Atzinums

Plāna projekta 4. sadaļā "Atbalsts mazajiem tirgotājiem" (12. lpp.) norādīts, ka pēc Latvijas Tirgotāju asociācijas sniegtās informācijas, pēc grozījumu spēkā stāšanās daudzi mazie veikali, jo sevišķi reģionos, jau sākuši saīsināt darba laiku atbilstoši  jaunajiem alkohola tirdzniecības ierobežojumiem, savukārt plāna projekta 4. sadaļā (13. lpp.) norādīts, ka nozares pārstāvji EM arī norādījuši, ka preču aprites kopējais apjoms mazajos veikalos reģionos katru dienu samazinās.
Papildus minētajam plāna projektā (13. lpp.) norādīts, ka EM šajā plānā koncentrējas uz tirdzniecības jomā veicamajiem pasākumiem - tirgotāju lielāko izmaksu apzināšanu un mazināšanu, papildus pakalpojumu iespējamu nodrošināšanu un atbalsta pasākumiem. Mazie veikali reģionos ir ļoti būtiski iedzīvotājiem un dažkārt tie pat pilda sociālu funkciju.

Ņemot vērā minēto, lūdzam:
1) papildināt plāna projektu ar statistikas datiem par alkohola patēriņa samazinājumu;
2) norādīt reģionus, kuros notiek alkohola patēriņa samazinājums;
3) sniegt skaidrojumu tieši kādu sociālo funkciju sniedz tirdzniecības vietas, kuras darba laiku piemēro laikam, kad atļauts iegādāties alkoholiskos dzērienus;
4) skaidrot, vai patērētāju aizstāvība tiek uzlabota caur komersantu labumiem;
5) sniegt informāciju par atbalstu mazajiem tirgotājiem.

-

Atkārtoti norādām, ka pasta pakalpojumi nav valsts vai pašvaldību pakalpojumi. Pasta pakalpojumi ir komercpakalpojumi, kurus brīvā tirgū sniedz jebkurš pasta komersants. Turklāt īpaši universālā pasta pakalpojumu (UPP) sniegšanā nevar izdalīt kaut kādus “bāzes pakalpojumus”, kurus varētu nodrošināt mazumtirdzniecības vietās.
UPP nevar nodrošināt pa daļām - jāsniedz visi UPP tvērumā esošie pasta pakalpojumi visā Latvijas teritorijā (Pasta likuma 27. pants) noteiktā kvalitātē.
Kā jau tika norādīts iepriekš Satiksmes ministrijas iebildumā, UPP sniedzēju izvēlas konkursa kārtībā, tam SPRK nosaka UPP kvalitātes prasības. Publisko-privāto partnerību nevar noteikt likumā kā pienākumu, tā ir pakalpojumu sniedzēju brīva izvēle, ar kuriem uzņēmumiem slēgt līgumus par sadarbību vai neslēgt. Līdz ar to Satiksmes ministrija savas kompetences ietvaros nevar veikt izvērtējumu, kādus partnerus izvēlēsies UPP sniedzējs.
Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot Satiksmes ministriju no atbildīgo iestāžu saraksta plāna projekta 1.pielikuma tabulas 4.3. uzdevuma izpildē.

-

Izvērtējot plāna projektu, izsakām šādus iebildumus:

1.  Par plāna mērķu un piedāvāto risinājumu neatbilstību
Plāna projekts ievaddaļā pamatoti konstatē augstu pārtikas cenu negatīvo ietekmi uz iedzīvotājiem, īpaši mazaizsargātajām sabiedrības grupām. Tomēr piedāvātie pasākumi pārsvarā ir vērsti uz uzņēmēju administratīvā sloga mazināšanu, nevis uz pārtikas cenu samazināšanu, tirgus varas ierobežošanu, konkurences stiprināšanu vai patērētāju tiesību aizsardzības mehānismu pilnveidi. Līdz ar to pastāv būtiska neatbilstība starp identificēto problēmu un piedāvātajiem risinājumiem.

2. Par konkurences situāciju pārtikas mazumtirdzniecībā
Plāna projektā atzīts iespējams oligopolistisks tirgus stāvoklis pārtikas mazumtirdzniecībā. Vienlaikus tajā nav ietverti konkrēti un tiesiski instrumenti konkurences stiprināšanai, tirgus koncentrācijas mazināšanai vai tirgus varas ierobežošanai. Uzskatām, ka šāda pieeja ir nepietiekama, ņemot vērā identificēto problēmu nopietnību.

3. Par reklāmas regulējuma reformu
Piedāvātā reklāmas regulējuma pārskatīšana rada risku vājināt pašvaldību autonomās funkcijas un demokrātisko lomu teritorijas attīstības un pilsētvides regulēšanā. Nepieciešams detalizēts izvērtējums par ietekmi uz pašvaldību tiesībām un subsidiaritātes principa ievērošanu.

4. Par ražotājvalsts norādes mazināšanu
Plānotā ražotājvalsts norādes prasību mazināšana var radīt patērētāju dezinformācijas risku un mazināt informācijas caurskatāmību. Šādas izmaiņas nav pietiekami pamatotas ar datiem par ieguvumiem sabiedrībai.

5. Par minimālajām sociālajām iemaksām
Attiecībā uz minimālo sociālo iemaksu regulējuma pārskatīšanu nepieciešams skaidrs izvērtējums par iespējamo ietekmi uz darba ņēmēju sociālo aizsardzību un sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju. Pastāv risks, ka paredzētās izmaiņas var vājināt sociālās drošības garantijas.

6. Par budžeta ietekmes izvērtējumu
Plāna projektā budžeta ietekme deklarēta kā “0”, taču nav pievienoti finanšu aprēķini vai fiskālās ietekmes modelējums, kas šo apgalvojumu pamatotu. Šāds novērtējums bez aprēķiniem nav uzskatāms par pietiekami pamatotu.

7. Par pieņēmumu par regulējuma mazināšanas ietekmi uz cenām
Plāna projektā vairākkārt pausts pieņēmums, ka administratīvā sloga mazināšana uzņēmējiem automātiski radīs zemākas cenas patērētājiem. Tomēr nav sniegti empīriski dati vai analīze, kas pierādītu tiešu korelāciju starp regulējuma mazināšanu un cenu samazinājumu konkrētajā tirgū.

8. Par pierādījumos balstītas politikas trūkumu
Kopumā plāna projekts nav pietiekami datos balstīts. Tajā ietvertie risinājumi lielā mērā balstās uz pieņēmumiem, nevis uz detalizētu ekonomisko, konkurences vai sociālo ietekmju izvērtējumu, kas rada pamatu apšaubīt izdarīto secinājumu pamatotību un atbilstību labas likumdošanas principiem.

Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt izteiktos iebildumus un atbilstoši precizēt plāna projektu, nodrošinot tā atbilstību identificētajām problēmām, datu analīzei un sabiedrības interesēm.

-