Atzinums

SIA "JELGAVAS ŪDENS" (turpmāk – Sabiedrība) iebilst Būvniecības likuma likumprojekta grozījumos:
paredzētajam 14.panta 1.1 daļas papildinājumam, kas nosaka, ka turpmāk “Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir 5 gadi. Tehnisko noteikumu derīguma termiņa ietvaros tehnisko noteikumu izdevēji nav tiesīgi mainīt iepriekš izvirzītās tehniskās prasības.”
Sabiedrības Tehnisko noteikumu (turpmāk - TN) izdošanas kārtību un minimālo derīguma termiņu šobrīd nosaka Ministru kabineta 2016.gada 22.marta noteikumu Nr. 174 “Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu” 25.punkts. Precīzs TN derīguma termiņš saskaņā ar Jelgavas pilsētas pašvaldības 2019.gada 25.aprīļa saistošo noteikumu Nr.19-10 “Par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību Jelgavas pilsētā” 8.punkta prasībām ir 2 gadi no to izdošanas dienas.

Jelgavas valstspilsētā TN derīguma termiņš 2 gadi ir noteikts:
izvērtējot situāciju ar būvniecības attīstību Jelgavas valstspilsētā, kas var būtiski ietekmēt TN izteiktās prasības, piemēram, attiecībā uz pieslēguma jaudām ūdenssaimniecības sistēmām, tīklu diametriem, sūkņu staciju ražībām. Īpaši tas ir aktuāls darījumu apbūves teritorijām, kur rūpīgi jāplāno ūdenssaimniecības sistēmu pieslēgumu jaudas. Pārāk garš TN derīguma termiņš šādos gadījumos var novest pie nepamatoti lielas ražības jaunu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu būvniecības, ņemot vērā visu 5 gadu laikā izsniegtos TN.
ņemot vērā, ka ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu būvniecības ieceres dokumentācijas (turpmāk - BID) izstrādes laiks, lielākoties, ir īsāks par 2 gadiem no TN izsniegšanas brīža. Atsevišķos gadījumos, ja BID izstrāde ir garāka par 2 gadiem, Sabiedrība TN pagarina vai jau sākotnēji izsniedz ar garāku derīguma termiņu, pamatojoties uz TN saņemšanai iesniegtajiem dokumentiem.
ņemot vērā normatīvo aktu izmaiņas gan Latvijas, gan ES (piemēram –Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīva) līmenī.
ņemot vērā strauju tehnoloģiju attīstību šobrīd. Līdz ar ko iekārtas un materiāli, kas bija aktuāli un moderni 5 gadus atpakaļ, šobrīd ir morāli novecojuši un neatbilst mūsdienu prasībām.
Vēršam uzmanību, ka nosakot TN derīguma termiņu 5 gadus un vienlaikus izsakot ierobežojumu, ka TN izdevēji TN darbības laikā nav tiesību tos grozīt / papildināt, izsakot papildus prasības, tiks ierobežota ūdenssaimniecības sistēmu attīstība, t.k. 5 gadu laikā var būtiski mainīties situācija ar esošiem ielu tīkliem – var būt izbūvēti jauni tīkli, vai pārbūvēti esošie, par ko nebija zināms pirms 5 gadiem, līdz ar ko, var būt nepieciešams mainīt ūdenssaimniecības tīklu pieslēguma vietu, vai mainīt pieslēguma nosacījumus uz racionālākiem.

 

Izvērtējot iepriekšminēto Sabiedrība piedāvā atstāt Būvniecības likuma 14.panta 1.1  punktu esošā redakcijā vai noteikt Tehnisko noteikumu derīguma termiņu ne garāku par 2 gadiem, izsakot to sekojošā redakcijā:
“Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir 2 gadi no to izdošanas brīža.”
 

SIA "JELGAVAS ŪDENS" (turpmāk – Sabiedrība) iebilst Būvniecības likuma likumprojekta grozījumos:
paredzētai 19.4 panta redakcijai “19.4 pants Atbildība par pazemes ārējiem inženiertīkliem.
Būvniecības procesa dalībnieki nenes atbildību pret pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju, ja būvdarbu laikā pazemes ārējām inženiertīklam ir nodarīti jebkādi bojājumi sakarā ar to, ka:
1) tas neatrodas vietā vai dziļumā, kurā tas bija norādīts paša pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju saskaņotajā augstas detalizācijas topogrāfisku informācijā par attiecīgā inženiertīkla atrašanos vietu;
2) atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datiem attiecīgajam inženiertīklam bija jābūt citā vietā;
3) tā atrašanā vieta nebija zināma.”.

Vēlamies vērst Jūsu uzmanību, ka pēc Sabiedrības uzskata, nevar paļauties tikai uz datubāzes vai topogrāfijas plānos pieejamo informāciju par ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izvietojumu un dziļumiem ar nepieciešamo precizitāti.
Jāņem vērā, ka ne visi ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli ir digitāli pārmērīti dabā, t.sk. noteikts to atrašanās dziļums veicot kontrolrakumus, bet tie ir pārnesti no iepriekšējo periodu iesniegtiem izpildmērījumu plāniem, kas ir pieejami tikai papīra formātā ar norādītām piesaistēm nevis konkrētu vietu koordinātēm. Bieži vien, piesaistes bija sniegtas pie objektiem, kas šobrīd dabā vairs neeksistē (koki, stabi u.t.t). Arī attiecībā uz cauruļvadu izbūves dziļumiem un precīzām iebūves augstuma atzīmēm – inženiertīkliem tos nevar noteikt, neveicot kontrolrakumus dabā. Jāmin, ka ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, lielākoties, ir izbūvēti ceļu braucamajās daļās, līdz ar ko kontrolrakumu veikšana tikai augstuma atzīmju precizēšanai ir faktiski neiespējama.
            Saskaņojot topogrāfijas plānus, daļai tīklu uzrādās atzīme “orientējoši”, jo nav precīzi zināma to atrašanās vieta dabā.
Papildus, jāņem vērā, ka daļa tīklu var būt trešo personu īpašumā vai valdījumā, vai arī vēsturiski tiem vairs nav īpašnieku, un šobrīd tie tiek nodoti Sabiedrības valdījumā vai apsaimniekošanā, un par šiem tīkliem nav pieejama pilnīgi precīza informācija.
Uzskatām, ka pilnīgi noņemt atbildību no būvniecības procesa dalībniekiem un ļaut veikt būvdarbus neveicot inženiertīklu atšurfēšanu, precizējot to atrašanās vietu dabā un iebūves dziļumu, tieši pirms darbu uzsākšanas ir bīstami, jo esošie ūdenssaimniecības tīkli var tikt bojāti, tādejādi nodarot zaudējumus ne tikai Sabiedrībai, bet arī trešajām personām. Laicīga sagatavošanās darbam, t.sk. iepriekšminētie tīklu atšurfēšanas darbi, ļauj arī savlaicīgi noteikt iespējamās problēmas būvobjektā un izstrādāt to risinājumus.
Veicot BID saskaņojumu Sabiedrība nosaka, ka pirms darbu uzsākšanas būvdarbu veicējam ir jāpieaicina Sabiedrības pārstāvis tīklu uzrādīšanai dabā.
Uzskatām, ka no pilnīgas atbildības varētu atbrīvot būvdarbu veicējus tikai gadījumos, kad tas ir precizējis tīklu izvietojumu dabā pirms darbu veikšanas saskaņā ar BID izstrādātāja norādījumiem, pieaicinājis inženiertīklu turētāju pārstāvjus tīklu uzrādīšanai, un pirms tam par šo inženiertīklu pakalpojuma sniedzējam nebija pieejama detalizēta informācija. 
 

19.4 pants Atbildība par pazemes ārējiem inženiertīkliem.
Būvniecības procesa dalībnieki nenes atbildību pret pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju, ja būvdarbu laikā pazemes ārējam inženiertīklam ir nodarīti jebkādi bojājumi, tikai tādos gadījumos, ja attiecīgo inženiertīkli atrašanās vieta nebija zināma.”