Atzinums

Lūdzam papildināt likumprojekta 5.pantā izteikto Personu apliecinošu dokumentu likuma 7.panta ceturtās daļas 1.punktā paredzēto subjektu loku, kam ir tiesības saņemt pagaidu ceļošanas dokumentu, ar personām, kurām atbilstoši Patvēruma likuma norām ir piešķirta pagaidu aizsardzība.
Pamatojums –
Patvēruma likuma normas, kas izriet no Padomes 2001.gada 20.jūlija direktīvas 2001/55/EK par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (turpmāk – Direktīva), paredz pagaidu aizsardzību kā vienu no patvēruma sniegšanas veidiem to pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā no trešām valstīm, kas nespēj atgriezties savās izcelsmes valstīs (piemēram, Ukrainas pilsoņiem).
Vēršama uzmanība, ka Direktīvas normas nosaka, ka dalībvalstis piemēro pagaidu aizsardzību, pienācīgi ievērojot cilvēktiesības un pamatbrīvības un savas saistības attiecībā uz neatgriešanu. Patvēruma likuma normas, kas ir attiecināmas uz pagaidu aizsardzības regulēšanu arī paredz visu šo tiesību un brīvību nodrošināšanu, piemēram, nostiprinot attiecīgo personu tiesības uz neatliekamo medicīnisko palīdzību par valsts budžeta līdzekļiem; iespējas iegūt izglītību valsts valodā valsts vai pašvaldības izglītības iestādē; tiesības brīvi pārvietoties, utt. Tātad personas, kas atrodas pagaidu aizsardzības ietvarā, bauda pamattiesības un brīvības tāpat kā citas Patvēruma likumā noteiktās personas, proti, personas, kam piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss.
Saskaņā ar Patvēruma likuma 63.panta pirmo daļu personām, kurām piešķirta pagaidu aizsardzība, izsniedz termiņuzturēšanās atļauju, piešķirot arī personas kodu, kas būtība ir vērtējams kā apliecinājums valsts gatavībai uzņemt savā teritorijā, rūpēties un sniegt visu iespējamo atbalstu šādām personām.
Vienlaikus, lai nodrošinātu šī personu grupā esošo fizisko personu identifikāciju un datu apstrādi, ko nepieciešamības gadījumā veic kompetentās valsts institūcijas, dati par šādām personām atbilstoši Fizisko personu reģistra likuma 4.panta pirmas daļas 2.punkta a)apakšpunktam tiek iekļauti Fizisko personu reģistrā. Tātad visām valsts iestādēm (tai skaitā,  Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs) ir iespēja pārliecināties par personu ar pagaidu aizsardzību tiesisko statusu Latvijas Republikā un viņām izsniegto uzturēšanās atļauju. 
Tātad no iepriekšminētā izriet, ka, ja Latvijas Republika atbilstoši Direktīvas un Patvēruma likuma normām ir uzņēmusies nodrošināt pagaidu aizsardzību attiecīgajām personām un izsniedza viņām uzturēšanās atļaujas, tad būtu nekonsekventi un nepamatoti nenodrošināt šīm personām pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu likumprojektā noteiktajā gadījumā kā tas ir paredzēts, piemēram, personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka likumprojektā transponējamā Padomes 2019. gada 18. jūnija direktīvas (ES) 2019/997 ar ko izveido ES pagaidu ceļošanas dokumentu un atceļ Lēmumu 96/409/KĀDP 7.panta 1.punkta e)apakšpunkts paredz, ka, ja pieteikuma iesniedzēja pase vai ceļošanas dokuments ir pazaudēts, nozagts vai iznīcināts vai to kāda cita iemesla dēļ nav iespējams iegūt saprātīgā laikposmā, dalībvalsts var izdot ES PCD citām personām, kurām minētajai dalībvalstij vai kādai citai dalībvalstij saskaņā ar starptautiskajām vai valsts tiesībām ir pienākums nodrošināt aizsardzību un kuras likumīgi uzturas kādā dalībvalstī.
Tādējādi direktīvas minētā norma pašlaik paredz divus nosacījumus ES PCD izdošanai, proti, - personas atrodas dalībvalsts aizsardzībā un persona likumīgi uzturas dalībvalstī. Saskaņā ar Patvēruma likuma XI.nodaļu pagaidu aizsardzību saņēmušās personas atrodas valsts aizsardzībā un atrodas valstī likumīgi, jo tām tiek izsniegta termiņuzturēšanās atļauja.
 

-

Vēlamies vērst uzmanību, ka Personu apliecinošu dokumentu likuma 2. panta piektajā daļā tiek lietots termins "bēglis", savukārt gan pašreiz minētā likuma 7. panta trešajā daļā, gan likumprojekta 4. panta ietvertā 7. panta 4. daļas 1. punktā tiek lietots vārdkopas saīsinājums "bēglis" attiecībā par personu, kurai Latvijas Republikā ir piešķirts bēgļa statuss.
Ievērojot norādīto, aicinām apsvērt nepieciešamību veikt attiecīgus precizējumus, lai nodrošinātu viennozīmīgu termina "bēglis" lietošanu Personu apliecinošu dokumenta likumā.


 

-