Atzinums

Iekšlietu  ministrija uztur spēkā savu iepriekš izteikto iebildumu attiecībā uz likumprojekta 18.panta sestās daļas regulējumu (iepriekš likumprojekta 16.panta ceturtā daļa). Proti, likumprojekta 18.panta sestās daļas 2.punkts paredz, ka pašvaldības ceļu nodevas administrēšanas un transportlīdzekļu iebraukšanas kontroles nodrošināšanai pašvaldība var izmantot datus no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošā Fizisko personu reģistra. Taču ne no likumprojektā ietvertā regulējuma, ne arī no likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) norādītās informācijas nav izsecināms, kādus tieši datus paredzēts saņemt no Fizisko personu reģistra, kā arī nav saprotams, kāds tehniskais risinājums tiks izmantots šo datu saņemšanai no Fizisko personu reģistra. Ņemot vērā minēto, atkārtoti norādām uz nepieciešamību attiecīgi precizēt likumprojektā ietverto regulējumu vai arī skaidrot minētos jautājumus likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā).
Savukārt attiecībā uz likumprojektam pievienotajā izziņā minēto informāciju par to, ka "Pašvaldībām, iespējams, var būt vajadzīga informācija par fizisko personu dzīvesvietu [..]", vēršam uzmanību, ka Fizisko personu reģistra likuma 11.panta pirmās daļas 12.punktā, kā arī Ministru kabineta 2021.gada 15.jūnija noteikumu Nr.372 “Noteikumi par Fizisko personu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu” 2.13.punktā ir minēti šādi adrešu veidi, kādi tiek uzkrāti Fizisko personu reģistrā - ziņas par personas deklarētās, reģistrētās, norādītās dzīvesvietas adresi vai papildu adresi. Līdz ar to būtu norādāms, kāds konkrēti ziņu apjoms attiecībā uz fizisko personu dzīvesvietu pašvaldībām varētu būt nepieciešams no Fizisko personu reģistra.

-

Izslēgt likumprojekta 21.panta trešo daļu, jo tajā ietvertais regulējums nav attiecināms uz ceļu nodevas samaksas kontroli (kā to paredz likumprojekta 21.panta nosaukums), kā arī šis regulējums ir pretrunā ar Ceļu satiksmes likumā ietverto regulējumu. Norādām, ka kārtību, kādā apstrādājama informācija, kas par attiecīgo pārkāpumu saņemta no tehniskajiem līdzekļiem jau nosaka Ceļu satiksmes likuma 43.⁷panta otrās daļas regulējums, kurš patlaban praksē arī veiksmīgi darbojas. Minētais Ceļu satiksmes likuma 43.⁷panta otrās daļas regulējums ir attiecināms uz visa veida pārkāpumiem, kas tiek fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, tostarp arī uz pārkāpumiem, kas saistīti ar autoceļu lietošanas nodevas maksāšanu. Šādu secinājumu pamato arī uz Ceļu satiksmes likuma 43.⁷panta piektās daļas pamata izdoto Ministru kabineta 2022.gada 12.aprīļa noteikumu Nr.224 "Prasības un kārtība tehnisko līdzekļu uzstādīšanai uz ceļiem un prasības informācijas nosūtīšanai un saņemšanai no tehniskajiem līdzekļiem apstrādei transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā" 6.1.apakšpunkta regulējums, kurā ir ietverta nepārprotama norāde uz Autoceļu lietošanas nodevas likumu un tajā paredzēto administratīvo atbildību par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas noteikumu neievērošanu. Līdz ar to likumprojektā nav nepieciešams vēlreiz regulēt ar informācijas, kas par attiecīgo pārkāpumu saņemta no tehniskajiem līdzekļiem, apstrādi Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā saistītus jautājumus.

-

Izslēgt likumprojekta 21.panta ceturto daļu, jo tajā ietvertais regulējums nav attiecināms uz ceļu nodevas samaksas kontroli (kā to paredz likumprojekta 21.panta nosaukums), kā arī minētā tiesību norma ir deklaratīva - tā neparedz ne konkrētu subjektu, kuram būtu maksājama nesamaksātā ceļu nodeva, ne arī tās maksāšanas kārtību un termiņus. Norādām, ka naudas soda, kas piemērots par administratīvo pārkāpumu, samaksa veicama Administratīvās atbildības likumā noteiktajā kārtībā. Un lēmuma par sodu izpildi nodrošina kompetentā iestāde, kura attiecīgo lēmumu pieņēma. Savukārt nesamaksātā ceļu nodeva būtu maksājama šajā likumā paredzētajā kārtībā, taču likumprojektā šāds regulējums nav ietverts. Te papildus norādāms, ka nesamaksātās ceļu nodevas iekasēšanas pienākums nav nosakāms kompetentajai iestādei, kura pieņēma lēmumu par sodu.
Savukārt maksa par paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu, iespējams, būtu iekasējama atbilstoši valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" maksas pakalpojumu cenrādim, un tās iekasēšanas pienākums būtu nodrošināms pašai valsts akciju sabiedrībai "Ceļu satiksmes drošības direkcija".

-

Likumprojekta 23.pantā paredzēts regulēt pārrobežu informācijas apmaiņu par ceļu nodevu maksāšanas pārkāpumiem, proti, par maksāšanas pārkāpumiem, kas saistīti ar visām ceļu nodevām, tajā skaitā arī pašvaldības ceļu nodevu. Savukārt likumprojekta 23.panta trešā daļā nosaka, ka vienīgi Valsts policija būs tiesīga ar kontaktpunkta starpniecību pieprasīt citas Eiropas Savienības dalībvalsts transportlīdzekļu reģistrācijas datus par transportlīdzekli un tā īpašnieku vai turētāju, kas nepieciešami, lai pieņemtu lēmumu par administratīvo sodu. Bet tā kā likumprojekta 21.panta pirmā daļa paredz, ka pašvaldības ceļu nodevas samaksas kontroli veic pašvaldības policija, tad nav saprotams, kāpēc likumprojekta 23.panta trešajā daļā noteiktās informācijas pieprasīšanas tiesības ir paredzētas tikai Valsts policijai. Norādām, ka Valsts policijas iesaiste attiecīgās informācijas iegūšanas procesā, lai tādējādi tiktu nodrošināta pašvaldības policijas funkciju īstenošana, radīs papildus administratīvo slogu Valsts policijai. Līdz ar to šāds informācijas iegūšanas risinājums nav atbalstāms.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams papildināt likumprojektu ar attiecīgu regulējumu, nosakot tajā kārtību, kādā pašvaldības policija iegūs citas Eiropas Savienības dalībvalsts transportlīdzekļu reģistrācijas datus par transportlīdzekli un tā īpašnieku vai turētāju, kas nepieciešami, lai tā pieņemtu lēmumu par administratīvo sodu saistībā ar pašvaldības ceļu nodevas maksāšanas pārkāpumiem.

-

Iekšlietu ministrija uztur spēkā savu iepriekš izteikto iebildumu attiecībā uz nepieciešamību precizēt likumprojekta 25.panta pirmās un otrās daļas regulējumu. Norādām, ka atbilstoši likumprojekta 13.panta otrās daļas regulējumam autoceļu posmus, par kuriem būs maksājama ceļu infrastruktūras nodeva, paredzēts noteikt ar Ministru kabineta noteikumiem, bet ne ar likumu.

-

Izslēgt likumprojekta 1.panta 6.punktu, jo tajā skaidrotais termins "mazemisiju transportlīdzeklis" turpmāk likumprojekta tekstā netiek lietots.

-

Aizstāt likumprojekta 2.pantā lietoto vārdu "samazināšana" ar vārdu "samazināšanas".

-

Precizēt likumprojekta 18.panta pirmās daļas regulējumu, aizstājot tajā vārdus "par ceļu lietošanu" ar vārdiem "par pašvaldības ceļu lietošanu". Minētais nepieciešams, lai nodrošinātu šajā tiesību normā ietvertā regulējuma atbilstību likumprojekta 1.panta 4.punktā ietvertā termina "pašvaldības ceļu nodeva" skaidrojumam, kā arī, lai būtu viennozīmīgi saprotams, ka pašvaldības ceļu nodevu nevar noteikt ne par valsts ceļu, ne arī par privāto ceļu lietošanu attiecīgās pašvaldības teritorijā.

-

Izvērtēt likumprojekta 18.panta trešajā daļā minēto papildu kritēriju pašvaldības ceļu nodevas noteikšanai uzskaitījumu. Norādām, ka  transportlīdzekļa radītā trokšņa līmeni ir noteicis tā izgatavotājs, taču tas var atšķirties no faktiski radītā trokšņa līmeņa. Turklāt transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktais un faktiski radītais trokšņa līmenis Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā netiek fiksēts, tāpēc to nevar izmantot kā atskaites vērtību. Transportlīdzekļa faktiski radīto trokšņa līmeni pārbauda, veicot transportlīdzekļa tehnisko apskati un salīdzinot to ar robežvērtībām, kas noteiktas Ministru kabineta 2017.gada 30.maija noteikumos Nr.295 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa". Līdz ar to nav saprotams, kādā veidā attiecīgo papildu kritēriju paredzēts piemērot praksē, jo arī likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) tas nav skaidrots.

-

Precizēt likumprojekta 20.panta otrajā daļā ietverto atsauci uz attiecīgo likumprojekta vienību (attiecīgā panta attiecīgo daļu).

-