Atzinums

MOGO AS ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas aktualizēto informatīvā ziņojuma “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” redakciju (turpmāk – Ziņojums), kas atkārtoti nodots saskaņošanai.

Pateicamies par Ziņojumā veiktajiem labojumiem, kā arī par iespēju sniegt viedokli par Ziņojuma pašreizējo redakciju. MOGO AS vēlas uzsvērt, ka kopumā atbalsta Ziņojumā definētos mērķus un neiebilst pret patērētāju kreditētāju uzraudzības pāreju no PTAC uz Latvijas Banku. MOGO AS kopumā atbalsta Ziņojumā definētos mērķus, kas vērsti uz administratīvā sloga mazināšanu patērētāju kreditētāju uzņēmumiem, kreditēšanas aktivitātes veicināšanu, iestāžu funkciju dublēšanās novēršanu, kā arī patērētāju aizsardzības efektivitātes nodrošināšanu. Lai efektīvi sasniegtu minētos mērķus, šajā vēstulē atkārtoti aicinām veidot dialogu un darba grupas starp nozari un Latvijas Banku un/vai Finanšu ministriju, lai precizētu, detalizētāk izstrādātu un saskaņotu uzraudzības praktiskās īstenošanas aspektus ar mērķi sasniegt augstāk minētos Ziņojumā definētos un MOGO AS atbalstītos mērķus.

Taču, ņemot vērā, ka Ziņojuma esošajā redakcijā nav izvērtēti vairāki būtiski šajā dokumentā zemāk minēti un nozarei ļoti būtiski praktiskie aspekti, kuri rada tiešu un praktisku ietekmi uz patērētāju kreditēšanas uzņēmumu ikdienas darbību, tostarp uz nepieciešamo cilvēkresursu apjomu, darbaspēka organizāciju, kā arī tehnoloģiskajiem procesiem un IT risinājumu plānošanu, MOGO AS nevar atbalstīt Ziņojumu tā pašreizējā redakcijā.  

Ziņojumā norādīts, ka Latvijas Banka ir veikusi sākotnējo novērtējumu attiecībā uz uzraudzības intensitāti veicot patērētāju kreditēšanas sektora uzraudzību. Atbilstoši Latvijas Bankas sniegtajai informācijai, uzraudzības intensitāti kādam no uzraugāmajiem sektoriem Latvijas Banka nosaka riska uztveres (tolerances) ietvars, kurā tiek vērtēti vairāki aspekti, tai skaitā sektora lielums un ietekme uz Latvijas finanšu sistēmu. 

Sākotnējais novērtējums liecina, ka uzraudzības intensitāte nebanku kreditēšanas sektorā varētu mazināties, mazinot arī iesaistīto darbinieku skaitu. Latvijas Bankas uzraudzības fokusā būtu tirgus darbības un prakses (conduct) uzraudzība, tai skaitā patērētāju sūdzības un NILLTPFN jomas uzraudzība, turklāt sākotnējais vērtējums liecina, ka NILLTPFN jomas uzraudzībā būtu vērojama intensitātes samazināšanās.  

MOGO AS novērtē šajā kontekstā sniegtās norādes, kā arī viesto skaidrību par to, ka:  
     1) Nav paredzēts, ka funkciju pārņemšanas rezultātā būtu īstenojamas atkārtotas licencēšanas darbības jau esošajiem tirgus dalībniekiem, savukārt jaunajiem tirgus dalībniekiem, līdzīgi kā citos licencējamos segmentos, tiktu izstrādātas skaidras vadlīnijas - licencēšanas ceļvedis, ietverot iesniedzamo dokumentu aprakstus un citu noderīgu informāciju jaunajiem dalībniekiem; 
     2) Netiks izstrādāta un ieviesta prudenciālā uzraudzība, jo sektors nepiesaista noguldījumus  un nepastāv riski un apsvērumi prudenciālo prasību ieviešanai. 
     3) Tiks paredzēta AML uzraudzības intensitātes mazināšana un ikgadējās uzraudzības maksas samazināšana
     4) Tiks īstenota maksimāli efektīva uzraudzības funkcija ar minimālu ietekmi uz tirgus un segmenta noslodzi.

Mēs pozitīvi vērtējam Latvijas Bankas pārstāvju diskusijās pausto apņemšanos turpmākajā procesā organizēt tematiskas darba grupas ar nozares pārstāvju iesaisti, lai detalizēti izstrādātu un saskaņotu uzraudzības praktiskās īstenošanas aspektus. Uzskatām, ka šādu darba grupu darbs ir būtisks priekšnosacījums reformas kvalitatīvai ieviešanai un skaidra, praksē piemērojama regulējuma izstrādei.

Vienlaikus, uzsveram, ka pirms Ziņojuma tālākas virzības ir nepieciešams viest detalizētāku skaidrību par tālāk minētajiem uzraudzības realizēšanas praktiskajiem aspektiem:  
- Patērētāju maksātspējas izvērtēšanas kārtība: šobrīd PTAC uzraudzībā esoši subjekti vadās pēc Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasībām un PTAC izstrādātām vadlīnijām, bet Latvijas Bankas uzraudzībā esoši subjekti papildus vēl piemēro arī Latvijas Bankas Kredītrisku vērtēšanas vadlīnijas. Aicinām detalizēti skaidrot, pēc kādiem noteikumiem reformas skartajiem uzņēmumiem būs jāvadās, veicot patērētāju maksātspējas novērtēšanu; 
- Uzņēmumu kredītrisku noteikšanas kārtība tajās jomās, kur patērētāju kreditēšanas uzņēmumi nodarbojas ar uzņēmumu/ juridisku personu kreditēšanu; 
- Piekļuves nodrošināšana kredītinformācijai, kas atrodas dažādos kredītinformācijas birojos un Kredītu reģistrā, lai nodrošinātu efektīvu patērētāju maksātspējas izvērtēšanas kārtību;    
- NILLTPFN uzraudzībai un sankciju riska pārvaldībai ieviešamie procesi un procedūras un veicamās pārbaudes gan attiecībā uz klientiem, gan arī attiecībā uz komersantu patiesā labuma guvējiem, tai skaitā rīcība izmaiņu gadījumā;  
Piekļuves nodrošināšana NILLTPFN 41. pantā paredzētajai informācijai uz vienlīdzīgiem noteikumiem ar kredītiestādēm un apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem; 
- Jaunu produktu ieviešanas kārtība un to saskaņošanas kārtība un prasības ar uzraugu;
- Kiberdrošības un IT risku pārvaldības kārtība, tai skaitā DORA un NIS 2 prasību attiecināšana vai neattiecināšana uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem; 
- VDAR prasību attiecināšanas kartība un tās ietekme uz patērētāju kreditētāju komercpraksi;
- Negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzības kārtība, tai skaitā, kārtība, kādā komersantiem būs jārīkojas, ja tie vēlēsies konsultēties par kādas jaunas komercprakses ieviešanu, vai arī reklāmas izstrādi un izvietošanu;  
- Uzraugam pārskata periodā iesniedzamās atskaites un atskaišu iesniegšanas biežums, saturs un iesniegšanas kanāli;  
- Uzrauga plānotās pārbaudes un auditi kalendārā gada laikā, kā arī pārbaužu veikšanas kārtība un komunikācijas intensitāte pārbaužu veikšanas laikā.  

Šī ir būtiska informācija, kas atstāj reālu ietekmi uz patērētāju kreditēšanas uzņēmumu ikdienas darbu, nepieciešamo darbinieku resursu, kā arī tehnoloģiskajiem procesiem un IT darbu plānošanu. Tikai pēc tam, kad ir veikta detalizēta analīze par šiem procesiem un ir panākta saskaņota un vienota izpratne par augstākmkinēto aspektu praktisku pielietošanu, būs iespējams izdarīt secinājumus par to, vai reformas definētie mērķi būs sasniedzami.  
 

-