Atzinums

Lūdzam precizēt, kurš būs atbildīgs par datu drošību pēc tam, kad dati tiks izvietoti DAGR, kā arī lūdzam norādīt, kā DAGR pārzinis noteiks, kuriem datu saņēmējiem un kādiem datiem piešķirt piekļuvi, kā notiks šo datu nodošana DAGR un tālākā izplatīšana, jo, piemēram, dažādas esošās datu apmaiņas, kuras uztur VID, paredz datu nodošanu pēc fiziskās personas personas koda, nevis par visām fiziskām personām, kuru dati ir VID rīcībā, kā arī dažādiem datu ņēmējiem ir tiesības saņemt tos pašus datus par dažādiem periodiem un plašākām vai šaurākām kopām. Lūdzam norādīt, cik precīzi datu devējam būs jānorāda sniedzamo datu algoritmi, jo datu devējiem nebūs informācijas par to, kā dati izvietojas DAGR, un vēršam uzmanību, ka DAGR pārzinim varētu nebūt padziļinātas zināšanas par visu datu devēju datiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam norādīt, kā notiks datu ņēmēju konsultēšana par no DAGR saņemto datu saturu. Lūdzam norādīt,  vai datu devējiem būs jāsniedz apliecinājumi, ka konkrētiem DAGR lietotājiem tiek atļauts saņemt konkrētos datus. Uzskatām, ka datu devējs var atbildēt par datu kvalitāti un tādiem datu uzglabāšanas parametriem, kurus būs tiesīgs konfigurēt saskaņā ar DAGR lietošanas noteikumiem, bet vēršam uzmanību, ka datu devējs nevar būt atbildīgs par DAGR tehnoloģisko risinājumu darbību un to, kā tiks nodrošināta datu drošība, aizsardzība pret prettiesisko iegūšanu, datu fiziskā dzēšana pēc datu devēja uzstādītā perioda u.t.t., jo DAGR tehnoloģiskie risinājumi nav datu devēja pārziņā.

-

Lūdzam norādīt, kas tiek saprasts ar savienotāju.

-

Lūdzam papildināt šo punktu ar kārtību, kā notiek auditācija, auditācijas datu glabāšana un izsniegšana datu devējam vai saņēmējam.

-

Lūdzam norādīt, kādos termiņos aģentūra izstrādā un publicē DAGR lietošanas noteikumus. Ierosinām paplašināt DAGR lietošanas noteikumu saskaņotāju sarakstu pēc līdzības ar Ministru kabineta 31.08.2021. noteikumiem Nr. 597 “Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība”, saskaņotāju sarakstā iekļaujot arī Datu valsts inspekciju un lielākos datu devējus un saņēmējus, uz kuru darbu šiem noteikumiem būs tieša ietekme.

-

Lūdzam papildināt šo punktu ar nosacījumu, ka šīs izmaiņas neietekmē datu devēja vai datu saņēmēja tehniskos risinājumus.
Lūdzam papildināt ar punktu, ka par jebkādām izmaiņām DAGR funkcionalitātē, kas potenciāli ietekmētu datu devēja vai datu saņēmēja tehniskos risinājumus, informācijas sistēmas, datu aprites kārtību, piekļuves DAGR kārtību u.tml. jāpaziņo vismaz 6 mēnešus pirms izmaiņu spēkā stāšanās brīža.

-

Lūdzam norādīt, kur tiek noteikta pieteikuma veidne un tās izsniegšanas veids (DAGR lietošanas noteikumos, Ministru kabineta noteikumos vai citā vietā).

-

Lūdzam norādīt, vai VIRSIS sistēmā būs paredzētas standartizētas vienošanās starp datu devēju un datu saņēmēju, vai arī katrs datu devējs pats izstrādās vienošanos par savu datu nodrošināšanu  datu saņēmējam DAGR.

-

Iepazīstoties ar DAGR iekļaujamajām datu kopām (reģistri un informācijas sistēmas), lūdzam norādīt, pēc kādiem principiem tiek izvēlētas informācijas sistēmas, jo informācijas sistēmas var saturēt un var arī nesaturēt nepieciešamos reģistrus/datu kopas. Uzskatām, ka VID NIS būtu jāizņem no saraksta, jo NIS funkcionalitāte tiek pakāpeniski izslēgta, līdz ar to uzturamo datu apjoms samazinās. Ja VID NIS dati tiktu nodoti DAGR, tad tas nozīmētu nepārtrauktu datu apjoma un konfigurācijas maiņu. Tehnoloģisku apsvērumu dēļ NIS nedrīkstētu noslogot ar papildus izmaiņām, citādāk sistēma varētu zaudēt spēju darboties.

-

Lūdzam papildināt šo punktu ar nosacījumu, ka par izmaiņām vienotajā datu modelī datu devējiem un datu saņēmējiem jāpaziņo vismaz 6 mēnešus pirms izmaiņu spēkā stāšanās brīža.

-

Lūdzam norādīt, vai datu aprites nepieciešamību nevar noteikt datu saņēmēja funkcijas, uzdevumi un tiesības.

-

Lūdzam norādīt, kāda būs kārtība datu dzēšanai no datu krātuves un vai datu dzēšanu no datu krātuves varēs izpildīt datu devējs bez DAGR pārziņa atbalsta.

-

Iepazīstoties ar Ministru kabineta noteikumu projekta "Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas noteikumi" mērķi, norādām uz sekojošo:
1) Saistībā ar pāreju uz DAGR, iestādēm un attiecīgi valsts budžetam radīsies papildus finansiālais slogs datu avotu pielāgošanai, jo tie var neatbalstīt paredzētos datu izplatīšanas mehānismus, datu nodošanu reālā laikā, datu pieejamību 99,9% (DAGR SLA) u.t.t.
2) Lūdzu sniegt plašāku skaidrojumu frāzei “reāla laika dati”. Ja DAGR darbosies pēc datu ezera principa, tad datu aktualitātei būs nobīde.
3) Ierosinām precizēt, ka iestādēm būs iespējams atteikties no starpiestāžu tiešās integrācijas risinājumiem, jo iestādēm tomēr būs jānodrošina tehnisko risinājumu izstrāde un uzturēšana datu sniegšanai/saņemšanai DAGR.

-

No noteikumu projekta anotācijas nav skaidri saprotams, vai ir veikts fizisku personu datu aizsardzības izvērtējums attiecībā uz datiem, kuri tiks pieprasīti no visām informācijas sistēmām DAGR vajadzībām. Noteikumu projekta anotācijā ir minēts, ka DAGR ir paredzēts nodrošināt arī tādus datu aizsardzības pasākumus kā datu jaukšana un aizklāšana, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (ES) 2016/679 - par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) noteiktās prasības. Taču šī funkcionalitāte tiks izstrādāta līdz 2026.gadam DAGR ANM projekta ietvarā. Ņemot vērā, ka DAGR sistēmas darbam jāsākas ar šī gada 1.decembri un pārējās sistēmas tiks sasaistītas ar DAGR ar 2024.gada 1.februāri, lūdzam sniegt plašāku izvērtējumu par to, kā tieši, sākot ar DAGR darbības uzsākšanu, tiks īstenota fizisku personu datu aizsardzība un kā tiks nodrošināta datu izmantošana konkrētam mērķim, ja datu aizsardzības pasākumu funkcionalitāte tiks ieviesta gadus pēc pašas sistēmas darbības sākuma.

-

Noteikumu projekta anotācijā minēts, ka lai nodrošinātu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 41.pantā ietvertās normas efektīvu izpildi, DAGR līdz 2024.gada 1.februārim paredzēts iekļaut datus no tajā skaitā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vestajām informācijas sistēmām:
- VID pārziņā esošās Datu noliktavas sistēmas (DNS);
- VID pārziņā esošās Elektroniskā muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS);
- VID pārziņā esošās Nodokļu informācijas sistēmas (NIS).
Taču no paša noteikumu projekta neizriet ne nododamās informācijas apjoms, ne mērķis. Lūdzam to risināt, kā arī noteikumu projekta anotācijā analizēt noteikumu projektā iekļautā regulējuma korelāciju ar likumā “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta noteikto – informācija par nodokļu maksātāju ir konfidenciāla.

 

-

Iepazīstoties ar risinājuma aprakstu, norādām uz sekojošo:
1) Lūdzam norādīt, kā izpaudīsies un kādu ietekmi radīs datu decentralizēta pārvaldība un kā datu izplatīšanā varēs iztikt bez DAGR datu krātuves starpniecības.
2) Lūdzam norādīt, kurš nodrošinās tiesiskā aspekta ievērošanu datu glabāšanā un īpašu datu lietošanā, kā arī kurš būs atbildīgs par fiziskās personas tiesību apmierināšanu pieprasīt un saņemt no iestādes informāciju, kas ir pieprasījis tās personas datus. Kā arī anotācijā ir minēts, ka VRAA nodrošinās informācijas aizsardzību – lūdzam precizēt, vai ar frāzi “informācijas aizsardzība” ir saprotama “datu aizsardzība”.
3) Lūdzam norādīt, kā tiks nodrošināta atbalsta sniegšana DAGR lietotājiem. Vēršam uzmanību, ka pēc šī brīža faktiskās situācijas ir paredzams būtisks darba apjoma pieaugums datu devējiem saistībā ar DAGR lietotāju atbalstu gadījumos, ja VRAA pāradresēs lietotāja atbalsta pieprasījumus attiecīgajam datu devējam vai arī radīs papildus komunikācijas tulkošanas slāni starp datu devēju un datu ņēmēju.
4) Lūdzam precizēt, kurš būs atbildīgs par datu drošību pēc tam, kad dati tiks izvietoti DAGR, kā arī lūdzam norādīt, kā DAGR pārzinis noteiks, kuriem datu devējiem un datu saņēmējiem un kādiem datiem piešķirt piekļuvi, kā notiks šo datu nodošana DAGR un tālākā izplatīšana, jo, piemēram, dažādas esošās datu apmaiņas, kuras uztur VID, paredz datu nodošanu pēc fiziskās personas personas koda, nevis par visām fiziskām personām, kuru dati ir VID rīcībā, kā arī dažādiem datu ņēmējiem ir tiesības saņemt tos pašus datus par dažādiem periodiem un plašākām vai šaurākām kopām. Lūdzam norādīt, cik precīzi datu devējam būs jānorāda sniedzamo datu algoritmi, jo datu devējiem nebūs informācijas par to, kā dati izvietojas DAGR, un vēršam uzmanību, ka DAGR pārzinim varētu nebūt padziļinātas zināšanas par visu datu devēju datiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam norādīt, kā notiks datu ņēmēju konsultēšana par no DAGR saņemto datu saturu. Lūdzam norādīt, vai datu devējiem būs jāsniedz apliecinājumi, ka konkrētiem DAGR lietotājiem tiek atļauts saņemt konkrētos datus. Uzskatām, ka datu devējs var atbildēt par datu kvalitāti un tādiem datu uzglabāšanas parametriem, kurus būs tiesīgs konfigurēt saskaņā ar DAGR lietošanas noteikumiem, bet arī uzskatām, ka datu devējs nevar būt atbildīgs par DAGR tehnoloģisko risinājumu darbību un to, kā tiks nodrošināta datu drošība, aizsardzība pret prettiesisko iegūšanu, datu fiziskā dzēšana pēc datu devēja uzstādītā perioda u.t.t., jo DAGR tehnoloģiskie risinājumi nav datu devēja pārziņā.
5) Lūdzam norādīt, kādos termiņos VRAA izstrādās un publicēs DAGR lietošanas noteikumus. Ierosinām paplašināt DAGR lietošanas noteikumu saskaņotāju sarakstu pēc līdzības ar Ministru kabineta 31.08.2021. noteikumiem Nr. 597 “Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība”, saskaņotāju sarakstā iekļaujot arī Datu valsts inspekciju un lielākos datu devējus un saņēmējus, uz kuru darbu šiem noteikumiem būs tieša ietekme.
6) Lūdzam DAGR lietošanas noteikumos iekļaut informāciju par datu anonimizēšanas principiem un vietu, kur tā notiks. Uzskatām, ka sākotnēji būtu jāsaprot pamatnostādnes, lai tam būtu tālāk izmantošanas jēga.
7) Lūdzam norādīt, vai VIRSIS sistēmā būs paredzētas standartizētas vienošanās starp datu devēju un datu saņēmēju, vai arī katrs datu devējs pats izstrādās vienošanos par savu datu nodrošināšanu  datu saņēmējam DAGR.
8) Ņemot vērā, ka DAGR pieejamību līdz 2024.gadam ir plānots nodrošināt vismaz 99,9 procentu apjomā (gadā) no DAGR noteiktā darbības laika, lūdzam norādīt, vai un kādā mērā tiks ietekmēti datu devēji, kā arī lūdzam norādīt, vai nepieciešamības gadījumā tiks paredzēts finansējums arī datu devēju sistēmu pieejamības uzlabošanai.
9) Uzskatām, ka VID NIS būtu jāizņem no saraksta, jo NIS funkcionalitāte tiek pakāpeniski izslēgta, līdz ar to uzturamo datu apjoms samazinās. Ja VID NIS dati tiktu nodoti DAGR, tad tas nozīmētu nepārtrauktu datu apjoma un konfigurācijas maiņu. Tehnoloģisku apsvērumu dēļ NIS nedrīkstētu noslogot ar papildus izmaiņām, citādāk sistēma varētu zaudēt spēju darboties.
10) Ir minēts, ka DAGR līdz 01.02.2024. ir paredzēts iekļaut datus no konkrētām informācijas sistēmām un ka finansējumu minēto informācijas sistēmu integrācijai ar DAGR ir plānots nodrošināt DAGR ANM projekta ietvarā. Ņemot vērā to, ka jau šobrīd VID uztur datu apmaiņas, kuras nodrošina šo datu nodošanu likumā noteiktajām iestādēm, un plāno šīs datu apmaiņas pielāgošanu VISS 2.0 un ka VID neparedz iespēju papildus finansēt vēl pielāgošanu šo datu nodošanai DAGR, lūdzam norādīt, kādā apmērā tiktu segti izdevumi integrāciju izveidei, kā tiktu sadalīts finansējums un kāds būtu piešķiramā finansējuma apmērs minēto integrāciju izstrādei katrai sistēmai (reģistram/datu kopai). Lūdzam arī norādīt, kuras izmaksas tiktu segtas un kuras izmaksas netiktu segtas – vai tiktu segtas, piemēram, izmaksas datu atlases procedūrām, un, ja nepieciešams, jaunu datu bāžu un datu tabulu izveidei un šo tabulu aizpildīšanai ar DAGR nododamajiem datiem. Lūdzam norādīt, kā ir plānots finansēt turpmākās integrācijas, kādas darbības būtu jāveic un kā budžeta ietvaros tas tiktu nodrošināts – datu devēja, datu saņēmēja, DAGR pārziņa vai kā cita budžeta ietvaros.
11) Lūdzam precizēt, kurš un kādā kārtībā varēs piekļūt auditācijas pierakstiem. Lūdzam arī papildināt ar informāciju par tehnisko risinājumu veidu, kā notiks datu dzēšana no datu krātuves un vai datu dzēšanu no datu krātuves varēs izpildīt datu devējs bez DAGR pārziņa atbalsta.
12) Ņemot vērā, ka jau šobrīd centralizētai datu aprites nodrošināšanai tiek izmantots VRAA VISS 1.0 un VISS 2.0, tad, saistībā ar pāreju uz DAGR, lūdzam norādīt, vai datu devējam būs jānodrošina tikai dati, kurus var replicēt DAGR, kurš veiks datu atlases procedūru un API publicējamā servisa izstrādi DAGR pusē, arī runājot par jau šobrīd VRAA VISS publicētajiem servisiem. Lūdzam arī norādīt, kā DAGR pārklājas ar VISS 2.0.
13) Uzskatām, ka būtu jābūt izvērtētam prasību un izmaksu samērīgumam pret ieguvumiem. Uzskatām, ka to varētu neizvērtēt tikai tādā gadījumā, ja būtu izvērtēti vismaz visi tiešie izdevumi šāda projekta īstenošanai.

-

Iepazīstoties ar tiesību akta projekta ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, norādām uz sekojošo:
1) Norādām, ka nav iekļautas izmaksas, kas būs nepieciešamas, lai nodrošinātu datu devēju un datu saņēmēju integrāciju ar DAGR, kā arī savā pārziņā esošo informācijas sistēmu pielāgošanu datu sniegšanai/saņemšanai, izmantojot DAGR.
2) Norādām, ka, līdzīgi kā izmaksu aprēķinā, arī cilvēkresursu aprēķinā nav ņemtas vērā datu devēju un datu saņēmēju vajadzības. Paredzams, ka pārejas periodā datu devējiem un datu saņēmējiem būs jānodrošina esošo integrācijas risinājumu uzturēšana un jauna integrācijas risinājuma (ar DAGR) izstrādes vadības un tālākā uzturēšana, kas viennozīmīgi radīs papildu noslodzi uz cilvēkresursiem.

-

Ņemot vērā anotācijas 3.sadaļas 6.punktā norādīto informāciju, ka nepieciešams papildu finansējums Valsts reģionālās attīstības aģentūrai 7 jaunām amata vietām (2024.gadā – 526 956 euro, 2025.gadā – 496 058 euro, 2026.gadā – 496 058 euro un turpmāk ik gadu 496 058 euro), norādām, ka saistībā ar jaunu amata vietu izveidi būtisks ir Valsts kancelejas viedoklis, savukārt jautājums par pieprasīto papildu finansējumu šim mērķim ir izskatāms Ministru kabinetā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem. Attiecīgi lūdzam papildināt anotāciju ar minēto informāciju, kā arī papildus norādīt, kā tiks nodrošināta noteikumu projekta izpilde, ja papildu finansējums jaunām amata vietām valsts budžeta sagatavošanas procesā netiks piešķirts.
Papildus vēršam uzmanību, ka situācijā, ja noteikumu projekta izpildi bez papildu finansējuma piešķiršanas jaunām amata vietām nav iespējams nodrošināt, tad noteikumu projekta tālāka virzība būtu iespējama tikai pēc papildu finansējuma atbalstīšanas valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā.
Vienlaikus inofrmējam, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šobrīd nav iesniegusi Finanšu ministrijā šādu prioritārā pasākuma pieteikumu.

-

Iepazīstoties ar tiesību akta projekta ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, norādām, ka, tāpat kā sadaļā par Tiesību akta projekta ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, arī šeit nav iekļauts apskats par papildu noslodzi uz cilvēkresursiem datu devēju un datu saņēmēju pusē.

-

Lūdzam precizēt protokollēmuma projekta 1.punktu par finansējuma pieprasīšanu. Vēršam uzmanību, ka Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas specializētās programmatūras, kura tiek izveidota ES fondu finansēta projekta ietvaros, uzturēšanai finansējumu (2024.gadā – 295 000 euro, 2025.gadā – 275 000 euro, 2026.gadā – 295 000 euro, un turpmāk ik gadu 275 000 euro) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija varēs pieprasīt atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.¹ panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem, savukārt jautājums par nepieciešamo finansējumu Valsts reģionālās attīstības aģentūras 7 jaunām amata vietām (2024.gadā – 526 956 euro, 2025.gadā – 496 058 euro, 2026.gadā – 496 058 euro, un turpmāk ik gadu 496 058 euro) ir izskatāms Ministru kabinetā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem.
 

-

Lūdzam izvērtēt, vai Latvijas Nacionālās bibliotēkas datu centros (un arī citās vietās, kur turpmāk būtu plānots izvērst DAGR risinājumu) ir speciālisti, kuriem būtu pieredze ar šāda mēroga centralizētiem projektiem.

-

Aicinām papildināt anotāciju ar informāciju, ka uz informācijas sistēmām, kas informāciju no citām informācijas sistēmām, piemēram Uzņēmumu reģistra, iegūst, izmantojot VRAA savietotāju, neattiecas un neattieksies pienākums informācijas iegūšanai izmantot Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu, un tās arī turpmāk var informācijas iegūšanai no citām informācijas sistēmām izmantot VRAA savietotāju.

 

-

Lūdzam anotācijas 1.3. sadaļā "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" pie risinājuma apraksta precizēt, kādas Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1. reformu un investīciju virziena “Valsts pārvaldes, t.sk. pašvaldību digitālā transformācija” investīcijas ietvaros tiks sniegts atbalsts Datu izplatīšanas un pārvaldības platformai, kā arī norādīt finansējuma apmēru. 

-

Aicinām attiecībā uz Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas specializētās programmatūras uzturēšanas izmaksām (2024.gadā – 295 000 euro, 2025.gadā – 275 000 euro, 2026.gadā – 295 000 euro, un turpmāk ik gadu 275 000 euro) papildināt anotācijas 3.sadaļu ar informāciju, ka finansējums ES fondu ietvaros īstenotā projekta uzturēšanas izmaksām tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.¹ panta otrājā daļā minētajiem nosacījumiem).
 

-

Aicinām manuāli aizpildīt anotācijas 3.sadaļas  5.1.apakšpunktu.
 

-

Aicinām papildināt Ministru kabineta protokollēmuma projekta 1.punktu un anotāciju ar informāciju par minēto projektu “Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)”, norādot projekta numuru.

-