Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumos Nr.684 “Kārtība, kādā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu”” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus. 
Projekta 1.2. apakšpunktā paredzēto Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumu Nr.684 “Kārtība, kādā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu” (turpmāk – noteikumi) 1.2. apakšpunktu nepieciešams precizēt. Vēršam uzmanību, ka noteikumu 1. punktā kā atsevišķā normatīvajā aktā nepieciešams korekti norādīt likuma “Par akcīzes nodokli” (turpmāk – likums) pilnvarojuma normu. Tādējādi vārdus “atbilstoši šā panta pirmās daļas” nepieciešams aizstāt ar vārdiem un skaitļiem “atbilstoši likuma 16. panta pirmās daļas” līdzīgi, kā ir paredzēts izteikt projektā paredzēto noteikumu 1.1. apakšpunktu, ņemot vērā tajā paredzēto likuma nosaukuma saīsinājumu. 

-

Projekta 1.10. apakšpunktā paredzēto noteikumu 18.¹ punktu nepieciešams svītrot, jo atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajā daļā noteiktajam administratīvais akts (lēmums) stājas spēkā ar tā paziņošanas brīdi adresātam. Turklāt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.² panta otrā daļa paredz, ka Valsts ieņēmumu dienesta izdotais administratīvais akts (arī nelabvēlīgs administratīvais akts) un citi lēmumi, dokumenti un informācija nodokļu maksātājam uzskatāma par paziņotu otrajā darba dienā pēc tās ievietošanas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Tādējādi šobrīd jebkurā gadījumā par lēmuma spēkā stāšanos ir tieši piemērojams Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajā daļā noteiktais regulējums vai arī likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.² panta otrajā daļā noteiktais regulējums un Ministru kabineta noteikumos nav pieļaujama likumos noteikta regulējuma dublēšana vai arī atšķirīga izteikšana. Projekta anotācijā (5. problēmas un risinājuma apraksts) norādītā informācija par regulējuma neesamību neatbilst esošajai tiesību normu sistēmai. Papildus norādām, ka noteikumu 18. punktā esošā vispārējā atsauce uz Administratīvā procesa likumā noteikto regulējumu iekļauj arī lēmuma paziņošanas un spēkā stāšanās nosacījumus.  

-

Šobrīd noteikumu 23. punkts paredz pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par lietotāja atļaujas anulēšanu to nosūtīt lietotājam. Ja projekta autori vēlas atteikties no šāda regulējuma, šo noteikumu normu nepieciešams svītrot, sniedzot par to atbilstošu pamatojumu projekta anotācijā. Par projekta 1.15. apakšpunktā paredzēto regulējumu vēlamies norādīt, ka, ņemot vērā esošo tiesību normu sistēmu, šobrīd jebkurā gadījumā par lēmuma spēkā stāšanos ir tieši piemērojams Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajā daļā noteiktais regulējums vai arī likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.² panta otrajā daļā noteiktais regulējums. Ministru kabineta noteikumos nav pieļaujama likumos noteikta regulējuma dublēšana vai arī atšķirīga izteikšana. Ievērojot minēto, projekta 1.15. apakšpunktu, kas paredz izteikt jaunā redakcijā noteikumu 23. punktu, piedāvājam svītrot, proti, saglabāt normu esošajā redakcijā, jo tā, paredzot pienākumu iestādei, ir atbilstoša Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā noteiktajiem valsts pārvaldes principiem un rada tiesisko noteiktību iestādes un lēmuma adresāta informācijas apmaiņā administratīvā procesā.  

-

Projekta 1.16. apakšpunktā paredzēto noteikumu 23.¹ punktu nepieciešams izvērtēt un precizēt vai svītrot. Vēršam uzmanību, ka noteikumu 23.¹ punkta otrajā teikumā iekļautais regulējums, ka “lietotājs drīkst alkoholiskos dzērienus uzglabāt un izmantot atbilstoši lietotāja atļaujā norādītajam izmantošanas mērķim ne ilgāk kā vienu gadu pēc dienas, kad atļauja ir zaudējusi spēku vai anulēta” ir pretrunā ar izveidoto tiesību sistēmu un var veicināt tiesisko nihilismu. Ja valstī kādā nozarē noteiktām darbībām ir paredzēta atļauju sistēma, tad nebūtu pieļaujama atļaujā paredzētu darbību veikšana atļaujas neesamības gadījumā. Turklāt projekta anotācijā par šāda vienu gadu ilgstoša “pārejas perioda” piemērošanu nekāda informācija nav sniegta. Papildus nepieciešams precizēt projekta 1.17. un 1.18. apakšpunktā paredzēto noteikumu 23.² un 23.³ punktu, kuros ir iekšējās atsauces par noteikumu 23. punktā paredzēto lēmuma spēkā stāšanos termiņu un 23.¹ punktā paredzēto alkoholiskos dzērienus uzglabāšanas un izmantošanas termiņu.  

-

Projekta 1.5. apakšpunktā paredzēto noteikumu 3. punkta redakciju piedāvājam papildus izvērtēt. Vēršam uzmanību, ka gan likumā, gan noteikumos “izmantošana” un “iznīcināšana” ir atsevišķas, pietiekami precīzi definētas darbības ar atbilstošām normām. Tādējādi noteikumu 3. punktā, kas paredz regulējumu par izmantošanu, nebūtu lietderīgi iekļaut izņēmumu par iznīcināšanu, proti, iekavās vārdi “izņemot šo noteikumu 9. punktā minēto gadījumu” traucē normas par lietotāja atļaujas nepieciešamību uztveramību. Turklāt noteikumu 9. punkta otrais teikums nepārprotami nosaka, ka lietotāja atļauja iznīcināšanas gadījumā nav nepieciešama.  

-