Atzinums

2.2.2.  Izveidot ģimeniskai videi pietuvinātā pakalpojuma sniegšanas vietas pensijas vecuma personām
Rezultatīvais rādītājs
b) Pakalpojuma sniegšanas vietas 18 pašvaldībās, katrā pašvaldībā ne vairāk kā 4 pakalpojuma sniegšanas ēkas, katrā ēkā ne vairāk kā 12 klienti 

Aicinām pārskatīt paredzēto pakalpojuma sniegšanas vietu sadalījumu starp pašvaldībām, ņemot vērā to, ka lielajās pašvaldībās, īpaši  Rīgas valstspilsētas pašvaldībā, koncentrējas daudz lielāks senioru skaits, t.sk. tādi, kuriem nepieciešams SAC pakalpojums.
Izvērtējot pieejamo statistiku interneta vietnē https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/table/tableViewLayout1/ par personu skaitu virs 65 gadiem Latvijas Republikas  lielākajās valstspilsētās, secināms, ka Rīgas pašvaldībā no kopējā iedzīvotāju skaita (614 618) uz 2021.gada sākumu bija 130 632 personas virs 65 gadu vecuma. Salīdzinoši, otrajā lielākajā  - Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā no kopējā iedzīvotāju skaita (80 627) virs 65 gadu vecuma bija 18 874 personas, bet Ventspils valstspilsētas pašvaldībā no kopējā iedzīvotāju skaita (33 372) virs 65 gadu vecuma bija 7 767 personas. Ja to pašu skatās reģionu griezumā, tad var secināt, ka Rīgas reģionā personu virs 65 gadu vecuma skaits ir lielāks nekā jebkuros divos citos reģionos kopā. Tāpēc ierosinām plānoto ģimenes tipa SAC celtniecības kvotu sadali veikt, balstoties uz reģiona principu, ņemot vērā attiecīgajā reģionā esošo senioru / aprūpējamo personu skaitu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatām, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldībai vajadzētu paredzēt 8-12 ģimenes tipa SAC pakalpojuma sniegšanas ēkas (līdz 12 personām vienā ēkā).
Par minēto jautājumu Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs 2021.gada novembrī rakstiski vērsās Labklājības ministrijā, saņemot atbildi, ka par visoptimālāko risinājumu vēl plānota diskusija ar pašvaldībām.

-

Papildināt 1.Uzdevumu “Palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un atbilstību mērķa grupas vajadzībām, tai skaitā:
4.4.      pilnveidot sociālo pakalpojumu finansēšanas modeli, palielināt pakalpojuma saņēmēja pašnoteikšanās iespējas un atbilstoši savām individuālajām vajadzībām noteiktā finansējuma ietvaros saņemt pakalpojumu (individuālā budžeta pieejas ieviešana) 
ar jaunu sadaļu.

“Nodrošināt papildu finansējumu pašvaldībām, kuras nodrošina grupu dzīvokļa pakalpojumus pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.”
Atbilstoši DI plāna izpildei, arvien vairāk pilngadīgu personu ar GRT vēlas saņem pakalpojumus grupu dzīvoklī, nevis institūcijā. Tām personām, kuras pāriet uz dzīvi pašvaldībās pēc uzturēšanās VSAC, seko līdzfinansējums pakalpojumu saņemšanai, lai arī nepietiekams  un  pārskatāms.
Savukārt tām personām ar GRT, kuras dzīvo ģimenē, grupu dzīvokļa pakalpojumu pašlaik var finansēt no DI projekta (līdz 2023.g, ja personai ir izvērtētas vajadzības un pašvaldība ir iesaistījusies projektā). Taču daudz sliktāka situācija ir ar tām personām ar GRT, kuras nav dalībnieki DI projektā. Ja tām ir nepieciešams grupu dzīvokļa pakalpojums un pašvaldība nevēlas šādu klientu ievietot VSAC, tām ir pilnā apmērā jāfinansē grupu dzīvokļa pakalpojuma izdevumi. Prognozējams, ka šādu personu būs arvien vairāk, tādēļ finansiālais slogs uz pašvaldībām būtiski pieaugs, un ne visas pašvaldības to varēs atļauties.
Turklāt jāņem vērā, ka parasti personai ar GRT ir nepieciešams ne tikai grupu dzīvokļa pakalpojums, bet arī specializētās darbnīcas vai DAC pakalpojums, lai persona dienā laiku pavadītu strukturēti un saturīgi, tādējādi kopējās izmaksas vienai šādai personai mēnesī par pakalpojumiem ir vismaz 1000 EUR, kas ir liela summa, un kuru ne visas pašvaldības var atļauties finansēt.
Tiem GRT klientiem, kuri ir dalībnieki DI projektā, finansējums būs pieejams tikai līdz 2023.g, un pēc tam pakalpojumi būs jāfinansē pašvaldībām.
Ņemot vērā iepriekš minēto, noteikti steidzami nepieciešams  risināt jautājumu par papildu finansējuma piešķiršanu pašvaldībām, kas nodrošina grupu dzīvokļa pakalpojumu personām ar GRT.

-

Papildināt 1.Uzdevumu “Palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un atbilstību mērķa grupas vajadzībām, tai skaitā:
palielināt  atbalstu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību bērniem un pilngadīgām personām ar funkcionāliem traucējumiem, t.sk. garīga rakstura traucējumiem vai multipliem traucējumiem, vecāka gada gājuma cilvēkiem, t.sk. cilvēkiem ar demenci, un sniedzot atbalstu viņu ģimenes locekļiem un neformālajiem aprūpētājiem, veicināt starpdisciplināru pieeju sociālajā aprūpē”
ar jaunu sadaļu.

“Nodrošināt papildu valsts finansējumu dienas aprūpes centriem, kuri sniedz pakalpojumus gan bērniem, gan arī pilngadīgām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem  - ar smagiem garīga rakstura un kustību traucējumiem, arī ar multipliem  traucējumiem.”

Pašlaik ir situācija, ka ne visos DAC tiek uzņemtas personas ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, jo šādiem klientiem pakalpojumu saņemšanas laikā ir nepieciešama pastāvīga uzraudzība, respektīvi, visu laiku jābūt piesaistītam vienam  darbiniekam.  Ja šādi klienti DAC ir vairāki, tad darbinieku resursi ir nepietiekami, lai nodrošinātu vajadzīgo atbalstu, tādēļ DAC bieži vien atsaka pakalpojuma sniegšanu vispār.
Tā kā DAC personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem bieži ir vienīgā iespēja, kur iziet ārpus mājām un saturīgi pavadīt dienu, vienlaikus saņemot arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ir nepieciešams papildu dotēt tieši tos DAC, kuri uzņemas un spēj šādam personu lokam sniegt pakalpojumu. Papildu finansējums darbinieku atalgojumam, lai nodrošinātu katram šādam klientam pastāvīgu uzraudzību, dotu iespēju vēl vairāk personām ar ļoti smagiem funkcionāliem katru dienu saņemt  DAC pakalpojumu, kas pašlaik daudziem ir liegts, jo DAC pietrūkst darbinieku pastāvīgas uzraudzības veikšanai, tādējādi pasliktinot šādu personu jau tā smago veselības stāvokli.
 

-