Atzinums

LVSADA uzskata, ka sociālā dialoga ignorēšana šāda apjoma un nozīmes jautājumos palielina sociālos riskus veselības aprūpes nozarē un mazina uzticēšanos lēmumu pieņemšanas procesam.

-

Kapitācijas naudas apmēra noteikšanas kārtība primārajā veselības aprūpē nav balstīta uz faktiskajām pakalpojumu sniegšanas izmaksām un neparedz automātisku pielāgošanos ekonomiskajām izmaiņām. Kapitācijas nauda netiek sistemātiski indeksēta atbilstoši inflācijai un minimālās algas pieaugumam, kā rezultātā tās reālā vērtība samazinās.

-

Par darba samaksas atbilstību Darba likumam.
Piedāvātajā regulējumā piemaksu struktūra un prasība daļu maksājumu novirzīt māsām vai ārsta palīgiem rada risku:
- neskaidrai darba samaksas struktūrai,
- atalgojuma prognozējamības samazināšanai,
- nevienlīdzīgai attieksmei pret darbiniekiem.

-

Par ārsta palīgu (feldšeru) punktu finansējuma nepietiekamību.
Ārsta palīgu (feldšeru) punktu finansēšanas modelis pārmērīgi balstās apmeklējumu skaitā un neņem vērā:
- reālo darba slodzi,
- apkalpoto teritoriju,
- mobilitāti un sociālo nozīmi teritorijās bez ģimenes ārsta pastāvīgas pieejamības.
Tas apdraud feldšeru punktu ilgtspēju un primārās aprūpes pieejamību lauku iedzīvotājiem.
 

-

Par snieguma rādītāju radīto ienākumu nestabilitāti.
Attāluma piemaksas sadalīšana un piesaiste snieguma un aptveres rādītājiem rada būtisku ienākumu nestabilitāti praksēm un tajās nodarbinātajiem darbiniekiem. Praksēs ar personāla trūkumu, lielām teritorijām vai augstu pacientu vecumu objektīvi var nebūt iespējams sasniegt noteiktos sliekšņus. Tas palielina:
- darbinieku izdegšanas risku,
- kadru aizplūšanu no lauku teritorijām,
- pakalpojumu nepārtrauktības apdraudējumu.

-

Par pacientu vecuma struktūras izmantošanu kā snieguma kritēriju. LVSADA uzsver, ka pacientu vecuma struktūra pati par sevi nav snieguma rādītājs. Tā ir demogrāfiska iezīme, nevis darba kvalitātes mērs.
Īpaši problemātiska ir aptveres kritēriju piemērošana:
- bērniem vecumā no 7 līdz 12 gadiem, kuru profilaktiskās vizītes nav regulāri nepieciešamas un kuru ierašanās pie ārsta ir atkarīga no vecāku lēmumiem;
- senioriem, kuru regulāra klātienes aprūpe bieži prasa mājas vizītes un papildu resursus.
Ārsts nevar garantēt bērna atvešanu pie ārsta un seniora nokļūšanu līdz praksei, tādēļ šādu kritēriju izmantošana bez mobilitātes un personāla atbalsta nav taisnīga kā atalgojuma pamats.
 

-

Par mobilitātes sloga ignorēšanu lauku teritorijās.
Regulējumā nav pietiekami ņemts vērā ārstu, māsu un ārsta palīgu mobilitātes slogs, tostarp:
- mājas vizītes,
- izbraukumi uz attālām apdzīvotām vietām,
- ceļā pavadītais darba laiks,
- transporta pieejamība un izmaksas.
Tieši šie faktori būtiski palielina darba intensitāti lauku teritorijās, taču netiek atbilstoši kompensēti.

-

Par lauku piemaksas sasaisti ar attālumu līdz klīniskajām universitātes slimnīcām.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība iebilst pret lauku piemaksas kritēriju sasaisti ar attālumu līdz klīniskajām universitātes slimnīcām, jo ģimenes ārstu un primārās aprūpes personāla ikdienas darbs nav funkcionāli pakārtots terciārās aprūpes iestādēm, kā arī pacientu aprūpes ceļš primārajā aprūpē galvenokārt ir saistīts ar sekundāro aprūpi, uzņemšanas nodaļām un tuvākajām dzīves vietai slimnīcām. Regulējumā nav vērtēta universitāšu slimnīcu kapacitāte un reālā pieejamība. Šāda pieeja rada netiešu centralizācijas efektu, neveicinot reģionālās veselības aprūpes sistēmas stiprināšanu.
 

-

LVSADA un LBAS aicina Veselības ministriju turpmāk nodrošināt savlaicīgu, strukturētu un saturisku sociālo dialogu ar nozares darbinieku pārstāvjiem, tostarp arodbiedrībām, jau normatīvo aktu izstrādes sākumposmā, īpaši gadījumos, kad plānotie risinājumi ietekmē darba samaksu, darba slodzi un nodarbināto sociālās garantijas. Sociālais dialogs nav formāla procedūra, bet būtisks priekšnoteikums sociāli atbildīgai un ilgtspējīgai veselības aprūpes politikas veidošanai.

-

Aicinām izstrādāt un normatīvajos aktos nostiprināt kapitācijas naudas regulāras indeksācijas mehānismu, paredzot kapitācijas apmēra pārskatīšanu atbilstoši inflācijas rādītājiem un minimālās algas pieaugumam valstī. Nodrošināt, ka kapitācijas nauda kalpo kā stabils un prognozējams pamata finansējums primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un darbinieku darba samaksai, bet piemaksas netiek izmantotas pamatalgojuma aizvietošanai.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidru skaidrojumu par piemaksu integrēšanu darba samaksas sistēmā, nodrošinot atbilstību Darba likuma prasībām par taisnīgu un prognozējamu atlīdzību.

-

Aicinām noteikt ārstu palīgu punktiem:
- minimālu garantētu finansējumu feldšeru punktiem,
- piemaksas par teritorijas apkalpošanu un mobilitāti,
- skaidru feldšeru punktu integrāciju ģimenes ārsta komandā.

-

Aicinām noteikt stabilu bāzes piemaksu, kas nav tieši atkarīga no īstermiņa snieguma rādītājiem, vai paredzēt elastīgus izņēmumus praksēm ar pierādāmu cilvēkresursu deficītu.

-

Pacientu vecuma struktūru izmantot:
- kā demogrāfisku korekciju kapitācijas finansējumā,
- nevis kā snieguma KPI ar sliekšņiem, kuru nesasniegšana samazina finansējumu.
Šāda pieeja atbilstu gan darba tiesību principiem, gan Eiropas Savienības labajai praksei.

-

Aicinām izvērtēt atsevišķas piemaksas vai piemaksas komponentes ieviešanu par:
mājas vizītēm,
- apkalpoto teritoriju platību un iedzīvotāju izkliedi,
- ceļā pavadīto darba laiku kā darba laika sastāvdaļu.

-

Aicinām pārskatīt lauku piemaksas kritērijus, nosakot par pamatu:
- attālumu vai ceļa laiku līdz tuvākajai stacionārajai sekundārās aprūpes iestādei vai uzņemšanas nodaļai;
- kombinētu pieejamības rādītāju, kas objektīvi atspoguļo primārās aprūpes darbinieku darba apstākļus reģionos.

-