Atzinums

Biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” apvieno 15 būvniecības uzņēmumus un, lai arī visi tie ir būvniecības uzņēmumi, lai veiktu būvdarbus, šie uzņēmumi pārvalda būtiskas ražotnes (asfalta ražotnes, betona izstrādājumu rūpnīcas, karjeri u.c.), kurās tiek ražoti dažādi materiāli un patērēti būtiski enerģijas apjomi.
Iepazīstoties ar plānoto Ministru kabineta noteikumu redakciju Biedrība secina, ka:
1. starp atbalstāmajām nozarēm nav iekļauti  ceļu un tiltu būvniecības uzņēmumi un tajos ietilpstošo ražotņu nozares, tas ir nav iekļautas, ne asfalta ražošana, ne betona izstrādājumu ražošana, ne minerālo materiālu ražošana (karjeru izstrāde).
2.   Ņemot vērā, ka daļai ceļu un tiltu nozares uzņēmumu ražotnes ir iekļautas būvniecības uzņēmumu struktūrā, neizdalot tos atsevišķās juridiskā vienībās, šie uzņēmumi neizpilda publiski minēto kritēriju, ka enerģijas izmaksām jāpārsniedz 10% no kopējām uzņēmuma izmaksām, lai kvalificētos energointensīva uzņēmuma statusam un līdz ar to valsts atbalstam. Savukārt, ja tiek apskatītas konkrētās ražotnes, piemēram, asfalta ražotnes, tad šajās struktūrvienībās enerģijas izmaksas būtiski pārsniedz 10% no kopējām izmaksām, tas ir atkarībā no ražotnes un  izmantotā kurināmā veida, tās svārstās no 13% līdz 30% no kopējās asfalta pašizmaksas. Būtiski atzīmēt, ka ir ražotnes, kuras nav iekļautas būvniecības uzņēmumu struktūrā un līdz ar to veidojas situācija, kurā pastāv iespēja, ka daļa no ražotājiem kvalificēsies energointensīva uzņēmuma klasifikācijai un saņems valsts atbalstu, bet daļa ražotāju tikai to izvēlētās uzņēmuma struktūras dēļ nē. Iespējams arī citās nozarēs ir līdzīgas situācijas un  tādā gadījumā netiks veicināta līdzvērtīga konkurence, jo daļa ražotāju saņems atbalstu, bet daļa savas struktūras dēļ nē.
3.   Energoefektivitātes likums nosaka, ka “lielais elektroenerģijas patērētājs ir elektroenerģijas lietotājs, kura gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundas divos kalendāra gados pēc kārtas”. Respektīvi šajā likumā nav atsauces uz to, ka šim patēriņam jābūt vienā pieslēgumā. Tā pat nereti uzņēmumi ir vēsturiski attīstījušies tā, ka ražotnes atrodas dažādās vietās un pat vienai ražotnei ir vairāki pieslēgumi. Iemesli tam var būt dažādi, vai vēsturiskās attīstības dēļ, vai tehnisku iemeslu dēļ, vai lai pārvaldītu riskus, kas saistīti ar vienu pieslēgumu.
Būtiski atzīmēt, ka tieši ceļu un infrastruktūras būvniecībā, būtiskākā daļa no izejmateriāliem (būtiska daļa minerālmateriālu, betona izstrādājumi, asfalts) tiek ražoti Latvijā un tas nozīmē, ka atbalsts šo materiālu ražošanai atstās pozitīvu ietekmi uz to cenām un līdz ar to palielināsies ekonomiskā aktivitāte, jo būs iespējams veikt darbus, kuri izmaksu dēļ tika atlikti un kopumā pasūtītājiem būs iespēja veikt lielāku darbu apjomu ar pieejamo budžetu. Investīcijas infrastruktūrā ir viens no galvenajiem nosacījumiem arī lai citas nozares spētu tālāk attīstīties.
 

-

Pārskatīt Noteikumu 4.4. punktu, kurā noteikts, lai kvalificētos atbalsta saņemšanai 10% no kopējām izmaksām jāveido enerģijas izmaksām. 

Tā vietā piedāvājam 4.4. punkta redakcijā noteikt, ka konkrētai struktūrvienībai enerģijas patēriņam jāpārsniedz 10%.
 

Lūdzam Noteikumu 4.5. punkta nosacījumā, ka enerģijas patēriņam jāpārsniedz 0,5 GWh vienā pieslēguma vietā, saglabāt tikai to daļu, ka komersanta kopējam elektroenerģijas patēriņam jāpārsniedz 0,5 GWh gadā, bet izslēgt piebildi par vienu pieslēgumu, jo tādā veidā uzņēmumi ar vairākām ražotnēm vai vienu ražotni ar vairākiem pieslēgumiem atbilstu kritērijam un tiktu saglabāta doma par to, ka kopējam komersanta patēriņam ir jābūt lielam, tas ir virs 0,5 GWh.   

-

Iekļaut, Noteikumu pielikumā kā atbalstāmās nozares arī ceļu un tiltu nozarē esošās ražotnes, tas būtu - asfalta ražošana, betona izstrādājumu ražošana un karjeru izstrāde.
 

-