Atzinums

Latvijas Kvalitātes biedrība ir iepazinusies ar informatīvo ziņojumu “Par Sabiedrības integrācijas fonda darbības uzlabojumu priekšlikumiem” un atbalsta Sabiedrības integrācijas fonda administrēto programmu nodošanu tiešai ministriju pārraudzībai atbilstoši to kompetences jomām.
Ideālā gadījumā SIF varētu veidot par vienotu platformu visu visdažādāko programmu administrēšanai, tomēr padziļināti zinot Latvijas Republikas ministriju darba specifiku, birokrātiju, kā arī politisko ietekmi atbilstoši attiecīgā laika posmā ministrijā vadošajam politiskajam spēkam, SIF saglabāšana ar centralizētas iestādes funkcijām nav šobrīd praksē īstenojama. Jau šobrīd esam runājuši un dalījušies citu valstu pieredzē par dažādu ministriju pakļautībā esošu iestāžu, komiteju un ekspertu grupu ja ne apvienošanu, tad cieša kopīga darba organizēšanu, bet tam vienmēr no ministriju puses ir bijis kategorisks noraidījums. Līdz ar to nav skaidrs kā praksē varētu tikt veidota vienota organizācija daudzām ministrijām, piedevām, kas saistīta ar apjomīgu finanšu plūsmu un tās pārdali no šo ministriju puses, ja citos gadījumos ministrijas nevēlas dzirdēt nekādus ierosinājumus par kopīgām organizācijām.
Līdzīgās organizācijas, kas pakļautas dažādām ministrijām: Latvijas Nacionālais Akreditācijas birojs un Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra, arī Izglītības kvalitātes valsts dienests. Latvijas Standartam ir nozares ekspertu tehniskās komitejas, kas dažkārt vairāk vai mazāk pārklājas ar dažādu ministriju citām tehniskajām komitejām, piemēram, Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūras RIS3 darba grupu (abos gadījumos pat viena pakļautība Ekonomikas ministrijai), vai daļu no Nozares Ekspertu padomēm (Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzība). Šo organizāciju un piesaistīto nozaru ekspertu darba tuvināšana dažādās organizācijās, komitejās un platformās būtu pašsaprotama, jo īpaši tāpēc, ka Latvija ir pietiekami maza un ekspertu nav tik daudz (nereti vieni un tie paši eksperti ir piesaistīti daudzām no minētajām organizācijām / komitejām un līdzīgā sastāvā strādā vairākās vietās). Lūk, ņemot vērā esošo sadrumstalotību starp ministrijām un dažkārt pat vienas ministrijas pārraudzībā esošu organizāciju starpā, viena organizācijas (SIF) veidošana daudzu ministriju projektu administrēšanai esošajā situācijā būtu mākslīgi uzspiesta un radītu riskus pazaudēt saikni starp atvēlētā finansējuma sākotnēji paredzēto nolūku un reāli piešķirto administrētajās programmās. Risks būtu arī atbildības zudums par līdzekļu sadali, jo kļūdu vai nesasniegtu rezultātu gadījumā būtu tikai viens vainīgais (SIF), kurš pēc nolikuma būtu tikai izpildītājs, nevis ministrija ar tās mērķiem un politiku. Neveiksmīgu programmu uz nelietderīgi iztērētu finanšu līdzekļu gadījumā nebūtu neviena atbildīgā, tikai SIFs kā programmas administrators bet bez tiesībām ietekmēt šo programmu saturu. Pārliekot atbildību uz ministrijām ir cerības sasniegt labākus rezultātus, tiem būtu jābūt labākiem.
Tāpēc ir atbalstām risinājums programmu administrēšanu nodot ministriju pārraudzībā. Ir citu valstu pozitīvā pieredze nododot ministrijām pilnu atbildību par finansējuma pārdali. Esam prezentējuši tieši Trinidadas un Tobago pieredzi šajā jomā (valsts pēc daudziem parametriem ir salīdzināma ar Latviju, bet ar labākiem ekonomiskiem rāditājiem, labāku efektivitāti valsts pārvaldē). Balstoties uz šo pieredzi ceram, ka reorganizējot SIFu un nosakot vienādu darba kārtību visām ministrijām būs iespēja pēc vieniem krtērijiem sekot Nacionālā attīstības plāna (NAP) īstenošanai atbilstoši ministriju kompetencēm, ievērojot to īstenoto kopējo politiku un nospraustos mērķus. Šādā gadījumā nav trešās puses organizācija, kas ar savu darbību vai bezdarbību varētu ietekmēt konkrētas ministrijas politikas un plānu izpildi, nav iespējas uz to novelt vainu, savukārt rezultāti starp ministrijām būtu salīdzināmi pēc viebotiem kritērijiem. Šobrīd diemžēl pieejamais finansējums dažādās nozarēs ir fragmentārs un tāpēc slikti sasniedz nospraustos mērķus, piemēram, EM mērķis veicināt inovācijas un eksportspēju tiek finansēts pārsvarā caur LIAA, bet LIAA kompetences ir ierobežotas. LIAA prot sarīkot konkursus, bet nav nevienas programmas ekspertu piesaistei ne konkrētai organizācijai, ne starptautisko ekspertu zināšanu nogādāšanai Latvijā kopumā (nav atbalsta programmas ne organizācijām ekspertu piesaistei konkrētām vajadzībām, ne ārvalstu ekspertu zināšanu pārnesei uz Latviju, nav nekāda finansējuma ekspertu darba grupu darbam starptautiskā vidē un tā ietekmējot saistītos procesus kā Latvijā, tā ārvalstīs). Tātad šobrīd finansējums ir fragmentārs un sliktākus rezultātus uz 1 ieguldīto EUR salīdzinājumā ar citām valstīm viegli norakstīt uz dažādiem ārējiem apstākļiem, organizācijām ārpus ministriju ietekmes sfēras utt.. Savukārt nododot ministrijām pilnu kontroli un tiešu atbildību būtu jāvar prasīt atbilstošus rezultātus, uz ko arī aicinām. Nododot pilnu atbildību ministrijai tai būtu jāpārdomā vai katrs konkrētās ķēdītes posms ir sabalansēti un pieteikami finansēts NAP rezultātu sasniegšanai. Vai pieejamais finansējums arī starp dažādiem tematiem ir loģisks (nevis finansējuma trūkst ekonomikas veicināšanai, bet izrādās ir ar pārpalikumu līdztiesības jautājumos, kā rezeltātā organizācijās darba vide tiek veidota iespējami ideāla, tikai pašām organizācijām trūkst darba turpmākai eksistēšanai un konkurēšanai dažādos tirgos). Jā, šobrīd arī ar šo Latvijā ir problēmas, tomēr gribas ticēt, ka vieglāk ir ar laiku sakārtot jautājumus vienas ministrijas robežās, kā starpministriju līmenī, kas varētu prasīt reformēt valsts pārvaldi kopumā, bet ir grūtāk sasniedzams rezultāts, tas prasa vairāk laika un resursu.
Par optimālāko risinājumu esošajos apstākļos ir atzīstams izvēlētais risinājums


Ar cieņu,
Latvijas Kvalitātes biedrības valdes vārdā,
valdes priekšsēdētājs Mikus Zelmenis

-