Atzinums

      Svītrot projekta 8. punktā vārdus “vai citādi identificēta persona”, ievērojot, ka Autoceļu lietošanas nodevas likums, jo īpaši tā 8.¹ panta trešā un piektā daļa, kā arī iepriekšējās projekta normas neparedz datu apstrādi par “citādi identificētu personu”, tādējādi attiecīgais nosacījums ir pretrunā deleģējumam.
     Turklāt vēršama uzmanība, ka atbilstoši Autoceļu lietošanas nodevas likuma 11. pantam pie administratīvās atbildības par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas noteikumu neievērošanu saucams transportlīdzekļa īpašnieks, turētājs vai pārvadātājs. Atbilstoši Autopārvadājumu likuma 1. panta 28. punktam pārvadātājs ir komersants, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kas pēc pasūtījuma vai līguma ar nosūtītāju, pasažieri vai uz cita tiesiska pamata uzņemas pārvadājuma saistību. Ņemot vērā minēto, piemēram, transportlīdzekļa vadītājs pie administratīvās atbildības par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas noteikumu neievērošanu atbilstoši spēkā esošajiem nacionālajiem normatīvajiem aktiem nav saucams. 
     Vienlaikus vēršama uzmanība, ka Latvijai, konstatējot pārkāpumu, ir svarīgi transportlīdzekļa īpašnieka vai turētāja dati, ko tā var iegūt no EUCARIS, kas savukārt nozīmē, ka Latvijai nav sūtāmas informācijas par pārkāpumu un attiecīgi Latvija arī negaida nekādu informāciju par transportlīdzekļa vadītāju, tāpēc, lai novērstu Valsts policijai nepamatotu administratīvo slogu, attiecībā uz transportlīdzekļa vadītāju nav izmantojamas Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta Direktīvas (ES) 2019/520 par ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību un informācijas par ceļu lietošanas maksu nesamaksāšanu pārrobežu apmaiņas veicināšanu Savienībā pielikuma veidlapas. 
     Papildus vērā ņemams, ka deleģējošā norma neparedz pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot nosacījumus arī par kārtību, kādā notiek informācijas apmaiņa ar personu, attiecībā pret kuru ir konstatēts autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpums, bet gan paredz noteikt “kārtību, kādā veic informācijas apmaiņu ar citiem Eiropas Savienības dalībvalstu kontaktpunktiem par nodevas maksāšanas pārkāpumiem, kā arī apmaiņai paredzētās informācijas apjomu par transportlīdzekli, tā īpašnieku vai turētāju nosaka Ministru kabinets”. Līdz ar to izvērtējama pieļaujamība projektā ietvert 8. punktu tā pašreizējā redakcijā.
 

-

     Svītrot projekta 9. punktā vārdus “vai citādi identificēta persona”, ievērojot, ka Autoceļu lietošanas nodevas likums, jo īpaši tā 8.¹ panta trešā un piektā daļa, kā arī iepriekšējās projekta normas neparedz datu apstrādi par “citādi identificētu personu”, tādējādi attiecīgais nosacījums ir pretrunā deleģējumam.
     Turklāt vēršama uzmanība, ka atbilstoši Autoceļu lietošanas nodevas likuma 11. pantam pie administratīvās atbildības par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas noteikumu neievērošanu saucams transportlīdzekļa īpašnieks, turētājs vai pārvadātājs. Atbilstoši Autopārvadājumu likuma 1. panta 28. punktam pārvadātājs ir komersants, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kas pēc pasūtījuma vai līguma ar nosūtītāju, pasažieri vai uz cita tiesiska pamata uzņemas pārvadājuma saistību. Ņemot vērā minēto, piemēram, transportlīdzekļa vadītājs pie administratīvās atbildības par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas noteikumu neievērošanu atbilstoši spēkā esošajiem nacionālajiem normatīvajiem aktiem nav saucams. 
     Vienlaikus vēršama uzmanība, ka Latvijai, konstatējot pārkāpumu, ir svarīgi transportlīdzekļa īpašnieka vai turētāja dati, ko tā var iegūt no EUCARIS, kas savukārt nozīmē, ka Latvijai nav sūtāmas informācijas par pārkāpumu un attiecīgi Latvija arī negaida nekādu informāciju par transportlīdzekļa vadītāju, tāpēc, lai novērstu Valsts policijai nepamatotu administratīvo slogu, attiecībā uz transportlīdzekļa vadītāju nav izmantojamas Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta Direktīvas (ES) 2019/520 par ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību un informācijas par ceļu lietošanas maksu nesamaksāšanu pārrobežu apmaiņas veicināšanu Savienībā pielikuma veidlapas. 
     Papildus vērā ņemams, ka deleģējošā norma neparedz pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot nosacījumus arī par kārtību, kādā notiek informācijas apmaiņa ar personu, attiecībā pret kuru ir konstatēts autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpums, bet gan paredz noteikt “kārtību, kādā veic informācijas apmaiņu ar citiem Eiropas Savienības dalībvalstu kontaktpunktiem par nodevas maksāšanas pārkāpumiem, kā arī apmaiņai paredzētās informācijas apjomu par transportlīdzekli, tā īpašnieku vai turētāju nosaka Ministru kabinets”. Līdz ar to izvērtējama pieļaujamība projektā ietvert 9. punktu tā pašreizējā redakcijā.

-

Izskatīt nepieciešamību papildināt projekta 6.2.2. apakšpunktu aiz vārda “datums” ar vārdiem “(ja neizriet no personas koda)”, ievērojot, ka personas kods, kas paredzēts projekta 6.2.3. apakšpunktā, jau var saturēt ziņas par dzimšanas datumu.

-

Izvērtēt nepieciešamību precizēt projekta 6.2.4. apakšpunktu, ievērojot, ka atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likumam personai var būt ne tikai deklarētā dzīvesvietas adrese, bet arī, piemēram, papildu adrese, kas izmantojama saziņai ar valsti un pašvaldību. Tāpat atbilstoši Oficiālās elektroniskās adreses likumam personai saziņai ar valsti un pašvaldību var būt reģistrēta arī oficiālā elektroniskā adrese.

-

Svītrot projekta 7. punktu, jo tas pretēji Ministru kabineta 2009. gada 3.februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu sagatavošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 108) 3.2. apakšpunktam, faktiski dublē Autoceļu lietošanas nodevas likuma 8.¹ panta trešo daļu.

-

Svītrot projekta 10. punktu, jo tas pretēji MK noteikumu Nr. 108 3.2.apakšpunkram, faktiski dublē jau spēkā esošos normatīvos aktus.

-

Precizēt projekta sāktnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 2.1. apakšpunktu ar norādi uz ietekmi arī uz Valsts policiju un Iekšlietu ministrijas informācijas centru, ievērojot projektā paredzēto regulējumu.

-