Atzinums

Ievērojot to, ka MK noteikumu projekta 35.punktā ir paredzēta iespēja piemērot netiešās izmaksas, kā arī to, ka aktivitātes ietvaros var tikt īstenoti ar komercdarbības atbalstu saistīti projekti, kuriem atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Komisijas regulu Nr.651/2014, lūdzam papildināt MK noteikumu projekta 35.punktu ar nosacījumu, ka, piešķirot komercdarbības atbalstu projektam saskaņā ar Komisijas regulu Nr.651/2014, attiecināmās izmaksas atbilst konkrētajā Komisijas regulas Nr.651/2014 pantā, saskaņā ar kuru tiek piešķirts atbalsts, noteiktajam.
 

-

Uzturam Finanšu ministrijas izteikto iebildumu, kas ietverts izziņas 31.punktā, un lūdzam MK noteikumu projektu papildināt ar konkrētajai attiecināmo izmaksu kategorijai piemērojamajiem komercdarbības atbalsta nosacījumiem - Komisijas regulas Nr.651/2014 36.a panta nosacījumiem.
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Komisijas regulas Nr.651/2014 13.panta 1.punkta b) apakšpunktam, reģionālo atbalstu nepiemēro atbalstam transporta nozarē, kā arī saistītajai infrastruktūrai; atbalstam enerģijas ražošanai, akumulēšanai, pārvadei, sadalei un infrastruktūrai, izņemot reģionālo ieguldījumu atbalstu tālākajos reģionos un reģionālā darbības atbalsta shēmas. Ievērojot minēto, lūdzam vai nu piemērot un MK noteikumu projektā iekļaut Komisijas regulas Nr.651/2014 36.a panta nosacījumus, vai arī attiecīgo attiecināmo izmaksu kategoriju dzēst.
 

-

Uzturam Finanšu ministrijas izteikto iebildumu, kas ietverts izziņas 32.punktā un atkārtoti lūdzam papildināt MK noteikumu projekta 36.1.8. punktu, tā lai skaidrs, kādiem mērķiem plānota konkrētā infrastruktūra. Skaidrojam, ka atkarībā no tā, kādām vajadzībām atbalsts iekārtu, kas ražo enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, iegādei tiek sniegts, ir jāievēro attiecīgie komercdarbības atbalsta vai tā izslēdzošie nosacījumi. Proti, ja atbalsts tiek piešķirts infrastruktūras izveidei, kas kvalificējas kā nesaimnieciska (publiski pieejama infrastruktūra bez ierobežojumiem), tad, ja atbalsts tiek sniegts arī AER izmantojošu iekārtu iegādei, noteikumos jāiekļauj nosacījums, ka vismaz 80% no saražotās enerģijas ir jāizmanto pašpatēriņam. Vienlaikus jāpapildina arī attiecīgie uzraudzības nosacījumi iekārtas amortizācijas laikā, un skaidrojums anotācijā. Savukārt, ja atbalsts tiek piešķirts VTNP sniedzēju vajadzībām - infrastruktūras izveidei, piemērojot VTNP lēmumu, tad, ja atbalsts tiek sniegts arī AER izmantojošu iekārtu iegādei, noteikumos jāiekļauj nosacījums, ka 100% no saražotās enerģijas ir jāizmanto pašpatēriņam. Vienlaikus aicinām papildināt ar skaidrojumu arī anotāciju.
Papildus attiecībā uz izziņā sniegto VARAM viedokli, ka enerģijas patēriņa uzraudzības nosacījumi tiks noteikti līgumā, vēršam uzmanību, ka visiem nosacījumiem, kā tiks uzraudzīts enerģijas patēriņš, ir jābūt ietvertiem MK noteikumos.
 

-

Uzturam Finanšu ministrijas izteikto iebildumu, kas ietverts izziņas 38.punktā un atkārtoti lūdzam papildināt MK noteikumu projektu ar normu, ka gadījumā, ja atbalsts tiek piešķirts projektam vai projekta daļai saskaņā ar Komisijas regulu Nr.651/2014, un darbi pie projekta jau ir uzsākti, viss projekts, vai projekta daļa, uz kuru ir attiecināmi Komisijas regulas Nr.651/2014 nosacījumi, ir neattiecināma.
 

-

Aicinām precizēt MK noteikumu projekta 50.punkta redakciju, dzēšot atsauces uz MK noteikumu projekta 44. un 62.punktu, ņemot vērā, ka Komisijas regulas Nr.651/2014 normas ir iekļautas ne tikai MK noteikumu projekta 44. un 62.punktā, bet arī pārējos noteikumu projekta punktos.

Vienlaikus aicinām precizēt MK noteikumu projekta 50.punkta 2.teikumu – vēršam uzmanību, ka projekta ietvaros var veikt darbības, kurām atbalsts tiek sniegts kā komercdarbības atbalsts, kā arī darbības, kurām atbalsts neklasificējas kā komercdarbības atbalsts, attiecīgi lūdzam noteikumos ietvert normu par darbību vai izmaksu nodalīšanu, lai ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītās aktivitātes negūst labumu no atbalsta, kas tiek sniegts ar saimniecisko darbību nesaistīto aktivitāšu veikšanai. 

Ņemot vērā, ka MK noteikumu projekta 50. punkts ir vispārīgs un paredz dažādas finansējuma kombinācijas, skaidrojam, ka atbalsta saņēmējam no noteikumu projekta ir jāsaņem skaidrība, kā jārīkojas katrā gadījumā - MK noteikumu projekta 70.punktā ir jau konkrētāk korekti skaidroti kumulācijas nosacījumi, lūdzam pārskatīt un, iespējams, dzēst MK noteikumu projekta 50.punkta 2.teikumu.

 

-

Uzturam Finanšu ministrijas izteikto iebildumu, kas ietverts MK noteikumu projektā 43.punktā, un atkārtoti aicinām papildināt MK noteikumu projektu ar nosacījumu, kas izriet no regulas Nr.651/2014 14.panta 5.punkta (tas ir, pēc ieguldījuma pabeigšanas ieguldījums paliek attiecīgajā apgabalā vismaz 5 gadus vai MVU gadījumā vismaz 3 gadus. Tas neliedz aizstāt minētajā periodā novecojušās vai bojātās ražotnes vai aprīkojumu, ja vien konkrētā saimnieciskā darbība attiecīgajā apgabalā tiek turpināta vismaz minimālo periodu.). Attiecīgi lūdzam precizēt arī skaidrojumu anotācijā.
 

-

Uzturam Finanšu ministrijas izteikto iebildumu, kas ietverts izziņas 44.punktā, un aicinām noteikumu projekta punktu papildināt tā, lai būtu viennozīmīgi skaidrs, ka Ogres novads, Limbažu novads, Saulkrastu novads un Tukuma novads piekrīt Pierīgas statistiskajam reģionam.

Skaidrojam, ka pēc Komisijas regulas Nr.1059/2003 grozījumu spēkā stāšanās Pierīgas statistiskajam reģionam piekritīgās administratīvās vienības Limbažu novads, Ogres novads, Saulkrastu novads un Tukuma novads būs attiecīgi piekritīgi Vidzemes statistiskajam reģionam un Kurzemes statistiskajam reģionam, taču Latvijas Republikas reģionālā atbalsta karte – Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra noteikumu Nr.729 “Noteikumi par reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā līdz 2027. gadam” (turpmāk MK noteikumi Nr.729) 5. punkts neparedz reģionālā atbalsta intensitātes palielināšanu par 10 % Pierīgas statistiskajam reģionam.
Izstrādājot atbalsta programmas, jāņem vērā, ka MK noteikumu Nr.729 5. un 6. punktu nepiemēro Limbažu novadam, Ogres novadam, Saulkrastu novadam un Tukuma novadam, tādēļ MK noteikumu projekts būtu papildināms ar punktu, kas nosaka, ka Administratīvām vienībām Limbažu novadā, Ogres novadā, Saulkrastu novadā un Tukuma novadā piemēro 30% intensitāti lielajiem komersantiem, 40% intensitāti vidējiem komersantiem vai 50% intensitāti mazajiem komersantiem (kā bāzes intensitāti).

Vēršam uzmanību, ka visiem nosacījumiem, kas ir saistoši atbalsta saņēmējam, ir jābūt ietvertiem jau MK noteikumu projektā, un nosacījums par atbalsta intensitāti, tai skaitā par to, kāda intensitāte tiks piemērota katrā reģionā, ir ietverama noteikumu projektā, attiecīgi lūdzam precizēt MK noteikumu projekta 51.11.apakšpunktu.
 

-

Uzturam Finanšu ministrijas izteikto iebildumu, kas ietverts izziņas 45.punktā un atkārtoti lūdzam papildināt MK noteikumu projekta 52. punktu. Skaidrojam, ka atkarībā no tā, kādām vajadzībām atbalsts iekārtu, kas ražo enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, iegādei tiek sniegts, ir jāievēro attiecīgie komercdarbības atbalsta vai tā izslēdzošie nosacījumi. Proti, ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulas Nr.651/2014 41.pantu, attiecīgā Komisijas regulas Nr.651/2014 panta nosacījumu nebūtu attiecināmi uz publiski pieejamu infrastruktūru. Aicinām pārskatīt un precizēt noteikumu projektu, lai nodrošinātu korektu normu piemērošanu.
 

-

Ievērojot to, ka Komisijas regulas Nr.651/2014 45.panta 2.punkts paredz atbalstu dažādām darbībām, lai nodrošinātu skaidru izpratni, tieši kurām atbalstāmajām darbībām MK noteikumu projekta ietvaros atbalsts ir paredzēts, lūdzam papildināt MK noteikumu projekta 53.1.apakšpunktu ar atsauci uz vienu vai vairākiem (ja attiecināms) 45.panta 2.punkta apakšpunktiem. Vēršam uzmanību, ka valsts atbalsta regulējumā ir noteiktas atšķirīgas maksimālās intensitātes darbībām šajos apakšpunktos.
 

-

Uzturam Finanšu ministrijas izteikto iebildumu, kas ietverts izziņas 45.punktā un atkārtoti lūdzam papildināt MK noteikumu projekta 53. punktu. Skaidrojam, ka atkarībā no tā, kādām vajadzībām atbalsts iekārtu, kas ražo enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, iegādei tiek sniegts, ir jāievēro attiecīgie komercdarbības atbalsta vai tā izslēdzošie nosacījumi. Proti, ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulas Nr.651/2014 45.pantu, attiecīgā Komisijas regulas Nr.651/2014 panta nosacījumu nebūtu attiecināmi uz publiski pieejamu infrastruktūru. Aicinām pārskatīt un precizēt noteikumu projektu, lai nodrošinātu korektu normu piemērošanu.
 

-

Ievērojot to, ka Komisijas regulas Nr.651/2014 45.panta 5.punkts ir daudz plašāks, nekā šobrīd MK noteikumu projekta 53.3.apakšpunktā ir ietverts, lai nodrošinātu normas korektu pārņemšanu, aicinām MK noteikumu projekta 53.3.apakšpunkta redakciju papildināt ar atsauci uz konkrēto Komisijas regulas Nr.651/2014 45.panta 5.punktu. Papildus lūdzam MK noteikumu projektu papildināt arī ar nosacījumu, ka atbalsts netiks piešķirts Komisijas regulas Nr.651/2014 45.panta 3. un 4.punktā minētajos gadījumos.
 

-

Ņemot vērā to, ka MK noteikumu projektā ir paredzēts sniegt atbalstu arī saskaņā ar Komisijas regulas Nr.651/2014 14.pantu (reģionālais ieguldījumu atbalsta mērķis), ir jāievēro arī šim atbalsta mērķim atbilstoša robežvērtība, līdz ar to aicinām papildināt MK noteikumu projekta 62.5.apakšpunktu. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Komisijas regulā Nr.651/2014 nav ietverts 4.panta 1. punkta “u” apakšpunkts, tādēļ aicinām pārskatīt un precizēt MK noteikumu projekta 62.5.apakšpunkta redakciju.

-

Vēršam uzmanību, ka arī VTNP atbalsta gadījumā atbalstu nedrīkst pieškirt grūtībās nonākušam uzņēmumas, kas atbilst kādai no Komisijas regulas Nr.651/2014 2.panta 18.punkta pazīmēm. Šī prasība izriet no Komisijas regulas Nr.2021/1058 (ERAF regula) 7.panta d) apakšpunkta. Līdz ar to aicinām 66.punktu papildināt ar apakšpunktu, kas izteikta, piemēram, šādā redakcijā:
"Ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam kā grūtībās nonākušam uzņēmumam komercdarbības atbalsts netiek piešķirts, ja tas atbilst vismaz vienai no Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187), 2. panta 18. punktā paredzētajām pazīmēm."
 

-

Ņemot vērā, ka MK noteikumu projekta 44.punktā ir paredzēts, ka projekta iesniegumu, kurā ir paredzēta komercdarbības atbalsta kumulācija (norādītas visas izmaksas un uz projekta sagatavošanu un atbalsta piešķiršanu ir skaidrība par piemērojamo komercdarbības atbalsta kontroles regulējumu) iesniedz sadarbības iestādē un pārējās iesaistītajās komercdarbības atbalsta piešķīrējinstitūcijās, nav skaidrs, kā MK noteikumu projekta 69.punkta nosacījums iekļaujas projektu izvērtēšanas procesā, tai skaitā, lai nodrošinātu, ka piemērojamā komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma nosacījumi ir piemērojami uz atbalsta piešķiršanas brīdi, līdz ar to aicinām dzēst MK noteikumu projekta 69.punktu.
 

-

Ievērojot MK noteikumu projektā veiktos precizējumus, lūdzam pārskatīt arī anotācijas V sadaļā ietverto Tiesību akta projekta atbilstības izvērtējumu ES tiesību aktiem. Papildus vēršam uzmanību, ka anotācijas V sadaļā nav ietverts izvērtējums par Komisijas regulas Nr.651/2014 45.panta nosacījumiem.
 

-

Uzturam jau iepriekš izteikto priekšlikumu un lūdzam sadaļu papildināt ar finansējuma sadales principiem statistisko reģionu ietvaros un projektu ranžēšanas kārtību. Sniegtais skaidrojums, ka “Projektu ranžēšanas kārtība tiks iekļauta atlases nolikumā. Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodikā jau ir norādīta šāda informācija:“Projektu iesniegumu vērtēšanas rezultātā tiek veidots projektu saraksts, kuros iesniegtie projekti sakārtoti secībā no efektīvākā (ar lielāko kopējā koeficienta vērtību) līdz vismazāk efektīvajam (ar mazāko kopējā koeficienta vērtību) projektam.Ja kopējie kopvērtējuma koeficienti ir vienādi, priekšroku dod projektam, kurā plānots lielāks darba algu fonda pieaugums pret ieguldīto Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu; Ja projektos ir vienāda plānotā darba algu fonda pieauguma attiecība pret Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, tad priekšroku dod projektam, kurā plānots lielāks privāto nefinanšu investīciju pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos apjoms pret ieguldīto Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu.” nenodrošina atbildi uz priekšlikumā norādīto. Skaidrojam, ka APIA ietvaros, lai izvairītos no interpretācijām,  jādefinē kopējie atlases finansējuma sadales, pārdales principi pa reģioniem MKN līmenī. Neskaidri finansējuma sadales principi kārtas ietvaros rada augstu apstrīdējumu risku.
 

-

Lūdzam papildināt anotācijā informāciju par atlašu organizatorisko pusi, t.i., atlases nolikuma izstrādes uzsākšanas laiku, lai ta būtu nepārprotami skaidrs arī trešām pusēm. Lūdzam skatīt piemēru iespējamai redakcijai:
 

Pēc informācijas saņemšanas par VARAM pieņemto lēmumu pirmās kārtas ietvaros par atbalstāmo projektu sarakstu, sadarbības iestāde nodrošina atlases procesa nodrošināšanai nepieciešamās aktivitātes un sagatavo dokumentāciju viena mēneša laikā

Vēršam uzmanību, ka no noteikumu projekta 36.10.apakšpunkta minētajām uzņēmuma (pakalpojuma) līguma izmaksām netiek aprēķināta noteikumu projekta 35.punktā minētā netiešo izmaksu vienotā likme. Līdz ar to lūdzam izvērtēt un attiecīgi precizēt noteikumu projekta 35.punkta vai 36.10.apakšpunkta redakciju.
 

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar VI vadlīniju Nr. 1.1. "Vadlīnijas par vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējām un to piemērošana Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam ietvaros" 29.punktu, netiešās attiecināmās izmaksas ir projekta attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību realizācijai un projekta rezultātu sasniegšanai. Tās ir, piemēram, finansējuma saņēmēja projekta vadības un projekta īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, kas paredzētas iestādes ikdienas darbības nodrošināšanai – izmaksas, kuras nepieciešamas, lai organizācija varētu darboties un kuras nav tieši saistītas ar projekta īstenošanu, piemēram, telpu īre un iekārtu izmantošanas izmaksas, kancelejas preces, komunālie un sakaru maksājumi, iestādes vadības un atbalsta struktūrvienību izmaksas.
Līdz ar minēto, lūdzam pārskatīt MK noteikumu projekta 35.punkta redakciju.
 

-

Lūdzam tehniski precizēt, izslēdzot piebildi “ja iepriekš ir bijis pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu”, jo atzinums par nosacījumu izpildi var tikt pieņemts arī tad, ja ir noraidīts, izskatīts apstrīdēšanas procesa ietvaros un FM LD ir atzinusi, ka lēmums nav bijis korekts un tiek atcelts, attiecīgi projekts ir jāapstiprina.
 

-

Lūdzam ņemt vērā, ka vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas projektos neierobežo tas, kāds ir projektu finansiālais apmērs un vai tas pakļaujas komercdarbības atbalsta nosacījumiem. Obligāta vienkāršoto izmaksu piemērošana attiecas uz projektiem līdz 200 tūkstošiem EUR ar atsevišķiem izņēmumiem, kā piemēram komercdarbības atbalsts.
Lūdzam precizēt un papildināt anotāciju ar argumentāciju, kāpēc šajā pasākumā (infrastruktūras projekti) nevar izmantot plašāk vienkāršotās izmaksas, t.sk. personāla atlīdzības izmaksu segšanai.
 

-