Atzinums

Atkārtoti aicinām redakcionāli precizēt normu tā, ka tās teksts nosaka un paredz to, ka uz dzīvokļa īpašumu tiek nodibināta reālnasta uz likuma pamata, nevis uz šiem maksājumiem attiecināmi Civillikuma nosacījumi par reālnastām.

Brīvprātīgas dzīvokļa īpašuma atsavināšanas gadījumā, uz dzīvokļa īpašnieka pienākumu segt pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī veikt iemaksas uzkrājumu fondā tiek nodibināta reālnasta un uz to ir attiecināmi Civillikuma noteikumi par reālnastām, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

Kā priekšlikumu lūdzam izvērtēt nepieciešamību papildus precizēt (skaidrāk definēt) un paplašināt likumprojekta anotācijā ietverto skaidrojumu jēdzienam "brīvprātīga atsavināšana", ņemot vērā, ka, piemēram, nekustamā īpašuma pārdošana labprātīgā izsolē tiesas ceļā nav brīvprātīga atsavināšana, jo tiek veikta izpildu procesa ietvaros, savukārt, piemēram, Tiesu izpildītāju likuma 74. panta pirmās daļas 4. punktā minētās izsoles būtu pakļautas terminam "brīvprātīga atsavināšana", jo to pamatā ir īpašnieka paša iniciatīva atsavināšanai, tomēr zvērināts tiesu izpildītājs tikai sniedz izsoles rīkošanas pakalpojumu, u.c.

Tāpat lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā skaidrot vai precizēt termina "negodprātīgs" lietošanu, attiecinot to uz dzīvokļu īpašnieku rīcību, jo, kā jau minēts iepriekš sniegtajā atzinumā, neiebilstot pret likumprojektā (tā mērķī, kas noteikts anotācijā) noteikto attiecībā uz personām, kuras ar nodomu rīkojas negodprātīgi, vēršam arī uzmanību, ka regulējums, citastarp, attieksies arī uz tādām personām (grupām), kas sabiedrībā ir sociāli visneaizsargātākās un kur, iespējams, nav konstatējams tīšs nolūks rīkoties negodprātīgi.
 

-