Atzinums

Ņemot vērā, ka tiesību aktu projekti kopš 2021. gada 9. septembra saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 231. punktu netiek vairs izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē, bet vienīgi Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (turpmāk – TAP portāls), lūdzam informatīvā ziņojuma 2. un 3. lapaspusē  precizēt kārtību, kādā tiek noskaidrota citu valsts iestāžu vajadzība pēc atsavināmā valsts nekustamā īpašuma, norādot, ka attiecīgie tiesību aktu projekti tiek izsludināti un saskaņoti TAP portālā (sk., piemēram, Ministru kabineta 2024. gada 28. marta rīkojuma Nr. 214 "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu" anotācijas 1.6. sadaļu).

-

Aicinām precizēt protokollēmuma projekta 2. punktu, ņemot vērā, ka informatīvā ziņojuma projekts paredz vienotu kritēriju izstrādi valsts un valsts kapitālsabiedrību īpašumā esošo valsts nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanai valsts vai valsts kapitālsabiedrību īpašumā (sk., arī protokollēmuma projekta 6. punktu). Attiecīgi būtu precizējams arī protokollēmuma projekta 3. un 7. punkts. 

2. Atbalstīt vienotu kritēriju par valsts un valsts kapitālsabiedrību īpašumā esošo valsts nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanu valsts vai valsts kapitālsabiedrību īpašumā vai atsavināšanu noteikšanu normatīvajā regulējumā un Kultūras ministrijai (Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei) sadarbībā ar Finanšu ministriju (valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi”) līdz 2025. gada 1.martam sagatavot un kultūras ministrei iesniegt Ministru kabinetā nepieciešamos tiesību aktu grozījumus.

Aicinām protokollēmuma projekta 3. punktā un informatīvā ziņojuma 4. nodaļā "Secinājumi un priekšlikumi turpmākajai rīcībai" noteikt ilgāku attiecīgā uzdevuma izpildes termiņu, ņemot vērā, ka protokollēmuma projekta 2. punkts paredz uzdevumu kultūras ministrei līdz 2025. gada 1. martam tikai iesniegt Ministru kabinetā nepieciešamos tiesību aktu grozījumus. Ņemot vērā minēto un to, ka viens no grozāmajiem tiesību aktiem ir likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", ir liela iespējamība, ka līdz 2025. gada 1. martam nebūs normatīvi noteikti vienoti kritēriji valsts un valsts kapitālsabiedrību īpašumā esošo valsts nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanai valsts vai kapitālsabiedrību īpašumā vai atsavināšanai.

-

Tiesiskai skaidrībai aicinām informatīvajā ziņojumā precizēt, vai tajos gadījumos, kad attiecīgā tiešās valsts pārvaldes iestāde, kura ierosinājusi valsts nozīmes kultūras pieminekļa saglabāšanu valsts vai kapitālsabiedrības īpašumā, nav radusi risinājumu turpmākajai valsts nozīmes kultūras pieminekļa  izmantošanai un uzturēšanas izmaksu segšanai, un attiecīgais valsts kultūras piemineklis virzāms atsavināšanai, arī turpmāk plānots saglabāt likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 8. panta otrajā daļā ietverto aizliegumu atsavināt viena kultūras pieminekļa vai pieminekļu kompleksa atsevišķas daļas, kā arī sadalīt vai apvienot zemi, ja tādējādi tiek apdraudēta kultūras pieminekļa saglabāšana un minētā likuma 11 panta pirmajā daļā noteikto pienākumu fiziskajām un juridiskajām personām nodrošināt, lai tiktu saglabāti kultūras pieminekļi, kas ir to īpašumā (valdījumā).  

-