Atzinums

Likumprojekta 8. pants paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 7. pantā minētajiem pārkāpumiem (Kara upuru pārapbedījumu, būvdarbu veikšana kara upuru apbedījuma vietās, kapsētās, kā arī jaunu kara upuru apbedījumu vietas izveide bez komisijas atļaujas) veic pašvaldības policija vai Valsts policija.
Vēršama uzmanība, ka līdz šim nevienai institūcijai valstī, tostarp Valsts policijai, kompetence veikt administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumiem kara upuru apbedījumu aizsardzības jomā nav noteikta.
Jāņem vērā, ka ar Ministru kabineta 2013. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 38 apstiprinātajā Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcijā ir paredzēts, ka, veidojot jauno administratīvo sodu sistēmu, ir jāpārskata Valsts policijas kompetence, sastādot protokolus par tādiem pārkāpumiem, kuru izskatīšana ir citu valsts vai pašvaldību institūciju kompetencē, jo tik plašas pilnvaras, kādas šobrīd Valsts policijai tiek paredzētas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ir liekas un nepamatotas, “jo policistam nav speciālo zināšanu, lai konstatētu pārkāpumu un sastādītu administratīvā pārkāpuma protokolu par pārkāpumiem dzīvnieku labturības, būvniecības, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu sanitāro prasību, nodokļu administrēšanas, elektronisko sakaru u.c. specifiskās jomās.” (skat. koncepcijas III sadaļas ievaddaļu, 16. lpp). Iekšlietu ministrijas ieskatā arī kara upuru apbedījumu aizsardzības joma ir specifiska un nebūtu attiecināma uz Valsts policijas kompetenci.
Ņemot vērā minēto, izslēgt likumprojekta 8. pantā vārdus "vai Valsts policija".

-

Likumprojekta 3. panta pirmā daļa paredz, ka kara upuru apbedījumu saglabāšanu organizē Kara upuru apbedījumu saglabāšanas komisija. Likumprojekta 3. panta sestajā daļā noteikti minētās komisijas uzdevumi. Savukārt likumprojekta 3. panta trešajā daļā paredzēts, ka komisijas sastāvā, tostarp, iekļauj Iekšlietu ministrijas pārstāvi.
Izvērtējot likumprojektā  komisijai noteiktos  uzdevumus, secināms, ka tie ir saistīti ar tādiem jautājumiem, kuru izvērtēšanai nepieciešamas noteiktas jomas zināšanas  un tie nav atbilstoši  Iekšlietu ministrijas kompetencei. Līdz ar to, nav skaidra Iekšlietu ministrijas loma minētās komisijas darbā.
Ņemot vērā minēto, papildināt anotāciju ar attiecīgu skaidrojumu par Iekšlietu ministrijas lomu minētās komisijas darbā, vai precizēt likumprojektu, izslēdzot Iekšlietu ministriju no komisijas sastāva.

-

Precizēt likumprojekta 1. pantu vai papildināt anotāciju ar attiecīgu skaidrojumu, ņemot vērā, ka nav skaidrs, kas ir "masu terora akcijas laikā nogalināta persona".

-

Precizēt likumprojekta 1. panta 9. punktu, ņemot vērā, ka nav skaidrs, kas ir "militārs atradums".

-

Precizēt likumprojekta 3. panta ceturto daļu, ņemot vērā, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 75. panta otro daļu iestādes izveidotās koleģiālās institūcijas reglamentu izdod tās iestādes vadītājs, kura attiecīgo koleģiālo institūciju ir izveidojusi.

-

Likumprojekta 6. panta pirmajā daļā paredzēts, ka militāros artefaktus, kas saistīti ar kara upuru apbedījumu vai kuri var atvieglot kara upuru mirstīgo atlieku identificēšanu, bez maksas nodod komisijai.
Norādāms, ka saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 2. pantu senlietas ir cilvēka apzinātas darbības rezultātā radīti priekšmeti — artefakti (piemēram, rotaslietas, ieroči, darbarīki, iedzīves priekšmeti, keramikas izstrādājumi, monētas veselā vai fragmentārā veidā), kas atrasti zemē, virs zemes vai ūdenī. Tādējādi arī militārie artefakti ir senlietas, uz kurām attiecināms likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" regulējums un Krimināllikuma regulējums.
Ņemot vērā minēto, attiecīgi precizēt likumprojektu vai anotācijā ietvert šī jautājuma skaidrojumu.

-

Anotācijā norādīts: "Likumprojekta 7.pants paredz atbildību, proti, par kara upuru pārapbedījumu, būvdarbu veikšanu kara upuru apbedījuma vietās, kapsētās, kā arī jaunu kara upuru apbedījumu vietas izveidi bez komisijas atļaujas piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt  naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām - no divsimt līdz divtūkstoš naudas soda vienībām.".
Vēršama uzmanība, ka administratīvās atbildības reformas laikā tika izveidoti un laika gaitā tiesību doktrīnā, politikas plānošanas dokumentos un iestāžu praksē attīstīti noteikti kritēriji, lai izvērtētu, vai konkrētajā gadījumā administratīvā atbildība ir nepieciešama un pieļaujama. Likumprojekta anotācijā par katru paredzēto administratīvo pārkāpumu iekļaujams pilnvērtīgs, sistēmisks un viegli uztverams vismaz šādu kritēriju izvērtējums: 1) administratīvā akta (procesa) prioritātes princips; 2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte; 3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām; 4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums; 5) aizliegums paredzēt administratīvo atbildību par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54. lpp.). Nozīmīgs rādītājs ir arī problēmsituācijas aktualitāte, proti, vai attiecīgi pārkāpumi faktiski tiek izdarīti pietiekami bieži, lai par to būtu nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību (Informatīvais ziņojums "Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošana", 03.03.2020., 2. lpp. Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/).
Ņemot vērā minēto, papildināt anotāciju ar attiecīgu izvērtējumu.
 

-