Atzinums

Izvērtējot Ministru kabineta rīkojuma projekta “Par Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma nepiemērošanu valsts naftas produktu drošības rezervju iegādei, uzturēšanai un rotācijai” (turpmāk – MK rīkojuma projekts) un tā anotācijas saturu, Aizsardzības ministrija izsaka šādu priekšlikumu.
Atsaucoties uz Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma (turpmāk – ADJIL) 3. panta tiesisko tvērumu, nav iespējams pārliecinoši identificēt to, ka naftas produktu iegāde klasificētos minētā likuma piemērošanas jomai, proti, iegādes objekta kritērijiem.
Saskaņā ar Valsts materiālo rezervju likuma (turpmāk – VMRL) 7. panta “Valsts materiālās rezerves iegādājas iepirkuma procedūrā atbilstoši publiskos iepirkumus reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.” regulējumu paredzēts, ka naftas rezervju iegāde tiek veikta atbilstoši vispārējam regulējumam, proti, Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) vai ADJIL regulējumam. AM pirmšķietami nesaskata pazīmes, kuru dēļ naftas produktu rezerve varētu tikt iegādāta ADJIL ietvaros un secīgi arī uz šādu iegādi attiecināt minētā likuma piemērošanas izņēmumu – ADJIL 4. panta ceturtās daļas regulējumu. Ņemot vērā minēto pastāv šaubas, ka naftas produktu un to rezervju iegādi regulē PIL.
Tāpat vērtējot Ministru kabineta 2004. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 887 “Valsts noslēpumu objektu saraksts” 2.1.13. apakšpunktā noteikto, secināms, ka informācijas apkopojums, kopēja uzskaite un pārskats par mobilizācijas rezervju un neaizskaramo krājumu apjomu un glabāšanu (informācijas kopums, kas iekļauts noteiktā formā – dokumentos, datu nesējos u.c.) atzīts par valsts noslēpumu objektu un šai informācijai piešķirta slepenības pakāpe “konfidenciāli”, taču šāda klasifikācija automātiski nav nosakāma atsevišķu valsts materiālo rezervju kategorijām, to iegādēm un apjomam.
AM ieskatā naftas produktu rezervju (kā jebkuru citu rezervju kategoriju) iegāde ir būtiska aktivitāte valsts drošības stiprināšanai, taču šī brīža tiesiskais regulējums tieši neatbalsta ADJIL 4. panta izņēmuma piemērošanas iespējamību.

AM ieskatā ir nepieciešama plašāka diskusija par valsts materiālo rezervju iegādes politikas maiņu un izsaka gatavību atbalstīt šādu iniciatīvu, kuras ietvaros tiktu veikti atbilstoši grozījumi normatīvajos aktos.
Kā vienu no iespējamiem rīcības variantiem AM saskata iespēju virzīt grozījumus VMRL 7. pantā, konkrēti minot kādos gadījumos un kādu rezervju grupu – kategoriju iegādēm publisko iepirkumu jomu regulējošie normatīvie akti nav jāpiemēro, pēc analoģijas līdzīgi kā tas ir noteikts Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 9.pantā: “Lai nodrošinātu ārējās robežas infrastruktūras izbūvi, visi nepieciešamie darbi, tai skaitā projektēšana, būvdarbi un ar tiem saistītie pakalpojumi, tostarp ar pakalpojumiem saistītie materiāli un iekārtas, tiek iegādāti, nepiemērojot publisko iepirkumu regulējumu.”.

-

Aizsardzības ministrija vērš uzmanību uz nepieciešamību visaptverošas valsts aizsardzības ietvaros veicināt drošības rezervju infrastruktūras fiziskās drošības pasākumus, kā arī veikt rezervju infrastruktūras īpašnieku un turētāju iesaisti kritiskās infrastruktūras kopumā, kas ļautu efektīvi īstenot iepriekšminētās infrastruktūras darbības nepārtrauktības plānošanu, sniegtu iespējas uzlabot fizisko drošību un gatavību pārvarēt valsts apdraudējumu.
 

-