Atzinums

Tieslietu ministrija lūdza Finanšu ministriju skaidrot, vai par zemes vienības domājamo daļu atsavināšanu tiks rīkota publiska izsole vai izsole starp kopīpašniekiem, atbilstoši precizējot anotācijas saturu, lai no tā būtu pilnībā skaidrs domājamo daļu no zemes vienības un būves atsavināšanas veids un kārtība.
Izpildot minēto lūgumu, Finanšu ministrija sniegusi skaidrojumu, ka gan 218/758 domājamās daļas no  būvju nekustamā īpašuma, kadastra Nr. 0100 589 0243, Raunas ielā 22D, gan 82949/540833 domājamās daļas no nekustamā īpašuma, kadastra numurs 0100 089 2193, Raunas ielā 22B, Rīgā, ir patstāvīgi valsts nekustamie īpašumi, kuri ir ierakstīti atsevišķos zemesgrāmatas nodalījumos, kas tiek atsavinātas kopā, lai izbeigtu piespiedu dalītā īpašuma attiecības atbilstoši Tieslietu ministrijas virzītajai iniciatīvai, proti, izstrādātajam informatīvajam ziņojumam "Par tiesiskā regulējuma izstrādes gaitu, kas paredz atteikšanos no dalītā īpašuma” un rīkojuma projektam "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 13.septembra rīkojumā "Par Koncepciju par Civillikuma lietu tiesību daļas modernizāciju".
Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 44. panta ceturto daļu publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai (kopīpašniekiem) piederošas ēkas (būves), var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam (visiem kopīpašniekiem proporcionāli viņu kopīpašuma daļām). Finanšu ministrija rīkojuma projektu anotācijā pamato, tajā skaitā, ar minēto tiesību normu.
Vienlaikus rīkojuma projektā paredzēts nekustamo īpašumu domājamās daļas pārdot publiskā izsolē, tāpat arī anotācijā norādīts, ka uz zemes vienības esošo būvju kopīpašniekiem ir pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo nekustamo īpašumu un atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 14. panta ceturtajā daļā noteiktajam, ja mēneša laikā šā likuma 4. panta ceturtajā daļā minētās personas neiesniegs pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, tiks rīkota publiska izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Finanšu ministrija būves domājamo daļu atsavināšanu kopā ar būvei piekrītošajām zemes vienības domājamām daļām pamato ar Civillikuma 968.pantā noteikto ēkas un zemes nedalāmības principu.
Kā tas atzīts arī judikatūrā, proti, Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 26. janvāra spriedumā lietā Nr.SKA-178/2021, Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 44. panta ceturtās daļas mērķis ir ēku un zemes vienotības principa īstenošana, proti, zemes un ēkas kā vienota īpašuma apvienošana. Likumdevējs ir veicinājis Civillikuma 968. pantā ietvertā vispārējā principa drīzāku sasniegšanu, veidojot vienotu ēkas un zemes nekustamo īpašumu arī publiskas personas mantas atsavināšanas procesā (skat. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 26. janvāra spriedums lietā Nr.SKA-178/202, ECLI:LV:AT:2021:0126.A420156217.15.S).
Ievērojot minēto, Tieslietu ministrijas ieskatā atsauce uz nepieciešamību izbeigt piespiedu dalītā īpašuma attiecības, vienlaikus rīkojoties pretēji Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 44. panta ceturtajā daļā norādītajai kārtībai, kuras mērķis tieši ir vienota zemes un ēkas kā vienota īpašuma apvienošana, ir savstarpēji pretrunīga un izslēdzoša rīcība.
Skaidrojam, ka piespiedu dalītā īpašuma attiecības netiek izbeigtas, kamēr zemes un būvju īpašumi nav apvienoti vienotā īpašumā, ierakstot tos vienā zemesgrāmatas nodalījumā.
Šādā aspektā nav skaidrs, kā Finanšu ministrijas plānotā divu patstāvīgu nekustamu īpašumu domājamo daļu pārdošana veicinās virzību uz vienotu nekustamo īpašumu, jo secināms, ka konkrētajā gadījumā dalītā nekustamā īpašuma attiecības tiks saglabātas. Turklāt nekustamo īpašumu kopējā īpašnieku struktūra tiek tikai vēl vairāk sarežģīta, palielinot iesaistīto subjektu skaitu, tajā skaitā, valstij nonākot kopīpašuma attiecībās attiecībā uz zemes gabalu, kas šobrīd pieder valstij Finanšu ministrijas personā kā vienīgajam īpašniekam.
Jāņem arī vērā apstāklis, ka tieši tā iemesla dēļ, ka atsavināmās zemes domājamās daļas un būves domājamās daļas ir patstāvīgi nekustamie īpašumi, kas civiltiesiskajā apritē ir savstarpēji nesaistīti, var rasties situācija, kad šo nekustamo īpašumu ieguvējs īpašumtiesības uz kādu no nekustamajiem īpašumiem zaudē, tādējādi nevar izslēgt iespējamību, ka tā vietā iestāsies vēl kāds cits īpašnieks. Šādā veidā piespiedu dalītā īpašuma izbeigšana nākotnē var tikt apgrūtināta vēl vairāk.
Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrijas ieskatā konkrētajā situācijā valsts un sabiedrības interesēs optimālākais risinājums ir atsavināt tikai domājamās daļas no būves, zemes gabalu neatsavinot un saglabājot valsts kā vienīgā īpašnieka īpašuma tiesības uz to. Finanšu ministrijai ir iespēja vest pārrunas ar būvju īpašniekiem par visas zemes atsavināšanu vai paturēt zemes gabalu valsts īpašumā līdz brīdim, kamēr tiks izstrādāts tiesiskais regulējums dalītā nekustamā īpašuma izbeigšanai garāžu kopīpašumos.   
Papildus tam Tieslietu ministrija vēlas norādīt, ka Finanšu ministrijas pamatojums, ka Tieslietu ministrija šāda veida rīkojuma projektus iepriekš ir saskaņojusi, nevar būt par pietiekamu pamatu, lai virzītu tādu rīkojuma projektu, kurā paredzētā valsts rīcība ar tai piederošu nekustamo īpašumu neatbilst tiesību normām, konkrētāk, Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 44. panta ceturtajai daļai.

-