Atzinums

1.Iebildums
Elektronisko sakaru likuma (ESL) papildināšana ar 28.panta devīto daļu: „(9) Kopīpašumā, tostarp nesadalītu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, esošā nekustamajā īpašumā jaunu elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu vai izbūvi nepieciešams saskaņot ar ne mazāk kā pusi no visiem dzīvokļu vai kopīpašuma domājamo daļu īpašniekiem."  neatrisina pastāvošo problēmu, jo praksē nekustamā īpašuma kopīpašnieki nesavāc nepieciešamo kvorumu kopsapulcēs un neatbild uz rakstveida aptaujām.

1.priekšlikums
Pamatojoties uz Civillikuma 1082.panta piezīmē noteikto, ESL 28. panta (9) daļā iekļaut regulējumu situācijās, kad elektronisko sakaru tīklu saskaņošana neuzliek jaunus īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus īpašniekiem, nerada tiem finansiālas saistības un neprasa fizisku rīcību. Tādos gadījumos saskaņošanu var veikt ar noklusējumu. Tas nozīmētu obligātu visu īpašnieku informēšanu par saskaņojamo jautājumu, norādot termiņu, līdz kuram sniedzama atbilde ar atrunu, ka atbildes nesniegšana tiks uzskatīta par piekrišanu saskaņojumam. Šāds regulējums attiektos kā uz dzīvokļu īpašumos sadalītām mājām, tā uz nesadalītiem kopīpašumiem. Netieši šādu saskaņošanas kārtību jau pieļauj Aizsargjoslu likuma 33.pants un MK Noteikumi Nr.1361 (30.11.2009.).

2.Iebildums
Ierosinājums papildināt ESL 28.pantu ar jaunu, desmito daļu šādā reakcijā praktiski nedarbosies, jo šim regulējumam nav adresāta. ESL 3.panta (1) daļa nosaka: „Likums nosaka galalietotāju, elektronisko sakaru komersantu, privāto elektronisko sakaru tīklu īpašnieku un valsts pārvaldes iestāžu kompetenci, tiesības un pienākumus, kas saistīti ar elektronisko sakaru nozares regulēšanu, elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanu, elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, kā arī numerācijas un radiofrekvenču spektra lietošanu un pārvaldīšanu un augstākā līmeņa domēna ".lv" pārvaldīšanu”. Tas nozīmē, ka piedāvātā ESL 28.panta jaunā, desmitā daļa nebūs saistoša ne likumprojektā minēto objektu būvniecības ierosinātājiem, ne projektētājiem, ne celtniekiem. Turklāt ESL nav paredzēta atbildība, kāda iestāsies, ja šī likuma norma netiks pildīta.
Nosakot likumā konkrētu radiosignāla līmeni decibelos, nepieciešams arī norādīt mērījumu metodiku, pretējā gadījumā nebūs iespējams pierādīt signāla līmeņa netbilstību likuma normai.

2.Priekšlikums
Nenoraidot priekšlikumu ar normatīvu noteikt jaunbūvējamās un pārbūvējamās būvēs mobilo elektronisko sakaru pārklājumu ar minimālo garantēto radiosignāla līmeni iekštelpās, šis jautājums risināms spēkā esošā Standartizācijas likuma ietvaros. Savukārt būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos – būvnormatīvos un būvnoteikumos - jāiekļauj tikai netieša norāde uz standartu piemērošanu(atbilstoši Standartizācijas likuma 13.panta trešās daļas normai).

3.Iebildums
ESL 30.panta pirmās daļas spēkā esošā redakcija un likumprojektā ierosinātā redakcija būtiski sašaurina elektronisko sakaru komersantu rīcības iespējas salīdzinot ar Elektronisko sakaru likumā līdz 2016.gada 30.novembrim noteiktajam: „18.pants. Elektronisko sakaru komersanta servitūta tiesības. (1) Publiskā elektronisko sakaru tīkla operatoram ir nekustamā īpašuma servitūta tiesības publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai.”
Piedāvātās redakcijas 2)punkts risina tikai publiskas personas nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas. Praksē publisku personu īpašumā ir ļoti niecīgs nekustamo īpašumu skaits. Piemēram, elektronisko sakaru komersantiem būtu interese izvietot elektronisko sakaru tīklus uz valsts iestāžu jumtiem. Tomēr VAS „Valsts nekustamie īpašumi” nav publiska persona, bet  gan publiskas personas kapitālsbiedrība un līdz ar to tai ir cits statuss: „Publiskas personas kapitālsabiedrības darbība ir patstāvīga un pakārtota privātajām tiesībām, pēc sava tiesiskā statusa tā atzīstama par privāto tiesību juridisku personu vai privāttiesību subjektu,...” (Skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013. gada 29.oktobra LĒMUMS Lietā Nr. SPC-46/2013).
Tāpat priekšlikums nerisina jautājumu par elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu biroju ēkās, tirdzniecības centros u.c.

3.Priekšlikums
Izvērtēt iespēju atgriezties pie Elektronisko sakaru likuma regulējuma, kāds tas bija līdz 2016.gada 30.novembrim tā 18.pantā – servitūta tiesībām.
Alternatīva - pārskatīt likumprojektā piedāvātās ESL 31.panta pirmās daļas 1)punkta redakcijas  tvērumu, neierobežojot to tikai ar publisku personu nekustamā īpašuma ārtelpu.

4.Iebildums
Ierosinājums papildināt ESL 30.pantu ar astoto daļu: "(8) Elektronisko sakaru tīklu, kas elektronisko sakaru komersantam vairs nav nepieciešams publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai, elektronisko sakaru komersantam ir pienākums bez liekas kavēšanās demontēt par saviem līdzekļiem. Demontēšanas uzsākšanu var ierosināt pats publiskā elektronisko sakaru tīkla īpašnieks pēc savas iniciatīvas vai arī nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs, kura īpašumu tīkls apgrūtina, vēršoties pie publiskā elektronisko sakaru tīkla īpašnieka, vai arī gadījumā, ja īpašnieks nav zināms –  kompetentajās iestādēs."  ir deklaratīvs. Nav saprotams, kāds būs kritērijs, ka elektronisko sakaru tīkls elektronisko sakaru komersantam „vairs nav nepieciešams”. ESL 1.panta 20) punktā par „tīklu” uzskata arī tīkla elementus, kas netiek izmantoti, tātad arī tādus, kas tiek uzturēti rezervei. Nav arī saprotams, kāds kritērijs būs „bez liekas kavēšanās”.

4.Priekšlikums
Šo regulējumu labāk iestrādāt būvnormatīvā un būvnoteikumos, nevis ESL. Līdz ar to ierosinām ESL 30.pantu ar astoto daļu no likumprojekta izslēgt.
 

-