Atzinums

No Likumprojekta un anotācijas nav izprotams, pēc kādiem kritērijiem izvērtēšanas komisija, lemjot par soda pastiprināšanu, vērtēs Likumprojekta 61.panta otrajā daļā norādītos pārkāpumus, par kuriem notiesātajam netika piemērots sods. Dienesta ziņojums par iespējamu režīma pārkāpumu nav administratīvais akts, kas rada notiesātajam negatīvas sekas. Ja saistībā ar sastādīto ziņojumu netika piemērots sods, prezumējams, ka nav noticis režīma prasību pārkāpums. Ik viena pret notiesāto sastādīta dienesta ziņojuma, ja tas nav rezultējies lēmumā par soda piemērošanu, vērtēšana izvērtēšanas komisijā var radīt bažas par brīvības atņemšanas iestādes darbinieku ļaunprātīgu rīcību (nepamatotu ziņojumu sastādīšanu), ar mērķi panākt notiesātam nelabvēlīga lēmuma pieņemšanu un režīma pastiprināšanu.
Tiesībsarga ieskatā ir pietiekami, ja izvērtēšanas komisija vērtē notiesātā uzvedību plašākā tvērumā, kā arī to pārkāpumu esamību, attiecībā uz kuru ir pagājis šā likuma 54. panta pirmajā daļā noteiktais laiks vai ja notiesātajam ir piemērots šā likuma 130. panta 4. punktā noteiktais pamudinājums, jo tie sniedz būtisku personas raksturojumu (Likumprojekta 61.panta trešā daļa)
Iebildums pie 61.panta otrās daļas: izņemt no 61.panta otrās daļas nosacījumu par nepieciešamību vērtēt pārkāpumus, par kuriem netika piemērots sods.
 

-

Likumprojekta 101.panta pirmās daļas 1. punkts paredz, ka brīvības atņemšanas priekšnieks var piešķirt klātienes satikšanos. Ņemot vērā, ka šīs ir personas pamattiesības uz privāto dzīvi, nav īsti izprotams, pēc kādiem kritērijiem tiks vērtēts, vai šo tiesību izmantošana tiks piešķirta.
Turklāt likumprojekts paredz, ka ik viena satikšanās notiek iestādes pārstāvju klātbūtnē, tādejādi netiek nodrošināts satikšanās privātums. Ir izprotams, ka priekšlikuma mērķis ir novērst aizliegto vielu nodošanu satikšanās laikā, tomēr pastāv virkne citu veidu, kādos iespējams novērst šo apdraudējumu, neaizskarot privātumu satikšanās laikā. Būtiski atzīmēt, ka Likumprojekta 37.pants (Apstrīdamie un pārsūdzamie brīvības atņemšanas soda izpildes laikā izdotie lēmumi)  pirmās daļas 3. un 4.punktos paredz notiesātajam tiesības apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam lēmumus par notiesātā videosaziņas, apmeklējuma vai īslaicīgās satikšanās norisi brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja  klātbūtnē; lēmumu par notiesātā apmeklējuma vai īslaicīgās satikšanās norisi fiziska norobežojuma apstākļos. Savukārt šajā situācijā bez īpašas izvērtēšanas ikviena satikšanās notiktu visstingrākos uzraudzības apstākļos iestādes darbinieka klātbūtnē.
Iebildums pie 101.panta pirmās daļas 1.punkta: paredzēt satikšanos kā notiesātā patstāvīgu tiesību nevis kā iestādes privilēģiju piešķirt šo tiesību; izņemt no likumprojekta satikšanās norisi iestādes pārstāvja klātbūtnē, analoģiski kā citās brīvības atņemšanas iestādēs paredzot individuāla izvērtējuma pastāvēšanu nosakot papildus drošības nepieciešamību.
 

-

Likumprojekta 112.panta piektā daļa paredz, ka neatļautu vielu vai priekšmetu nodošanas novēršanas nolūkā notiesāto, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, radinieku, laulātā, partnera vai citu personu apmeklējumi notiek brīvības atņemšanas iestādes pārstāvju klātbūtnē.
Atbilstoši Likumprojekta 110.panta pirmajai daļa, apmeklētājs pirms un pēc apmeklējuma tiek pārmeklēts un tiek veikta viņa apģērba un mantu pārbaude. Atbilstoši 110.panta otrās daļas 6.punktam notiesātā pārmeklēšanu un viņa apģērba un mantu pārbaudi veic pirms un pēc satikšanās vai apmeklējuma. Tāpat atbilstoši 110.panta trešajai daļai pēc satikšanās vai apmeklējuma veic notiesātā pilnīgu pārmeklēšanu. Iesaistīšanās atkarību mazināšanas programmā ir brīvprātīga un programmas īstenošanas efektivitātes nolūkos kopumā stingrāki drošības un uzraudzības nosacījumi šiem notiesātajiem ir pamatoti.
Iebildums pie 112.panta piektās daļas: Ņemot vērā, ka Likumprojekts jau šobrīd paredz būtiskus drošības pasākumus pirms un pēc satikšanās, ir kritiski izvērtējams notiesāto, kas iesaistīti atkarību mazināšanās programmā, ierobežojuma apmeklējuma organizēšanas brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē samērīgums ar tiesībām uz privāto dzīvi ierobežojumu. Leģitīmo mērķi var sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, nosakot apmeklējuma kārtību vizuālās kontroles apstākļos.
 

-

Likumprojekta 112.panta desmitā daļa paredz absolūtu aizliegumu tikties ar nepilngadīgajiem notiesātajam, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību. Tiesībsarga ieskatā šāds aizliegums ir pārāk ierobežojošs. Tas liedz notiesātā bērniem, kas nav cietuši noziedzīgajā nodarījumā, saskarsmi ar notiesāto tēvu vai māti. Mērķi - novērst bērna labāko interešu iespējamo apdraudējumu – var sasniegt ar tiesību uz ģimenes dzīvi mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, nosakot, ka īslaicīgās vai ilglaicīgās satikšanās ar nepilngadīgajiem notiek nepilngadīgā likumiskā pārstāvja klātbūtnē.
Iebildums pie 112.panta desmitās daļas: noteikt, ka, lai novērstu bērna labāko interešu iespējamo apdraudējumu, notiesātā, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību, īslaicīgās vai ilglaicīgās satikšanās ar nepilngadīgajiem notiek nepilngadīgā likumiskā pārstāvja vai viņa pilnvarotas personas klātbūtnē.
 

-

Iebildums pie 114.panta trešā daļas: 114. panta trešajā daļā izslēgt atsauci uz trešajā daļā noteiktajiem gadījumiem, jo izņēmuma gadījumi ir noteikti tikai ceturtajā daļā.
 

-

Likumprojekta 115.pana ceturtā daļa paredz absolūtu aizliegumu uz telefonsarunu un videosaziņu ar nepilngadīgajiem, ja notiesātais izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību. Tiesībsarga ieskatā šāds aizliegums ir pārāk ierobežojošs. Tas liedz notiesātā bērniem, kas nav cietuši noziedzīgajā nodarījumā, saskarsmi ar notiesāto tēvu vai māti. Mērķi - novērst bērna labāko interešu iespējamo apdraudējumu – var sasniegt ar tiesību uz ģimenes dzīvi mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, nosakot, ka telefonsarunas un videosaziņa ar nepilngadīgajiem notiek brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē.
Iebildums pie 115.panta ceturtās daļas: noteikt, ka, lai novērstu bērna labāko interešu iespējamo apdraudējumu, notiesātā, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību, telefonsarunas un videosaziņa ar nepilngadīgajiem notiek brīvības atņemšanas iestādes vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem pārstāvja klātbūtnē.
 

-

Lai arī 5.nodaļa ir nosaukta “Kriminālsodu izpildes institūcijas lēmuma, amatpersonas izdota administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšana vai pārsūdzēšana”, tomēr nepārprotami nav regulēts mehānisms iestādes faktiskās rīcības apstrīdēšanai. Redzams, ka Likumprojekta 142.panta 3.daļa paredz, ka “notiesātā iesniegumus par jautājumiem, kas saistīti ar brīvības atņemšanas soda izpildes apstākļiem, izskata brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā”. Tomēr jautājumi par iestādes faktisko rīcību nodrošinot soda izpildi pēc būtības nav vērtējami Iesniegumu likuma ietvaros, bet gan izskatāmi Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lai arī Iesniegumu likuma 10.panta 1.daļa paredz, ka iestādes rīcība tiek kontrolēta Valsts pārvaldes iekārta likumā, Administratīvā procesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kas faktiski dod iespēju notiesātajam apstrīdēt faktisko rīcību, tomēr no labas likumdošanas viedokļa ir būtiski, lai Likumprojektā ietvertais tiesību aizsardzības mehānisms būtu skaidrs un personai (notiesātajam) saprotams situācijās, kad ar iestādes faktisko rīcību būtiski tiek skartas cilvēktiesības.
Priekšlikums pie 5.nodaļas: Ņemot vērā minēto, 5.nodaļā ir nepieciešams ietvert, ka iestādes faktiskā rīcība, kas būtiski skar notiesātā cilvēktiesības, ir apstrīdama un pārsūdzama Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
 

-

Atbilstoši Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumam Rec(2006)2-rev dalībvalstīm par Eiropas cietumu noteikumiem 18.8.panta a) punktam, pieņemot lēmumus par ieslodzīto izmitināšanu noteiktā ieslodzījuma vietā vai noteiktā ieslodzījuma vietas nodaļā, pienācīgi jāņem vērā tas, ka nenotiesātie ieslodzītie jāizvieto šķirti no jau notiesātajiem ieslodzītajiem.
Priekšlikums pie 40.panta pirmās daļas: Likumprojekta 40.panta pirmajā daļā ir jāparedz, ka arī apcietināties ir turami šķirti no notiesātajiem.
 

-

Eiropas komiteja Spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (turpmāk – CPT) Latvijai vairākkārt (pēc vizītēm 2011.gada 5.-15.septembrī, 2016.gada 12.-22.aprīlim, 2022.gada 10.-20.maijs) ir norādījusi, ka, lai arī tiesas kompetence ir noteikt atbilstošu soda ilgumu par konkrētu pārkāpumu, cietuma amatpersonām jābūt atbildīgām par drošības un režīma prasību noteikšanu, balstoties profesionāli saskaņotos kritērijos un individuālā ieslodzīto novērtējumā. Šādā skatījumā ir grūti attaisnot prasību visiem ieslodzītajiem izciest noteiktu minimālo ieslodzījuma soda daļu konkrētā režīma pakāpē. Viena režīma pāreja citā jābalsta ieslodzītās personas attieksmē, uzvedībā, dalībā aktivitātēs (izglītības, arodapmācības, nodarbinātības) un kopumā - iepriekš pamatoti izstrādātā soda izciešanas plānā noteikto mērķu sasniegšanā. Sodu izciešanas režīma līmeņi ir jēgpilni jāpārskata, pamatojoties uz individuāliem soda izciešanas mērķiem, kas noteikti soda izciešanas sākumā un regulāri pārskatāmi pēc tam. Tas nodrošinātu mērķi, uz kuru tiekties, kam vajadzētu motivēt pozitīvu uzvedību.
Šajā sakarā ir atzīmējams, ka Likumprojekta pamatprincipi, kas ievērojami soda izpildē, citastarp, ir individuālā izvērtējuma, soda progresīvās izpildes principi.  Atbilstoši tiem soda izpilde ir organizējama balstoties uz notiesātā individuālu izvērtējumu, notiesātā sasniegtajiem resocializācijas rezultātiem un notiesātā uzvedībai. Likumprojekta 123.pantā ir ietverts, ka zemākajā pakāpē notiesātajiem ir tiesības ne tikai uz vismaz vienu 1 stundu pastaigu, bet arī 2-4 stundas atrasties ārpus kameras (kas atbilstoši Likumprojekta pārejas noteikumiem stāsies spēkā 2027.gada jūlijā). Tādējādi notiesātajiem zemākajā pakāpē tiks radīti apstākļi, lai tie pēc iespējas īsāku laiku pavadītu kamerās, kas ir vērtējams pozitīvi. Neraugoties uz to, tiesību, drošības un uzraudzības apjoms soda izpildes pakāpēs atklātajos cietumos joprojām būs būtiski atšķirīgs, kas gan ir pamatoti un atbilstoši soda progresīvās izpildes būtībai. Tomēr prasība izciest vienu ceturtdaļu no soda var ierobežot notiesātā, kura uzvedībā, resocializācijā ir vērojams būtisks progress, veiksmīgu virzību uz soda izciešanas režīma mīkstināšanu un pakāpenisku sagatavošanu dzīvei pēc ieslodzījuma.
Priekšlikums pie 54.panta pirmās daļas ievaddaļas: Ņemot vērā minēto, tiesībsarga ieskatā katrā no soda izpildes pakāpēm, obligāti izciešamais laiks, būtu samazināms, tādējādi radot priekšnoteikumus pēc iespējas individualizēt soda izpildi un efektīvi piemērot soda progresīvās izpildes instrumentus.
 

-

No Likumprojekta 54.panta pirmās daļas 1.-4.punktā ietvertā regulējuma kopsakarā ar citām šajā Likumprojektā ietvertajām normām nav saprotams, kad notiesātajam, kurš ar izvērtēšanas komisijas lēmumu ir pārvietots uz zemāku pakāpi vai arī no atklātā cietuma uz slēgta cietuma augstāko pakāpi (iepriekš pastiprināta soda izpilde), radīsies tiesības uz soda izpildes mīkstināšanu. Proti, no minētā regulējuma izriet, ka arī šajā gadījumā notiesātajam ir jāizcieš atkārtoti viena ceturtdaļa no soda un papildus jāizpildās visiem 54.panta pirmās daļas 1.-4.punktos noteiktajiem kritērijiem. Likumprojekts paredz, ka notiesātais iegūst tiesības pretendēt uz soda izpildes mīkstināšanu, citastarp, kad no dienas, kad lietu par soda izpildes mīkstināšanu ir izskatījusi izvērtēšanas komisija, ir pagājuši vismaz trīs mēneši.

Priekšlikums pie 54.panta pirmās daļas 1.-4.punkta: precizēt Likumprojektu par soda izpildes mīkstināšanu arī attiecībā uz notiesātajiem, kuriem ar izvērtēšanas komisijas lēmumu ir pastiprināta soda izpilde. Proti, precīzi atrunājot, pēc cik ilga laika notiesātais, kuram pastiprināta soda izpilde, ir tiesīgs atkārtoti pretendēt uz soda izpildes mīkstināšanu.
 

-

Priekšlikums pie 55.panta nosaukuma: Likumprojekta 55.pantam un 178.pantam ir identiski nosaukumi “Priekšnoteikumi nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas no soda izpildes ierosināšanai”. Ņemot vērā minēto, ir pārskatāms panta nosaukums (55. vai 178.pantam)atbilstoši to jēgai un būtībai.
 

-

Likumprojekta 58.panta otrā daļa paredz, ka “(..)Notiesātais iesniegumā norāda, vai izvērtēšanas komisijas sēdē piedalīsies viņa aizstāvis. Ja notiesātais ir citas valsts pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, bezvalstnieks vai persona, kas sazinās zīmju valodā, notiesātais iesniegumā lūdz atļauju izvērtēšanas komisijas sēdē piedalīties tulkam, ja tas ir nepieciešams. – Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka “Tāpat kā tas šobrīd ir noteikts Ministru kabineta 2022.gada 21.jūnija noteikumu Nr.356 "Noteikumi par brīvības atņemšanas iestādes izvērtēšanas komisijas sastāvu, darbības un lēmumu pieņemšanas kritēriju izvērtēšanas kārtība" 7.punktā, Projekts paredz noteikt, ka, ja notiesātais ir citas valsts pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, bezvalstnieks vai persona, kas sazinās zīmju valodā, notiesātais iesniegumā lūdz atļauju izvērtēšanas komisijas sēdē piedalīties tulkam, ja tas ir nepieciešams. No minētā izriet, ka minētajos gadījumos tulka izdevumus segs Pārvalde, savukārt visos citos gadījumos tulka izdevumi būs jāsedz notiesātajam, ja viņš vēlēsies, lai komisijas sēdē piedalās tulks.”
Priekšlikums pie 58.panta otrās daļas: Tiesībsarga ieskatā anotācijā ietvertajai norādei, ka notiesātajam citas valsts pilsonim vai pastāvīgajam iedzīvotājam, bezvalstniekam vai personai, kas sazinās zīmju valodā, 1.-4.p. minētajos gadījumos tulka izdevumus segs Pārvalde, ir jābūt ietvertai likumā. Šis aspekts ir būtisks, lai konkrētā notiesāto grupa lemjot par tulka nepieciešamību neatteiktos no tulka izmantošanas finansiālu apsvērumu dēļ.
 

-

Ja notiesātais ir citas valsts pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, bezvalstnieks vai persona, kas sazinās zīmju valodā komisijas sēdē ir jābūt nodrošinātam tulkam. Minētās personas bez tulka atbalsta nevar pilnvērtīgi (paužot savu viedokli, iebildumus) piedalīties sēdē un saprast tajā notiekošo.
Priekšlikums pie 60.panta 3.daļas: paredzēt, ka tulka neesamība, izvērtēšanas komisijai skatot jautājumus par soda izpildes mīkstināšanu vai pastiprināšanu minētai personai, ir pamats sēdes atlikšanai.
 

-

Priekšlikums pie 101.panta – ņemot vērā to, ka Likumprojekta 101.panta pirmās daļas 10.punkts paredz notiesātajiem, kuri ir iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, saņemt naudas pārvedumus, likumprojektā jāparedz šiem notiesātajiem arīdzan tiesības iepirkties brīvības atņemšanas iestādē esošajā veikalā.
 

-

Priekšlikums pie 101.panta pirmās daļas 6.punkta – minētais punkts paredz vēršanos pie Olaines cietuma priekšnieka par vienošanās izbeigšanu atkarību mazināšanas programmas iesaistē. Lai arī šobrīd Atkarīgo centrs atrodas Olaines cietuma teritorijā, tomēr ilgtermiņā raugoties nevar izslēgt iespēju, ka Atkarīgo centrs var mainīt lokācijas vietu, var tikt atvērtas Atkarīgo centra nodaļas citās brīvības atņemšanas iestādēs, var mainīties iestādes nosaukums. Tāpēc no juridiskās tehnikas viedokļa nav atbalstāmi Likumprojektā nosaukt kādu vienu konkrētu cietuma nosaukumu.
 

-

Likumprojekta 111.panta pirmā daļa paredz notiesātajam nosūtāmās un saņemtās korespondences pārbaudi, to atverot. Gramatiski lasot Likumprojekta 111.panta normu, izriet, ka ikviena notiesātā vēstule ir pakļauta pārbaudei, to atverot. Savukārt Likumprojekta 140.pants uzskaita virkni iestāžu, ar kurām notiesātā sarakste nav pakļauta pārbaudei.
Priekšlikums pie 111.panta pirmās daļas: precizēt 111.pantu ar norādi, ka pārbaudei pakļautas notiesātajam adresētās vai viņa adresātam nosūtāmās vēstules, izņemt 140.pantā norādītā sarakste.
 

-

Priekšlikumi par 121.panta 1. punktu un 122.panta 1. punktu: CPT vairākkārtīgi ir rekomendējusi palielināt satikšanos skaitu slēgtajā cietumā. Ņemot vērā, ka satikšanās biežums un ilgums ir saistīts ar notiesāto tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi, kā arī to, ka atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas prevencijai pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma ir būtisks ģimenes atbalsts un saglabātā saikne,  nepieciešams izvērtēt iespēju palielināt satikšanās skaitu.
 

-

Likumprojekta 127.panta otrā daļa paredz, ka māte, kura sākotnēji sodu izcieta atklātajā cietumā, un viņas bērns ir tiesīgi līdz bērna gada vecumam atrasties slēgta cietuma nodaļā. Kā arī likumprojekta 127.panta pirmā un trešā daļa pieļauj mātes un bērna kopīgu atrašanos līdz bērna četru gadu vecumam.
Priekšlikums pie 127.panta otrās daļas: ir precizējams, kādā režīmā un kādos apstākļos atradīsies notiesātā māte, kura sākotnēji sodu izcieta atklātajā cietumā, un viņas bērns pēc bērna viena gada sasniegšanas un uzturēšanās speciālajā nodaļā līdz bērna četru gadu vecumam.
 

-

Likumprojekts paredz jaunu pamudinājuma veidu, vienu reizi piemērojot simtprocentīgu atlaidi izmaksām, kas saistītas ar ilgstošās satikšanas izdevumiem. Tomēr līdzīgi kā citos šā panta punktos, šajā gadījumā nav atrunāts, vai šāda viena atlaide notiesātajam var tikt piemērota tikai reizi visa soda izciešanas laikā vai biežāk. Arī Likumprojekta anotācijā šis jautājums nav atrunāts.
Priekšlikums pie 130.panta 9.punkta: atbilstoši šāda pamudinājuma mērķim ir nepieciešams atrunāt tā piemērošanas biežumu.
 

-

Priekšlikums pie 137.panta – minētais regulējums ietver īslaicīgo un ilglaicīgo satikšanos norises kārtību, tātad attiecināms uz slēgtajos cietumos esošajiem notiesātajiem. Izvērtēt iespēju papildināt šo regulējumu (šajā vai citā pantā),  nosakot kārtību, kādā tiek īstenotas atklātajā cietumā esošo notiesāto tiesības uzņemt viesus. It īpaši paredzot, ka viesu uzņemšana notiesātajiem, kuri atrodas atklātajos cietumos, tiek nodrošināta telpās, kas pēc iespējas nodrošina notiesātā un apmeklētāja privātumu no citiem notiesātajiem un viņu apmeklētājiem.
 

-

Likumprojekta 143.pantā, nosakot elektroniski saņemto dokumentu izsniegšanas kārtību, nav atrunāts jautājums par to, kas notiek ar pašu elektroniski saņemto vēstuli un tajā esošajiem pielikumiem, proti, vai tā pēc vēstules teksta un pielikumu izdrukāšanas tiek dzēsta vai arī tiek saglabāta. Tādā gadījumā nepieciešams atrunāt elektroniskās vēstules glabāšanas mērķi un laiku, jo iestādes elektroniskajā sistēmā paliek un pēc nepieciešamības ir pieejama tāda veida notiesātā sarakste, kas saskaņā ar Likumprojekta 140.pantu nav pakļaujama pārbaudei, proti, tās saturam nav jātop zināmam brīvības atņemšanas iestādes darbiniekiem, kā arī šī sarakste nav attiecināma uz soda izpildi iestādes funkciju īstenošanas ziņā.
Priekšlikums pie 143.panta: atrunāt jautājumu par darbībām ar elektroniski saņemtās korespondences elektroniskās versiju pēc tās izdrukāšanas un izsniegšanas notiesātajam
 

-

Likumprojekta 154. pants atbilstoši tā nosaukumam regulē jautājumu par notiesātā tiesību saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ārpus brīvības atņemšanas iestādes īstenošanas kārtību. Tomēr atbilstoši 154. panta pirmajā daļā noteiktajam, turpmākais regulējums attiecas vienīgi uz notiesātajiem, kas sodu izcieš slēgtā cietuma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Lai arī ir saprotams panta mērķis regulēt specifiska jautājuma aspektu par notiesāto patstāvīgu došanos pie ārsta, tomēr atbilstoši panta nosaukumam, var noprast, ka šajā normā jābūt regulējumam arī attiecībā uz visiem notiesātajiem, proti, tiem, kas atbilstoši soda izciešanas režīmam nevar lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai par personiskajiem līdzekļiem.
Priekšlikums pie 154.panta: precizēt panta nosaukumu vai arī atrunāt kārtību, kā notiesātie, kas atrodas slēgta cietuma zemākajā pakāpē, var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ārpus brīvības atņemšanas iestādēs. Normu skaidrības nolūkā minēto pantu pārvietot uz 15.nodaļu (Notiesāto veselības aprūpe)
 

-

Likumprojekts 163.panta ceturtajā punktā paredz, ka notiesātajam, atrodoties ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes, ir atļauts pie sevis glabāt tikai personiskās higiēnas priekšmetus. Kā arī Likumprojekta 163.panta piektā daļa paredz notiesātajiem liegumu uz telefonsarunām. Ņemot vērā, ka minētais pants attiecas uz ikvienu notiesāto, ir jāņem vērā, ka atklātā cietuma ieslodzītajiem ir atļauts lietot personīgo mobilo telefonu bez darbinieku klātbūtnes. Nav izprotams, kāpēc šādas tiesības tiktu liegtas atrodoties ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes.

Priekšlikums pie 163.panta ceturtās un piektās daļas: apsverama iespēja atļaut ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes notiesātajiem no atklātā cietuma izmantot personīgos mobilos telefonus.
Priekšlikums pie 163.panta ceturtās daļas: izvērtēt iespēju paplašināt pie sevis glabāšanai atļauto priekšmetu sortimentu, iekļaujot tajā arī maiņas apģērbu un literatūru, kā arī mobilo telefonu notiesātajiem no atklātā cietuma.
 

-

CPT ir norādījusi, ka ieslodzītos var sodīt, arī ierobežojot viņu saziņu ar ģimeni, taču nedrīkst pilnīgi aizliegt satikties vai sazināties ar piederīgajiem. Ievietošana soda izolatorā ietver pilnīgu liegumu sazināties ar ģimeni (satikšanās, telefonsarunu, videosaziņas aizliegums).
Priekšlikums pie 174.panta trešās daļas: Izvērtēt iespēju Likumprojektā līdzīgi kā tas ir 174.panta ceturtajā daļā attiecībā uz nepilngadīgajiem, kuri atrodas soda izolatorā, ietvert tiesības arī pilngadīgajiem notiesātajiem, kuri ievietoti soda izolatorā atļaut saraksti (ar to saprotot arī vēstuļu saņemšanu) ar ģimeni vai citu ierobežotā formā noteiktu saskarsmes veidu laikā kamēr atrodas soda izolatorā (piemēram, vismaz viena telefonsaruna ar tuviniekiem).
Priekšlikumi pie 174.panta: šī brīža regulējumā ir iekļautas arī atrunas (LSIK 74.panta 3 un 4 daļas), ka “Notiesātie, kurus tur soda izolatoros un ved uz darbu, strādā atsevišķi no citiem notiesātajiem. Notiesātajiem, kurus tur disciplinārajos izolatoros, nodrošina uzsāktās izglītības apguvi.” Šis jautājums arīdzan būtu atrunājams likumprojektā.
 

-

1. teikumā “nosūta pie vecākiem” aizstāt ar “nosūta pie likumiskajiem pārstāvjiem”, jo bērns var būt vecāku aizgādībā vai ārpusģimenes aprūpē (aizbildnībā, audžuģimenē vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā). Visi atbrīvotie bērni nebūs vecāku aizgādībā, tādēļ tiesību norma ir jāprecizē.
2. teikumu piedāvājam izslēgt, jo tāda situācija, ka no nepilngadīgo audzināšanas iestādes atbrīvotam nepilngadīgam bērnam nav likumiskā pārstāvja, kam bērnu nodot, nav pieļaujama. Ja vecāki miruši, bāriņtiesai ārpusģimenes aprūpe jānodrošina pirms bērna atbrīvošanas. Ja vecākiem ir pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības vai  aizbildnis ir atcelts, bāriņtiesa par to būs informēta, jo aizgādības tiesības pārtrauc ar bāriņtiesas lēmumu, arī aizbildni atceļ ar bāriņtiesas lēmumu un prasību par aizgādības tiesību atņemšanu tiesā ceļ bāriņtiesa. Bāriņtiesa vienlaikus ar aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākiem vai aizbildņa atcelšanu lemj par ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanu bērnam citā ģimenē vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. Likumiskā pārstāvja esība, sasniedzamība un spēja uzņemties no nepilngadīgo audzināšanas iestādes atbrīvotā nepilngadīgā bērna aprūpi jāpārbauda pirms bērna atbrīvošanas.  
3. teikumā teikts, ka brīvības atņemšanas iestāde nosūta informāciju sociālās korekcijas programmas izstrādei un audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem uzsākto pasākumu turpināšanai sabiedrībā. Taču 4. teikumā nav noteikts, ka informācijā norāda audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem uzsāktos pasākumus, kas būtu jāturpina sabiedrībā, rekomendācijas sociālās korekcijas programmas izstrādei u.tml. Līdz ar to 4. teikums ir jāpapildina.
 

-