.
LTRK ieskatā nav pamats pieņemt, ka komersanti, kas darbojas tirgū nav uzticami un tie kaut kādā brīdī varētu pārtraukt pakalpojuma nodrošināšanu. Turklāt kritērijus šāda pakalpojuma iepirkšanai var izstrādāt tādus, kas mazina gan drošības riskus, gan pakalpojuma nodrošinājuma ilgtermiņa risku, gan uzņēmuma finansiālo stāvokli. Ne mazāk svarīgi, ka publiski pieejamā informācija liecina, ka uzņēmumi, kas varētu iesaistīties pakalpojuma nodrošināšanā, ir atzīti par nacionālajai drošībai nozīmīgiem tiesību subjektiem. Līdz ar to LTRK ieskatā nav saprotams, kāpēc subjekti ar šo statusu netiek iesaistīti pakalpojumu nodrošināšanā.
Konkurences padomes vēstule, uz ko izzņā atsaucas ministrija, ietver arī Konkurences padomes viedokli attiecībā uz to, kā jāpiemēro Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmajā daļā ietverts deleģējuma līgumu slēgšanas pamatprincips – deleģēt pārvaldes uzdevumu iespējams, ja pilnvarotā persona pārvaldes uzdevumu var veikt efektīvāk. Minētais izriet arī no valsts pārvaldes principa, kas nosaka pienākumu valsts pārvaldi organizēt pēc iespējas efektīvi . Efektivitātes princips sevī ietver arī pienākumu valsts pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbaudīt un, ja nepieciešams, pilnveidot, izvērtējot arī funkciju apjomu, nepieciešamību un koncentrācijas pakāpi, normatīvā regulējuma apjomu un detalizāciju un apsverot deleģēšanas iespējas vai ārpakalpojuma izmantošanu. Šobrīd, kad efektīva publisko līdzekļu izmantošana ir vēl būtiskāka, salīdzinot ar brīdi, kad deleģēšanas līgumi tika noslēgti, ir svarīgi no jauna izvērtēt, vai tiešām sabiedrībai tiek sniegts visefektīvākais pakalpojums.
Tāpat LTRK vērš Aizsardzības ministrijas uzmanību, ka 2025. gada 21. februārī Ministru prezidente Evika Siliņa nāca klajā ar valdības uzrāviena plānu un konkrētiem prioritārajiem uzdevumiem, kas valdībai jāpaveic šī gada laikā. Viens no pasākumiem paredz vismaz 5% publisko pakalpojumu nodot privātajam sektoram. LTRK ieskatā šī ir iespēja, ko publiskā pārvalde var izmantot, lai valdības vadītājas nodomu atbalstītu un īstenotu praksē.
Ņemot vērā minēto, LTRK nepiekrīt ministrijas skaidrojumam un turpina uzturēt iepriekš paustos iebildumus.
Piedāvātā redakcija
-