Atzinums

Par 17.8 apakšpunktu un attiecīgi arī 23.² punktu.
Nepiekrītam  izziņas 3.punktā (un attiecīgi arī 6.punktā) paustajam Labklājības ministrijas viedoklim. Nav saprotams LM  komentārs un tiesību normu uzskaitījums, jo jautājums nav par to, ka aizbildnība ir prioritāri nodrošināms ārpusģimenes aprūpes veids bērnam un, ka bāriņtiesa to uzrauga, bet  nav pamata reglamentēt Ministru kabineta noteikumos to, kas vēl nav noteikts Bāriņtiesu likumā. Nevar ietvert normas par reģistru,kamēr Bāriņtiesu likumā nav precīzu grozījumu, ka bāriņtiesa lemj par personas piemērotību pildīt aizbildņa pienākumus.
LM norāde  par to, ka personas tiesības vērsties iestādē ar iesniegumu regulē Administratīvā procesa likuma 55.pants, nav korekta, jo attiecīgais pants attiecās uz administratīvā procesa iestādē uzsākšanas pamatiem, kuri ir vairāki. Savukārt administratīvā procesa uzsākšanai uz personas iesnieguma pamata ir jākonstatē, ka personai ir subjektīvās tiesības prasīt konkrētā administratīvā akta izdošanu, t.i., attiecīgās tiesības personai izriet no kādas tiesību normas.  Turpmāk izziņā LM norāda, ka Bāriņtiesu likuma 29. panta trešajā daļā skaidri nav noteikts, ka persona var lūgt izvērtēt tās atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai, tātad konkrētās tiesību normas, kura paredzētu jebkurai personai tiesības prasīt viņas izvērtēšanu par piemērotu aizbildņa pienākumu pildīšanai, nav.
Papildus būtu jāpievērš uzmanība Augstākās tiesas atziņām par aizbildnību, kas pamato  viedokli, piemēram,  Augstākās tiesas 2007.gada 16.janvāra lēmuma lietā Nr.SKA-144/2007:
“Lai varētu vērsties tiesā ar pieteikumu, jābūt aizskartām personas subjektīvajām tiesībām vai tiesiskajām interesēm vai arī likumā jābūt īpaši paredzētam gadījumam, kad tiesā var vērsties, lai aizsargātu citu personu vai sabiedrības intereses.
Lai noskaidrotu, vai personai ir tiesības kaut ko prasīt, tas ir, subjektīvās tiesības, jānoskaidro, vai šādas tiesības izriet no kādas tiesību normas.
Lai noteiktu, vai ir aizskartas tiesiskās intereses, ir jānoskaidro piemērojamās normas mērķis, proti, jānoskaidro, vai tiesību norma izdota ar mērķi attiecīgajā tiesiskajā situācijā aizsargāt noteiktas personas individuālo interesi.
Subjektīvās tiesības prasīt iecelšanu par aizbildni ir nepilngadīgā tuvākajiem radiniekiem (vai mirušu vecāku izraudzītai personai). Ja bāriņtiesa (pagasttiesa) ir iecēlusi citu personu, iepriekš minētajām personām ir tiesības vērsties tiesā un pārsūdzēt attiecīgo lēmumu. Tiesību normas neizceļ citas personu kategorijas, no kurām būtu izraugāms aizbildnis, līdz ar to citām personām nav šādu subjektīvo tiesību.
Tiesību normas, kas regulē aizbildņa iecelšanu, pamatā ir izdotas ar mērķi aizsargāt nepilngadīgā, kurš palicis bez vecāku aizgādības, intereses, kā arī šā nepilngadīgā tuvāko radinieku intereses nodrošināt bērna intereses. Šo tiesību normu mērķis nav aizsargāt citu personu interesi būt par aizbildni un izrietoši – šo citu personu interesi, lai par aizbildni nebūtu citas personas.”.
Ņemot vērā minēto, LM viedoklis izziņā par LPS iebildumu nesatur atbilstošu pamatojumu.

-

37.punkts.
Par Izziņas 9.punktu  - “bāriņtiesa paziņo adresātam.”
Rosinām precizēt,  vai adresāts ir-  konkrētā administratīvā procesa dalībnieks vai adresāts plašākajā nozīmē, kā persona, kura dokumentu ir pieprasījusi. Uzskatām, ka pie šāda regulējuma, nav nozīmes attiecīgajā punktā uzskaitīt dokumentu veidus,  bet pietiktu ar norādi, ka "Bāriņtiesā visu dokumentu aprite notiek atbilstoši Paziņošanas likumā noteiktajām", līdz ar to priekšlikums ir noteikt -  “Bāriņtiesa dokumentus paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā”.

-

70.punkts.
Izziņas 13.punktā ietvertais  LM viedoklis  mūsuprāt veido pretrunu ar normatīvajiem aktiem.
Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”  39.punkts noteic, ka dokumenta atvasinājums ir dokuments, kas pilnībā vai daļēji atveido dokumenta oriģinālu. Dokumenta atvasinājumu izstrādā noraksta, izraksta vai kopijas veidā. Dokumenta atvasinājumu var izstrādāt arī no dokumenta oriģināla noraksta, izraksta vai kopijas, ja tie izstrādāti un apliecināti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Tātad izraksts ir -  dokumenta atvasinājuma veids, to var sagatavot no dokumenta oriģināla, t.i., tikai tad, kad ir gatavs pilns lēmuma teksts, no tā var taisīt izrakstu. Lēmuma izraksta sagatavošana pirms paša lēmuma pilna teksta sagatavošanas un lēmuma parakstīšanas ir pretēja normatīvajos aktos noteiktajam un dokumentu juridiskā spēkā prasībām. Savukārt objektīvie iemesli lēmuma sagatavošanas termiņa pagarināšanai ir darbinieku attaisnotā prombūtne. Bāriņtiesas lēmumu pieņem trīs bāriņtiesas locekļi, viņi arī paraksta sagatavoto lēmumu, t.i., lai būtu sagatavots lēmuma oriģināls, uz tā ir jābūt trīs bāriņtiesas locekļu parakstiem. Attiecīgi ja nav vismaz viens bāriņtiesas loceklis, to sagatavot nav iespējams un šo jautājumu  nav iespējams atrisināt iestādes vadītājam, jo darbinieku saslimšana un tas ilgums nav prognozējams.

-