Atzinums

Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka gadījumā, ja lēmumu apstrīd augstākā iestādē, tad augstāka iestāde to izskata saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81. pantā ietverto regulējumu, un tādā veidā tas iegūst savu galīgo noformējumu un to var pārsūdzēt tiesā.
Tas, kas minēts projekta anotācijā par to, ka Administratīvā procesa likums paredz iestādei tiesības grozīt lēmumu, ir cits procesuālais mehānisms, kuru paredz Administratīvā procesa likuma 83. pants, bet tajā nav paredzēts apstrīdēšanas process, jo personas sūdzība nav apstrīdēšanas iesniegums.
Ievērojot minēto, atkārtoti lūdzam precizēt projekta anotācijā ietverto informāciju par projektā paredzētajā Ministru kabineta 2023. gada 31. janvāra noteikumu Nr. 50 "Kārtība, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023.–2027. gada plānošanas periodā" (turpmāk – noteikumi) 43.¹1. apakšpunktā ietverto regulējumu, ka arī projektā paredzētajā noteikumu 43.¹1. apakšpunktā ietverto regulējumu.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 33. pants paredz regulējumu par administratīvā procesa dalībnieku procesuālo tiesību pārņemšanu, proti, atbilstoši šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam, ja kāds no administratīvā procesa dalībniekiem lietā izstājas (fiziskās personas nāve, juridiskās personas izbeigšanās u.c.), iestāde vai tiesa var aizstāt šo administratīvā procesa dalībnieku ar viņa tiesību pārņēmēju. Procesuālo tiesību pārņemšana iespējama jebkurā procesa stadijā.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta anotācijā ietverto informāciju par projektā paredzētajā noteikumu 43.¹2. apakšpunktā ietverto regulējumu, kā arī projektā paredzētajā noteikumu 43.¹2. apakšpunktā ietverto regulējumu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likums paredz, ka iestādes izdotu administratīvo aktu var apstrīdēt augstākā iestādē, un augstākas iestādes izdotu administratīvo aktu var pārsūdzēt tiesā.
Atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam augstākā iestādē var iesniegt, piemēram, iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu, bet tiesā var iesniegt, piemēram, pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā, apelācijas sūdzību vai kasācijas sūdzību.
Turklāt, piemēram, Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts, kādā termiņā iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu, pieņem ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, kā arī noteikts, kā var pagarināt šī lēmuma par administratīvā akta izdošanu termiņu.
Tāpat, piemēram, Administratīvā procesa likuma 83. pantā nav paredzēts apstrīdēšanas process, jo personas sūdzība nav iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta anotācijā ietverto informāciju par projektā paredzētajā noteikumu 43.¹3. apakšpunktā ietverto regulējumu.

-

Anotācijā sniegts skaidrojums, ka: "Ņemot vērā, ka 2023.–2027. gada plānošanas periodā Regulas 2021/2116 12. pantā noteikts, ka sertifikācijas struktūra var būt gan publiska, gan privāta revīzijas struktūra, ZM uzskata, ka noteikumos Nr. 50 nebūtu pareizi fiksēt sašaurinātu izvēli, jo gadījumā, ja mainās tirgus situācija un citi apstākļi, un tiek pieņemts lēmums, ka saimnieciski izdevīgāka izvēle ir par labu vienai, vai otrai opcijai (publiskai vai privātai revīzijas struktūrai), tad mazāks administratīvais slogs būs šo izvēli veikt ZM iekšējo normatīvo aktu ietvaros, nevis izdarot kārtējos grozījumus noteikumos Nr. 50." Ja nākotnē tiktu izvēlēta privāta revīzijas struktūra, aicinām izvērtēt un sniegt skaidrojumu, saskaņā ar kādu tiesisko regulējumu un kādā procedūrā tas tiktu darīts un vai attiecīgi nav nepieciešams kāds tiesiskais regulējums šajos noteikumos, tostarp skaidrojot, kā attiecīgā situācijā tiktu ievērots Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulas (ES) 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 12. panta 1. punktā paredzētais: "Sertifikācijas struktūra ir publiska vai privāta revīzijas struktūra, ko dalībvalsts izraudzījusies uz vismaz trim gadiem, neskarot valsts tiesību aktus. Ja tā ir privāta revīzijas struktūra un ja to prasa piemērojamie Savienības vai valsts tiesību akti, dalībvalsts to izvēlas publiskā konkursa procedūrā."
Ja nepieciešams, aicinām precizēt projektu.

-