Atzinums

Tieslietu ministrija konceptuāli atbalsta projektu un nepieciešamību konkrētos specifiskos gadījumos iespēju publiskai personai uzņemties arī ļoti garas ilgtermiņa attiecības līdz 70 gadiem. Turklāt ikvienai iestādei pašai izvērtējot, vai un kad šādās attiecībās iestāties, uzņemties riskus, kā arī regulāri un effektīvi pārraudzīt uzņemtās ilgermiņa attiecības.

Ievērojot minēto, tiesiskās skaidrības nodrošināšanai lūdzam anotācijā

uzskaitīt dažus iespējamos riskus, kas saistīti ar gara termiņa noteikšanu, ņemot vērā likumprojektā ietverto maksimālā termiņa palielināšanu no 30 gadiem uz 70 gadiem. Proti, lūdzam norādīt riskus un kā tie tiks mazināti publiskām personām uzņemoties ļoti garas ilgtermiņa attiecības.
 papildināt ar vispārīgu skaidrojumu par kritērijiem, kas tiks piemēroti apbūves tiesību termiņu noteikšanā, piemēram, apbūves tiesīgajam, kas ceļ angāru vai komercplatību uz pašvaldības zemes, salīdzinot ar apbūves tiesīgo, kas ceļ cita veida objektu, piemēram, vēja turbīnas valsts meža zemē.

Pamatojums:
Ar šiem likumprojekta grozījumiem faktiski tiek palielināts publiskas personas nekustamā īpašuma iznomāšanas un arī apbūves tiesības piešķiršanas maksimālais termiņš no 30 gadiem uz 70 gadiem. Vienlaikus no anotācijas izriet, ka normas piemērošanas saistītu risku mazināšanai, projekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kritērijus apbūves tiesības un nomas līguma termiņa noteikšanai. Attiecīgi no anotācijas izriet, ka minētie termiņi būtu saistāmi ar:
1) nomas objektā/apbūves tiesību līguma ietvaros plānoto un plānotajā termiņā ieguldīto investīciju apjomu, kā arī apbūves tiesību ieguldījuma saistību ar pašvaldības attīstības mērķa sasniegšanu;
2) nostiprināms arī princips, ka apbūves tiesību termiņu nosaka, ņemot vērā apbūves normatīvo un ekonomiski pamatoto kalpošanas laiku. Apbūves normatīvais kalpošanas laiks aprēķināms, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr.116 “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” pielikumos noteikto būvju un būvju elementu normatīvo kalpošanas laiku. Apbūves normatīvais kalpošanas laiks aprēķināms, pamatojoties uz Ministru kabineta 2023.gada 7.marta noteikumu Nr.116 “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” pielikumos noteikto būvju un būvju elementu normatīvo kalpošanas ilgumu;
3) lietderības apsvērumi, ar kuriem pamatots izvēlētais galīgais apbūves vai nomas tiesību termiņš ir iekļaujams lēmumā par tiesību piešķiršanu.

Lai arī no anotācijas izriet, ka riski tiks mazināti ar kritērijiem, kas tiks iekļauti MK noteikumos, tāpēc tieši neprasa tā precīzu skaidrojumu šajā anotācijā, taču uzskaitītie kritēriji ir pārāk vispārināti un nerada vispārīgu priekštatu, kāds varētu būt to saturs:
-  Attiecībā par pirmo kritēriju var secināt, ka tas ir izmērāms (investīciju apjoms), tāpēc pirmšķietami noteikumos varētu tikt regulēts termiņš, kas ir korelācijā ar investīciju apjomu. Līdz ar to šis kritērijs ir saprotams.
- Par otro kritēriju var secināt, ka apbūves tiesību termiņš attiecas uz apbūves normatīvo kalpošanas laiku un ekonomiski pamatoto kalpošanas laiku. Ideja, ka konkrētas būves ekspluatācijas laiks tiek saistīts ar apbūves tiesību termiņu, pirmšķietami ir atbalstāma, jo tādējādi publiska persona varētu mazināt riskus no nolietotu (degradētu/ekspluatācijai nederīgu) būvju atrašanās uz tai piederošas zemes. Taču anotācijā nav norādīts, kā šie kritēriji tiks piemēroti, piemēram, vai noteikumos tiks izstrādāta tabula? Kas veiks normatīvā un ekonomiski pamatotā kalpošanas laika izvērtējamu? Iepazīstoties ar norādītajiem Ministru kabineta noteikumu Nr.116 “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” pielikumos noteikto būvju un būvju elementu normatīvo kalpošanas laiku, nav skaidrs, kā tiktu noteikts atbilstošākais apbūves tiesību termiņš, piemēram, angāram vai daudzdzīvokļu dzīvojamai īres mājai (ja likumdevējs pieļautu daudzdzīvokļu dzīvojamo īres māju būvniecību. Tāpēc tiesiskās skaidrības nodrošināšanai anotācijā vajadzētu iekļaut vismaz aptuvenu ideju vai virzienu.
- Par trešo kritēriju, proti, “lietderības apsvērumi”, ar kuriem pamatots izvēlētais galīgais apbūves vai nomas tiesību termiņš ir iekļaujams lēmumā par tiesību piešķiršanu nozīmē, ka šo visu kritēriju vērtēšanu veiks konkrētā publiskā persona? Šī kritērija esība nav pietiekami skaidra, un anotācija būtu papildināma.
 

-

Ņemot vērā, ka gan nomas, gan neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesību termiņus plānots pagarināt līdz 70 gadiem, un tas būtiski skar visas sabiedrības intereses, turklāt publiska persona uzņemas ļoti garas un izaicinošas ilgtermiņa attiecības, lūdzam izvērtēt un paredzēt pienākumu publiskai personai savlaicīgi publicēt tos nekustamos īpašumus, kurus plānots nodot nomā vai piešķirt apbūves tiesības ar maksimālo termiņu, vai publicēt, vai kādam mērķim.

Tāpat būtiski šādu  informāciju publicēt tieši par neapbūvētu zemi, kuru plānots nodot piešķirot apbūves tiesības ar tiesībām apbūves tiesīgajam ierosināt arī zemes atsavināšanu. Minētā informācija ir būtiska gan sabiedrībai, lai tā būtu informēta gan par pieejamiem nekustamajiem īpašumiem, gan publiskas personas plāniem. Šāda informācija ir būtiska arī komersantiem, kuri var savlaicīgi arī plānot un izvērtēt publiskas personas piedāvājumu. Ņemot vērā, ka minētais regulējums ir izstrādāts arī tādēļ, lai konkrētā vieta tiktu attīstīta lai sasniegtu konkrētu mērķi, kas ir sabiedrības interesēs, sabiedrībai ir tiesības zināt, vai un kā šo projektu paredzēts realizēt un kā veicas ar projekta mērķa sasniegšanu.

Līdzīgs regulējums jau ir paredzēts vēja parku ierīkošanai.
 

-

Lūdzam skaidrot, ja neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesība piešķirta ar tiesībām apbūves tiesīgajam ierosināt nodotā zemesgabala atsavināšanu, vai tas nozīmē, ka 1) publiskai personai ir liegtas tiesības atsavināt attiecīgo zemesgabalu citai personai un attiecīgi ir pienākums atsavināt tikai konkrētai personai ; 2) ja persona neierosina vai neiegādājas attiecīgo zemesgabalu, kad publiska persona piedāvā – publiskais personai ir liegtas tiesības attiecīgo zemesgabalu atsavināt.

Vēršam uzmanību, ka Civillikums neliedz zemes īpašniekam atsavināt zemi ar apbūves tiesībām ikvienai personai pēc tās vēlmēm un tam nav pienākums atsavināt zemi tikai apbūves tiesīgajam. 
 

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību papildināt anotāciju ar skaidrojumu par jau noslēgtajiem nomas un apbūves tiesību līgumiem korelācijā ar izstrādājiem grozījumiem. Tāpat lūdzam papildināt, uzsverot, ka tiesības apbūves tiesīgajam ierosināt zemes atsavināšu, ir tikai uz nākotni vērstiem gadījumiem, kuri ir izvērtēti un izsoles brīdī visiem interesentiem šāda informācija ir bijusi pieejama.
 

-

Lūdzam skaidrot, vai un kādos gadījumos līgumus varēs pagarināt vēl uz kādu termiņu, kad būs sasniegt 70 gadu termiņš.
 

-

Lūdzam skaidrot, vai un kādos gadījumos spēkā esošos līgumus varēs pagarināt un līdz kādam termiņam.
 

-