Atzinums

LPS lūdz izvērtēt un ņemt vērā Ventspils valstspilsētas atsevišķo viedokli: Noteikumu projekta redakcijā, kas tika nodota saskaņošanai no 2026. gada 20. augusta līdz 27. augustam, bija ietverta V nodaļa “Ar valsts atbalsta vai komercdarbības atbalsta piešķiršanu saistītie nosacījumi”. Esošajā redakcijā šādas sadaļas nav. Norādām, ka, izslēdzot valsts atbalsta vai komercdarbības atbalsta regulējumu, tiek būtiski ierobežota iespēja projektos kā sadarbības partnerus piesaistīt pašvaldības vai publiski privātas kapitālsabiedrības, kas pilda vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu (turpmāk – VTNP), jo VTNP valsts atbalsta tiesību izpratnē pēc būtības ir saimnieciska darbība. Tas ir pretrunā Noteikumu projektā 1. punktā deklarētajam, ka noteikumi nosaka komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus, kā arī Noteikumu projekta 86. punkta otrajā teikumā saglabātajai atsaucei uz VTNP atbalsta prasībām.
Mūsu ieskatā nepieciešams paredzēt skaidru izņēmumu VTNP atbalstam saskaņā ar Komisijas Lēmumu (ES) 2025/2630[1], vienlaikus nodrošinot, ka, ja projekta ietvaros radīto infrastruktūru sadarbības partneris izmanto gan VTNP sniegšanai, gan citai saimnieciskajai darbībai, komercdarbības atbalstu piešķir tikai tai projekta attiecināmo izmaksu daļai, kas attiecināma uz VTNP.
Rosinām atjaunot un papildināt V nodaļu “Ar valsts atbalsta vai komercdarbības atbalsta piešķiršanu saistītie nosacījumi”


[1] Komisijas Lēmums (ES) 2025/2630 (2025. gada 16. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un ar ko atceļ Lēmumu 2012/21/ES

 

V. Ar valsts atbalsta vai komercdarbības atbalsta piešķiršanu saistītie nosacījumi33. Konkursa ietvaros netiek atbalstītas darbības, kurām atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, izņemot komercdarbības atbalstu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniedzējam. Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts, kura attiecināmās izmaksas ir būvdarbu un pakalpojumu līgumu izmaksas, tā īstenošanas laikā vai uzraudzības periodā, kas atbilst pamatlīdzekļu amortizācijas periodam, pēc tā pabeigšanas kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs no finansējuma, par kuru nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts, atmaksā ministrijai visu nelikumīgi saņemto atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma  IV vai V nodaļu.34. Ja komercdarbības atbalstu sniedz kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, komercdarbības atbalsta saņēmējs un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicējs nodrošina, ka pilnvarojuma periodā un vismaz 10 gadus pēc pilnvarojuma perioda beigām, uz kura pamata tika piešķirts komercdarbības atbalsts, tiek saglabāta un nodrošināta pieejamība visai nepieciešamajai informācijai, lai noteiktu, vai piešķirtais atbalsts ir saderīgs ar šajos noteikumos noteiktajām komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasībām vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai.35. Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasības vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt ministrijai visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma  IV vai V nodaļu.36. Ja projekta īstenošanas laikā tiek veiktas darbības, kas veido neto ieņēmumus, finansējuma saņēmējs pirms noslēguma pieprasījuma iesniegšanas iesniedz Vides investīciju fondā aktualizētu projekta finanšu analīzi, kurā norāda projekta īstenošanas laikā gūtos neto ieņēmumus. Atbilstoši finanšu analīzē aprēķinātajiem neto ieņēmumiem samazina projektam piešķirto finanšu instrumenta finansējums.37. Ja projektā ir iekļautas darbības, kas ir saistītas ar vispārējas tautsaimniecības nozīmes pakalpojuma sniegšanu, projekta iesniedzējs iesniedz Vides investīciju fondam vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu par šo noteikumu  18.3. apakšpunktā minēto atlīdzības (kompensācijas) maksājumu kontroli un pārskatīšanu, pārmaksas novēršanu un atgūšanu. Pārbaudes veic atbilstoši Eiropas Savienības līmenī noteiktajai regularitātei, bet ne retāk kā reizi piecos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās.38. Ja projekta ietvaros radīto infrastruktūru sadarbības partneris izmanto gan vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai, gan citai saimnieciskajai darbībai, komercdarbības atbalstu piešķir tikai tai projekta attiecināmo izmaksu daļai, kas attiecināma uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanu. Izmaksu daļu nosaka, izmantojot objektīvus un konsekventi piemērojamus infrastruktūras izmantošanas parametrus. Sadarbības partneris nodrošina atsevišķu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma un citas saimnieciskās darbības izmaksu un ieņēmumu uzskaiti atbilstoši Komisijas Lēmuma (ES) 2025/2630 5. panta prasībām.”

Vēršam uzmanību, ka Noteikumu projekta 18. punkts nenosaka nosacījumus gadījumam, kad sadarbības partnerim projekta rezultātā tiek piešķirts komercdarbības atbalsts kā kompensācija par VTNP sniegšanu.
Ņemot vērā minēto, rosinām papildināt 18. punktu ar 18.3. apakšpunktu

18.3. ja sadarbības partnerim projekta ietvaros piešķir komercdarbības atbalstu kā kompensāciju par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanu, papildus norāda arī:
18.3.1. projekta ietvaros finansējamo ieguldījumu saistību ar attiecīgā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanu, projekta ietvaros piešķiramās kompensācijas aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas parametrus;
18.3.2. kārtību, kādā novērš un atgūst pārkompensāciju, kā arī sadarbības partnera pienākumu sniegt kompensācijas pārbaudei nepieciešamo informāciju;
18.3.3. atsauci uz Eiropas Komisijas 2025. gada 16. decembra lēmumu Nr. 2025/2630/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta  2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un ar ko atceļ Lēmumu 2012/21/ES, ja sadarbības partnerim tiek sniegts atbalsts saskaņā ar minēto lēmumu.

Norma ir pretrunīga: ja ieguldījums nerada ekonomisku priekšrocību, komercdarbības atbalsts nav konstatējams un valsts atbalsta nosacījumi nav piemērojami. Savukārt, ja ekonomiska priekšrocība rodas VTNP sniedzējam, projektam jābūt iespējai piemērot VTNP atbalsta režīmu. Atbilstoši esošajai redakcijai atsauce uz V nodaļu ir kļūdaina, jo Noteikumu projekta V nodaļa regulē konkursa izsludināšanu, nevis komercdarbības atbalstu.
Rosinām Noteikumu projektā iekļaut komercdarbības atbalsta nosacījumus.

-

Nolūkā paredzēt skaidru izņēmumu VTNP atbalstam saskaņā ar Komisijas Lēmumu (ES) 2025/2630 rosinām Noteikumu projekta 32. punkta attiecīgo daļu izteikt šādā redakcijā:

[..]Projekta rezultātus neizmanto komercdarbībai vai saimniecisko pakalpojumu sniegšanai, izņemot gadījumu, ja sadarbības partnerim komercdarbības atbalsts ir piešķirts kā kompensācija par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanu saskaņā ar šo noteikumu V. daļu un Komisijas Lēmumu (ES) 2025/2630. [..]

Noteikumu projekta 86. punkta pirmais teikums pilnībā aizliedz komercdarbības atbalstu, savukārt otrais teikums paredz sekas par VTNP komercdarbības atbalsta prasību pārkāpumu. Tādējādi vienā punktā vienlaikus ir gan VTNP atbalsta aizliegums, gan atsauce uz VTNP atbalsta prasībām, kuras citur Noteikumu projektā nav noteiktas.
 

86. Konkursa ietvaros netiek atbalstītas darbības, kurām atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, izņemot komercdarbības atbalstu sadarbības partnerim kā kompensāciju par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanu, ja atbalsts atbilst Komisijas Lēmumam (ES) 2025/2630 un šo noteikumu V. nodaļā noteiktajiem nosacījumiem. [..]

Projekta 23.1. apakšpunkts pašreizējā redakcijā rada tiesisko nenoteiktību un rada šķērsli pašvaldībai pildīt Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto autonomo funkciju — organizēt ūdenssaimniecības pakalpojumus un apdzīvoto vietu labiekārtošanu, tostarp plūdu risku novēršanu. Pilsētu un ciemu administratīvajās robežās bieži atrodas zemes vienības vai to daļas, kuru nekustamā īpašuma lietošanas mērķis vai zemes lietošanas veids Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts kā lauksaimniecības zeme vai meža zeme, lai gan funkcionāli tās ir organiska apdzīvotas vietas un tās lietus ūdens/meliorācijas infrastruktūras sastāvdaļa.
Šādos gadījumos meliorācijas sistēmas pārbūves vai atjaunošanas mērķis nav lauksaimnieciskās ražošanas vai mežsaimniecības apstākļu uzlabošana, bet gan blakus esošās apdzīvotās vietas un tās iedzīvotāju aizsardzība pret applūšanu. Līdz ar to, nepieļaujot šādu objektu pārbūvi vai atjaunošanu, pašvaldībai tiek liegta iespēja pieteikties pamatotam un nepieciešamam infrastruktūras atbalstam, kā arī tiek radīts nepamatots finanšu slogs plūdu seku novēršanai nākotnē.

23.1. jaunu meliorācijas sistēmu būvniecība lauksaimniecības vai meža zemēs un esošu meliorācijas sistēmu pārbūve un atjaunošana lauksaimniecības vai meža zemēs atbilstoši būvniecības jomā noteiktajiem normatīvajiem aktiem, izņemot gadījumus, kad meliorācijas sistēma vai tās daļa atrodas pilsētas vai ciema teritorijā un tās pārbūve vai atjaunošana ir nepieciešama identificēta plūdu riska mazināšanai apdzīvotā vietā.