Atzinums

Eiropas Savienības mērķos ir līdz 2025.gadam visām Eiropas mājsaimniecībām gan laukos, gan pilsētās nodrošināt interneta piekļuves pakalpojuma pieslēgumu pieejamību ar lejupielādes ātrumu vismaz 100 Mbiti/s, ko var uzlabot līdz gigabitu ātrumam atbilstoši Eiropas Komisijas stratēģijai par Eiropas gigabitu sabiedrību1. Mērķa izpilde plānots izveidot Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmu (turpmāk - Sistēma). Ministru kabineta noteikumi, kas regulētu informācijas saturu un Sistēmā iekļautās informācijas iesniegšanas, aprites kārtību un publiskošanu nav pieņemti.
Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas Sistēmas veidotāji ir plānojuši saņemt un publiskot mobilo sakaru operatoru iesniegtos datus par tehnoloģijām un teorētiskajiem maksimālā pieslēguma ātrumiem 100mx100m poligonu režģī. Šādas informācijas publiskošana kaitētu komersantu konkurencei, maldinātu sabiedrību par faktiski pieejamiem pakalpojumiem un to kvalitāti, kā arī radītu drošības riskus.
Pirmkārt, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija arvien nav uzsākusi interneta pakalpojumu kvalitātes mērījumus (Pielikums Nr. 1). Savukārt laikā, kad mērījumi tika veikti līdz 2021.gadam, deklarētās teorētiskās maksimālās pakalpojumu kvalitātes vērtības būtiski un pat vairākkārt atšķīrās no faktiskajām. Uzskatāmībai pievienojam piemēru ar mobilo sakaru operatoru 2020.gadā deklarētām teorētiskajām interneta piekļuves pakalpojumu vērtībām, salīdzinot ar Sabiedrības pakalpojumu regulēšanas komisijas nomērīto vidējo augšupielādes ātrumu 2020.gadā ar augšupielādes ātrumu pa diapazoniem, kuros ir iespējama datu pārraide attiecīgajā tīklā (Pielikums Nr.2).
Otrkārt, VAS “Elektroniskie sakari” arvien nav uzsākusi reāli uzstādīto radioiekārtu uzskaiti, bet gan tikai formāli reģistrē attiecīgā operatoru pieprasījumu attiecīgajā ģeogrāfiskajā punktā uzstādīt radioiekārtu un izsniedz atļauju, nepārliecinoties par iekārtas darbību dabā (Pielikums Nr. 3). Rezultātā faktiski uzstādīto radioiekārtu skaits praksē ir mazāks par izsniegto atļauju skaitu. To parāda arī piemērs ar "Bite Latvija" SIA reģistrēto atļauju skaitu 3.5GHz diapazonā, kas 2022.gada un 2023.gada divos mēnešos ir pieaudzis attiecīgi par vairāk nekā 500 un 300 radioiekārtām, kaut arī šāda skaita iekārtu praktiska ierīkošana šādā periodā nav iespējama nedz tehniski, nedz praktiski, nedz arī finansiāli (Pielikums Nr.4). Nākamajos mēnešos izņemto radioiekārtu atļauju skaita pieauguma dinamika ir mērena līdzīgi kā citiem operatoriem un pašai "Bite Latvija" SIA. Radioiekārtu skaits tieši ietekmē deklarēto mobilo sakaru pakalpojumu pieejamību (pārklājumu, kapacitāti un noturību) un līdz ar to Sistēmā atspoguļojamo rezultātu.
Treškārt, pārklājuma attēlošanai izmantotās kartes neparedz, ka pārklājumu aprēķinā vienoti būtu ņemami vērā tādi pārklājumu ietekmējošie faktori kā reljefs, apbūves blīvums, meži un citi būtiski pārklājumu ietekmējošie faktiskie apstākļi dabā.
Visbeidzot, neierobežota piekļuve pārklājuma detalizācijai 100x100m poligona režģī, izdalot tehnoloģijas un lejupielādes ātrumus nozīmētu bāzes staciju atrašanās vietu nekontrolētu nodošanu Latvijai nedraudzīgu personu un valstu rīcībā. Ņemot vērā šī brīža ģeopolitiskos apstākļus, valsts drošībai nozīmīga infrastruktūra kļūtu par vieglu mērķi dažādām sabotāžām un citādām ļaunprātīgām operācijām. Turklāt operatoriem tiktu nepamatoti pieprasīts publiskot komercnoslēpumu saturošu informāciju.
Šādos apstākļos un šādas Sistēmas izmantošana, lai iegūtu ticamus datus par platjoslas pieejamību, nemaz nerunājot par lietotājiem noderīgas mobilās platjoslas pārklājuma kartes publiskošanu, nav pamatota. Ģeogrāfisko apsekošanu nevar balstīt nepārbaudītos un nepārbaudāmos datos.
Minimālie priekšnoteikumi mobilo komersantu tīkla informācijas augšupielādei sistēmā un atsevišķas objektīvas informācijas publiskošanai:
Drošības prasību izpilde un pārbaude (pieejas tiesību administrēšana, auditācijas pierakstu veikšana, kartes aizsardzība pret datu kopēšanu un “skrāpēšanu” (data scraping), Sistēmas atbilstība MK noteikumu Nr.442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām” pārbaude, veikti drošības testi);
VAS “Elektroniskie sakari” uzsāk izsniegto radiofrekvenču lietošanas atļauju kontroli attiecībā pret reāli uzstādītām radioiekārtām;
Regulators vai VAS “Elektroniskie sakari” uzsāk interneta pakalpojumu kvalitātes mērījumus.
Esam gatavi turpināt darbu pie normatīvo aktu izstrādes, kas paredzētu Sistēmas darbības mērķim atbilstošu regulējumu un tā faktisko izpildījumu. Valsts funkciju īstenošanai nepieciešama objektīva, precīza un pārbaudāma informācija. Savukārt jebkādas informācijas publiskošana nedrīkst apdraudēt godīgu konkurenci, lietotāju tiesības uz patiesu informāciju un valsts drošību.

-