Atzinums

Latvijas Pašvaldību savienība piekrīt, ka pildot savas funkcijas, veic darbu ar jaunatni, un tā mērķis ir sasniegt visus pašvaldības jauniešus. Tomēr iebilstam pret šādu redakciju, jo mērķis nav izpildāms. Visu valsts, un ne tikai valsts, plānošanas dokumentu mērķis ir izpildīt izvirzītos mērķus 100% apmērā, tomēr apzinoties, ka tas nav un nebūs iespējams, sasniedzamie mērķi tiek izvirzīti reālistiski. Arī pašvaldība plāno darbu ar jaunatni, izstrādājot pašvaldības jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus. Tomēr tā, esot reālistiska, neizvirza katru gadu mērķi sasniegt visus pašvaldības jauniešus, apzinoties, kas mērķis netiks izpildīts nekad, kaut vai tā iemesla pēc, ka daļa jauniešu, kas ir deklarējuši savu dzīves vietu pašvaldībā, tajā nedzīvo, un paturot prātā to, ka visi jaunieši nevēlas iesaistīties pašvaldības rīkotajās aktivitātēs.
Ņemot vērā esošo darba ar jaunatni institucionālu sistēmu un personāla resursus lielākajā daļā Latvijas pašvaldību, likumprojektā iestrādātā norma ir deklaratīva un nesasniedzama.
Saskaņā ar likumprojekta anotācijā sniegto informāciju, piedāvātie grozījumi nerada ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem.
Vēlamies atgādināt, ka iepriekš iesniegtā likumprojekta redakcija paredzēja 5.panta 2. daļas redakciju izteikt no “Pašvaldība, izveidojot institucionālu sistēmu darbam ar jaunatni, ir tiesīga” uz “Pašvaldība, izveidojot institucionālu sistēmu darbam ar jaunatni, ir pienākums”, kas šādā redakcijā netika atbalstīts, jo uzliekot pašvaldībai pienākumus, tam ir jāparedz finansējums. Latvijas Pašvaldību savienības ieskatā, papildinot 5.panta 1. daļu ar mērķi “sasniegt visus pašvaldības jauniešus” netieši tiek norādīts un panākts tāds pats efekts, respektīvi, pašvaldība, lai sasniegu visus pašvaldības jauniešus, tai būtu jāveic kā pienākums viss 5. panta 2. daļā uzskaitītais, pat tad, ja tas konkrētajā pašvaldība ir nelietderīgi, jo katrā pašvaldībā ir atšķirīgs jauniešu skaits un aktivitāte, un tas tāpat nenodrošina mērķa “sasniegt visus pašvaldības jauniešus” izpildi.
Statistikas dati liecina, ka pašvaldības to īstenotajās vai finansētajās darba ar jaunatni aktivitātēs mērķtiecīgi un regulāri iesaista tikai nelielu daļu pašvaldību teritorijā dzīvojošo jauniešu. Šādai informācijai vajadzētu būt pieejamai katrai pašvaldībai un arī Izglītības un zinātnes ministrijai.
Lai sasniegtu 100% jauniešu, pašvaldībām nepieciešams ne tikai atbilstoši sagatavotais personāla resurss, bet arī papildus finansējums jaunatnes darbinieku atlīdzībai, darba ar jaunatni infrastruktūras izbūvei un uzturēšanai, NVO īstenoto projektu atbalstam u.c.
Vienlaikus jāatzīmē, ka jēdziena “jauniešu sasniegšana” tvērums likumprojektā un anotācijā nav atbilstoši skaidrots. Līdz ar to nevar saprast, vai ar to ir domāta tikai jauniešu uzrunāšana, vai arī regulāra iesaiste jēgpilnās aktivitātēs (kam nepieciešams būtiski atšķirīgs resursu apjoms).

Pašvaldība, pildot savas funkcijas, veic darbu ar jaunatni, aptverot dažādas jauniešu mērķgrupas un ievērojot jaunatnes politikas pamatprincipus un valsts jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus. Pašvaldība plāno darbu ar jaunatni, izstrādājot pašvaldības jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus. Pašvaldība nosaka par darbu ar jaunatni atbildīgo pašvaldības institūciju un nodrošina institucionālo sistēmu darbam ar jaunatni.