Atzinums

Kā secināts Informatīvā ziņojuma (turpmāk – Ziņojums) 19.punktā, lielākajā daļā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu tarifos kopš finanšu krīzes nav iestrādāta peļņas elementa daļa un amortizācijas izmaksas netiek rēķinātas. Tādējādi ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība un pakāpeniska atjaunošana par saviem līdzekļiem praktiski nav iespējama, tāpēc publiskās investīcijas uzskatāmas kā šo attīstības izmaksu vajadzību kompensācija. Līdz ar to KP izpratnē ir ļoti būtisks Ziņojuma 2.punktā norādītais, ka visas publiskās investīcijas tiek plānotas publisko pakalpojumu sniedzējiem – ārstniecības iestādēm neatkarīgi no to publiskās vai privātās īpašumtiesību formas, ņemot vērā, ka valsts apmaksātos pakalpojumus iedzīvotājiem nodrošina arī privātā sektora ārstniecības iestādes, kas ir iekļāvušās kopējā valsts veselības aprūpes sistēmā, bet kurām ir ierobežotas iespējas  saņemt publisko finansējumu, lai kompensētu līdzekļus, kas ieguldīti šo pakalpojumu sniegšanā pārāk zemo valsts apmaksāto veselības aprūpes tarifu dēļ, kā rezultātā ir būtiski skarta to konkurētspēja.
Saistībā ar Ziņojuma 107.punktā konstatēto nepieciešamību nodrošināt  racionālāku un efektīvāku veselības aprūpes resursu izvietojumu un izlietojumu, ir būtiski risināt jautājumus par publiskā un privātā sektora sadarbību un plašāku iespējamo privātā sektora iesaisti veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā. Šādu secinājumu Konkurences padome, t.sk., ņemot vērā arī veselības aprūpes nozari pārstāvošo nevalstisko organizāciju viedokļus, paudusi arī tās sagatavotajā Apkopojumā par 2020. un 2021. gadā sniegtajiem atzinumiem par publisko personu kapitālsabiedrību darbību veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas jomā (https://www.kp.gov.lv/lv/media/10028/download).
Iepriekšminētais izriet arī no Ziņojuma 65.punktā norādītā, ka “citās reģionālajās slimnīcās iekārtu teorētiskā kapacitāte visā tās dzīves ciklā visbiežāk netiks izmantota pilnībā”, līdz ar to jāparedz, ka, lai, t.sk. nodrošinātu efektīvu publisko līdzekļu ieguldīšanu, veselības aprūpes pakalpojumu pārklājums, kas ietver arī pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo iekārtu esamību vai iegādes nepieciešamību, būtu plānojams, balstoties arī uz konkrētās pašvaldībās (reģionos) esošo privāto pakalpojumu sniedzēju kapacitāti, to rīcībā esošām iekārtām. T.i., ja konkrētā administratīvajā teritorijā strādā privātie pakalpojumu sniedzēji, kas var nodrošināt attiecīgo pakalpojumu iedzīvotājiem nepieciešamajā apjomā, ir rūpīgi vērtējama nepieciešamība ieguldīt publiskos līdzekļus attiecīgā pakalpojuma attīstīšanā un iekārtu iegādē publisko personu kapitālsabiedrībās.
Līdz ar to KP ieskatā ir īpaši svarīgi, lai, piešķirot publiskās investīcijas tiktu ievērots Ziņojuma 170.punktā noteiktais – izvērtēt, vai, piemēram, atbalstot dārgo tehnoloģiju iegādes, netiek ierobežota konkurence konkrētajā teritorijā, kurā jau darbojas pakalpojumu sniedzēji, kuriem ir nepieciešamās tehnoloģijas konkrēto valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai.
Tāpat KP arī vērš VM un Nacionālā veselības dienesta uzmanību, ka ir atbalstāma un veicināma publisko personu kapitālsabiedrību sadarbība ar privātajiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem (privātā sektora iesaiste veselības aprūpes sistēmā), piemēram, slēdzot sadarbības līgumus par veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu, lai tādējādi konkrētu administratīvo teritoriju iedzīvotājiem tiktu sniegti nepieciešamie pakalpojumi, ja publiskā sektora veselības aprūpes kapitālsabiedrības attiecīgos pakalpojumus nevar nodrošināt.
KP norāda, ka veselības aprūpes pakalpojumus, t.sk. valsts apmaksātos pakalpojumus sniedz arī tādi veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, kuri ir specializējušies konkrētā jomā. Līdz ar to KP lūdz skaidrot Ziņojuma 68.punktā ietverto teikumu: “Līdz ar to, kā viens no nākotnes izaicinājumiem ir visu veselības aprūpes pakalpojumu koncentrēšana vienuviet esošajās ārstniecības iestādēs, attiecīgi attīstot infrastruktūru integrētiem un ilgtspējīgiem veselības aprūpes pakalpojumiem nākotnē” un VM nākotnes redzējumu attiecībā uz šauri specializētiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un šādu pakalpojumu sniedzēju iesaisti veselības aprūpes sistēmā.
 

-