Atzinums

Tā kā viens no pasākuma mērķiem ir “Veicināt bioloģiskās daudzveidības zuduma apturēšanu un atjaunošanu, uzlabot ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt dzīvotnes un ainavas”, un zaļās joslas primāri nav paredzētas lauksaimniecības produkcijas ražošanai, tad nav pieļaujama monokultūru audzēšana, tāpēc aicinām šo pantu izteikt sekojošā redakcijā:
29.4.1. sēts augu maisījums no vismaz septiņām dažādām augu sugām: stiebrzālēm un tauriņziežem (izņemot pupas un zirņi), nektāraugiem un ārstniecības augiem, kā arī tādiem eļļas augiem kā kaņepes un saulespuķes;

29.4.1. sēts augu maisījums no vismaz septiņām dažādām augu sugām: stiebrzālēm un tauriņziežem (izņemot pupas un zirņi), nektāraugiem un ārstniecības augiem, kā arī tādiem eļļas augiem kā kaņepes un saulespuķes;

Atbilstoši apstiprinātajam KLP SP, šajos noteikumos nepieciešams definēt, ko nozīmē "pārsniedz obligātās Direktīvas 2009/128/EK prasības (integrētās augu aizsardzības ietvaros)" t.i. pie kādiem nosacījumiem tiek izpildīts noteikumos minētais "izmantojot videi draudzīgas dārzkopības metodes", kas atbilstoši KLP SP minētajam "pārsniedz obligātās Direktīvas 2009/128/EK prasības (integrētās augu aizsardzības ietvaros)".

-

Atkārtoti norādām, ka pasākumā 2.1.4. "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām" (intervences kods – LA10.4.) Ministru Kabineta (MK) noteikumu projektā nav paredzētas saistības, kuras nodrošinātu Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskajā plānā (KLP SP) minēto: "Intervences mērķis ir mainīt ierasto dravošanas praksi un veicināt apputeksnēšanas apsaimniekošanas praksi (sniegt ekosistēmas pakalpojumu), izvairoties no bišu saimju pārmērīgas intensitātes ganībās, vienlaikus nodrošinot savvaļas apputeksnētājiem ilgtspējīgu dzīvotņu apsaimniekošanu kontekstā, neradot konkurenci par barības bāzi." un "ne vairāk kā 2 saimes uz hektāru ap bišu novietni, ņemot vērā medus bites produktīvā lidojuma attālumu. Šāda prasība nodrošinātu, ka viena bioloģiskajā kontroles sistēmā iekļauta saimniecība uzņemtos paaugstinātās agrovides saistības vismaz par 10 ha, bet konvencionālā – vismaz par 15 ha. Būtiski, ka šīs intervences pamatā ir vienmērīga bišu saimju (stropu) izvietošana plašā teritorijā, izslēdzot biškopības koncentrāciju vienā lokālā vietā.”
Uzsveram, ka šo MK noteikumu redakcija nekādā veidā neregulē “Minimālo un maksimālo bišu saimju skaitu katrā dravā un minimālo attālumu starp viena un tā paša saņēmēja dravām nosaka valsts tiesību aktos.”, kā tas paredzēts KLP SP, kā arī mūsu rīcībā nav informācijas par citiem valsts tiesību aktiem, kas to regulētu!

-

Rosinām izteikt šādā redakcijā:
29.4.2. gan dabīgā veģetācija (augi, kas iesējušies dabiski), kurā, sākot ar saistību ceturto gadu, nav vējauzu un rudzusmilgu, gan sēts zālājs (daudzgadīgu, divgadīgu vai viengadīgu zālaugu un lakstaugu sēklu maisījums.

29.4.2. gan dabīgā veģetācija (augi, kas iesējušies dabiski), kurā, sākot ar saistību ceturto gadu, nav vējauzu un rudzusmilgu, gan sēts zālājs (daudzgadīgu, divgadīgu vai viengadīgu zālaugu un lakstaugu sēklu maisījums.

Lai mazinātu kaitējumu dzīvniekiem un palielinātu zaļo joslu ekoloģisko nozīmi, aicinām izteikt šādā redakcijā:
30.3.2. zaļo masu buferjoslā nogana vai ne biežāk kā vienu reizi nopļauj un novāc no lauka, ja  tas tiek apsaimniekots kārtējā sezonā. Ja zaļo masu saglabā neskartu līdz nākamās sezonas 1. aprīlim, tad nokaltušo apaugumu (augu daļas) nopļauj pilnā garumā līdz ar zemi un atstāj vai sasmalcina;

30.3.2. zaļo masu buferjoslā nogana vai ne biežāk kā vienu reizi nopļauj un novāc no lauka, ja  tas tiek apsaimniekots kārtējā sezonā. Ja zaļo masu saglabā neskartu līdz nākamās sezonas 1. aprīlim, tad nokaltušo apaugumu (augu daļas) nopļauj pilnā garumā līdz ar zemi un atstāj vai sasmalcina;