Atzinums

Uzņemšanas nodaļu stiprināšana:
-Nepamatots māsu skaita pieaugums.
-Nav pamatojuma, kāpēc 4.līmeņa slimnīcā smāsu skaits ir 2x zemāks nekā KUS – tiek palielināta nevienlīdzība starp Rīgu un reģioniem
-LV ir 4.zemākais māszinību absolventu skaits OECD valstīs (priekšā Bulgārijai, Kolumbijai, Luksemburgai) un 8.zemākais māsu skaits OECD valstīs
-Cilvēkresursu nepieejamība radīs konkurenci un samazinās māsu pieejamību primārās un sekundārās VA līmenī, kas būtiski var pasliktināt šo aprūpes līmeņu kvalitāti.
-Tā kā māsas nodrošina aprūpi neatkarīgi no profila, tad nav nepieciešams māsu skaitu sasaistīt ar dežūrējošo ārstu speciālistu skaitu. Piedāvājums māsu skaitu noteikt pret vidējo diennakts pacientu skaitu uzņemšanas nodaļā, kas būtu finanšu un personāla resursu efektīvāka izmantošana.
-Māsu palīgu un atbalsta personāla skaita aprēķināšana arī jānodala no māsu skaita.
-Izmantoto metodiku vēlams saskaņot ar partneriem pirms tālākas plāna virzīšanas.
-Tāpat kā iepriekšējās ziņojuma versijās, arī šajā nav skaidrība starp atšķirīgo speciālistu skaitu starp RAKUS un PS KUS. Īpaši atzīmējams, ka RAKUS ieplānoti 2 ginekolgi, bet PS KUS tikai 1 (jāņem vērā, ka PS KUS nodrošina grūtnieču patoloģiju aprūpi un sarežģītas dzemdības, bet RAKUS to nenodrošina).
-PS KUS un RAKUS uzņemšanās vidēji apkalpo 180-200 pacientu diennaktī un tiek paredzēti 7 internisti/NM ārsti un 2-4 ķirurgi. Savukārts LRS, DRS un JPS uzņemšanās apkalpo ap 100 pacientiem diennaktī, bet paredzēti tikai 2 internisti un 1-2 ķirurgi. Attiecinot uz pacientu skaitu, rodas būtiska nevienlīdzība perosnāla nodrošinājumā starp 5. un 4.līmeņa stacionāriem. Priekšlikums ārstu skaitu rēķināt pret uzņemšanā skatīto pacientu skaitu.

Observācijas maksājums:
-Nav skaidri definēts, uz kuriem pacientiem drīkst attiecināt “observāciju”
-Nav loģiski pamatots, kāpēc izvēlēta māsu un pacientu attiecība 1:6, nevis 1:10 kā tas būtu terapijas nodaļai (ja jau pacienta stāvoklis nav tik smags, lai uzreiz pacients tiktu stacionēts).
-Izvēlētā OBS aprēķina metodika ir lieliski uzlabota pret sākotnējo variantu, bet ir laikietilpīga un var radīt  neloģiskas kļūdas nākotnē (jo nav skaidri OBS iekļaujamo pacientu kritēriji).
-5.pielikumā redzamas būtiskas OBS pacientu īpatsvara atšķirības vienlīdzīgu slimnīcu starpā, kas liecina par plašu pieejas heterogenitāti (osbervēti no 8 – 48% pacientu). Mūsu redzējumā šādi neviendabīgi dati nevar kalpot kā pamats individualizētiem aprēķiniem (it īpaši ņemot vērā neskaidros OBS pacientu kritērijus).
-Piedāvājums OBS maksājumu noteikt fiksētu 25% apjomā (nedaudz virs vidējā starp visām nespecializētām slimnīcām) no iepriekšējā gadā visu uzņemšanas nodaļā apkalpoto pacientu skaitu. Šāda metodika samazinātu slimnīcu vēlmi manipulēt ir OBS pacientu skaitu un finansējuma aprēķināšana būtu vienkāršāka un skaidrāka.

Digitlizācijas maksājums:
-Izvēlētā digitalizācijas maksājuma metodika rada nevienlīdzību starp KUS un visām pārējām iestādēm:
    -Tā kā KUS izpilda specializētas, retas un dārgas veselības aprūpes programmas (transplantācija, asinsvadu ķirurģija, neiroķirurģija u.c.) tad minētās iestādes saņem krietni lielāku finansējumu uz vienu pacientu, nekā saņem reģionālās slimnīcas vai lokālās. Vienlaikus šādas retie ārstniecības pakalpojumi neprasa papildus digitalizāciju.
    -Sekojoši digitalizācijas maksājums KUS paredzēts krietni lielāks par vienu pacientu, nekā tas ir reģionālām vai lokālām slimnīcām. (visas KUS par 1 pacientu saņemtu 2x vairāk nekā Jēkabpils reģionālā slimnīca)
-Kā jau tika minēts iepriekšējos iebildumos, tad digitalizācijas bāzes izmaksas ir salīdzinoši līdzīgas, bet proporcionāli samazinās ar katru nākošo stacionārā ārstēto pacientu.
-Nav skaidrs kā tika aprēķināts “bāzes digitalizācijas maksājums” 10 000 eiro apjomā, jo par šo finansējumu nav iespējams veikt nekādus būtiskus IT darbus, nav paskaidrots kas būtu īstenojams ar šo minimālo finansējumu. Summa ir jāpārskata, pieaicinot nozares speciālistus, lai izveidotu pārdomātu un loģisku digitalizāciju.
-Priekšlikums – pilnībā pārstrādāt aprēķinu metodiku, kas nevis palielinātu , bet gan samazinātu reģionālo nevienlīdzību.

Internās medicīnas profils:
-Rūpīgi jāpārskata terapijas profila izeju dati, jo veidojas neloģiskas atšķirības – LRS un RAKUS ir mazāks internā profila gultu un pacientu skaits nekā krietni mazākās slimnīcās. Izejas datos ir kļūdas.
-Jādefinē, kurus no SPKC gultu profiliem tad iekļauj internās medicīnas profolā.
-Tā kā izejas datos ir kļūdas, tad ir kļūdains apgalvojums “...vislielākais terapijas profila gultu iztrūkums uz 100 tūkst. iedzīvotājiem ir Rīgas veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas teritorijā.” Jāveic pārrēķins.
-2.1.1 3) minēts, ka “Ārstu skaits tika vērtēts atbilstoši apskatīto pacientu skaitam”, bet nav parādīts aprēķins. Aptaujājot visu lielāko Latvijas slimnīcu uzņemšanas nodaļas darbiniekus rodas pamatotas šaubas par izteikumu, KUS paredzētais ārstu skaits ir vairākas reizes lielāks nekā reģionālajām slimnīcām.

Ķirurģijas profils:
-Prasība noteikt 1 ķirurgu uz 6 gultām/pacientiem ir neloģisks un veicinās finanšu un cilvēkresursu izšķērdību. Ņemot vērā ķirurģijas virzību no akūtās uz plānveida, šāda prasība ir vērtējama kā izšķērdība. Slimnīcas redzējumā attiecībai būtu jābūt 1 ķirurgs uz 10 pacientiem.
    -Šāds pats iebildums attiecināms uz ginekoloģijas un traumatoloģijas profilu.

Ginekoloģijas profils:
-Nav pamatots kāpēc papildus ginekologa postenis saistīts ar slimnīcu līmeni, nevis ar diennaktī apkalpojamo profila pacientu skaitu. Šādi tiek veicinātas nepamatotas papildu izmaksas.

Pediatrijas profils:
-Kategoriski iebilstams, ka tiek veidots jauns “specializētās pediatrijas” profils, it īpaši bez skaidri definētiem kritērijiem, kurus pediatriskos pacientus paredzēts šajā profilā iekļaut. Ņemot vērā, ka BKUS ārstējas liels daudzums pacientu, kuriem nav nepieciešama specializētāka ārstēšana nekā to nodrošina reģionālās un lokālās slimnīcās, šāda izšķērdība ir neracionāla.
-Piedāvājums ir pārskatīt DRG maksājuma veidošanās principus, lai par sarežģītu gadījumu ārstēšanu tiktu aprēķināta attiecīga samaksa, kā arī pilnveidot gadījuma izmaksu aprēķināšanu.
-Nav skaidrs kāpēc sarežģītus pacientus nevarētu ārstēt arī reģionālās slimnīcās un šāds profils būtu paredzēts tikai BKUS.
-Nav loģiska pamatojuma kāpēc šādā profilā noteiktas tādas cilvēkresursu prasības, kas būtiski sadārdzina šādu potenciālo profilu.

Atbalsts operāciju zāļu nodrošināšanai:
-Ņemot vērā, ka slimnīcās tiek nodrošināta operāciju bloka darbība 24/7, nav skaidrs kāpēc šī neatliekamās palīdzības nodrošināšanas posma apmaksa paredzēta tikai no 2026.gada
-Piedāvājums apmaksu paredzēt jau no 2024.gada, finansējumu gūstot no jau plānotā samazināto dzemdību skaita (paredzēts smazinājums par 9,2% un “ietaupītais” finansējums 3 miljoni eiro (Projekta ID 24-TA-565))

Slimnīcu sadarbības tīkls
-Tā kā ne visas reģionālās slimnīcas sniedz vienādus pakalpojumus, tad slimnīcu sadarbību tīkla plānošanā jāizmanto nevis vispārināti vektori, bet sadarbību reģioni jāplāno izvērtējot katru profilu individuāli (Kurzemes reģionā būtiski atšķirtos sadarbību virzieni starp kardioloģijas un neiroloģijas profiliem).
-Aicinājums slimnīcu tīkla veidošanā izmantot pieeju vērtējot katru profilu individuāli, it īpaši neatliekamās palīdzības sniegšanā.

-