Atzinums

Kārtējās programmas secīga moduļa apgūšana ir pretrunā ar anotāciju, kur skaidrots, ka speciālisti zināšanas pilnveidos ik pēc diviem gadiem, apgūstot vienu astoņu akadēmisko stundu moduli no 24 akadēmisko stundu kārtējās profesionālās kompetences pilnveides programmas (turpmāk – kārtējā  programma) atbilstoši savas profesionālās darbības jomai. Tādējādi līdzšinējās kompetences pilnveides prasība ik pēc pieciem gadiem apgūt 24 akadēmisko stundu kompetences pilnveides programmu tiks īstenots sešu gadu periodā ik pēc diviem gadiem, apgūstot vienu no kārtējās programmas moduļiem astoņu akadēmisko stundu apmērā.
Arī kopumā aicinām izvērtēt, vai zināšanas tiešām jāapgūst secīgi no piedāvātajām tēmām.
 

Izslēgt vārdu "secīgi" 5.punktā.

Uzskaitītais kompetences pilnveides programmu saturs 12.punktā ir pārāk plašs un vispārīgs. Aicinām precīzāk definēt programmu saturu.
Aicinām skaidrot, vai ar programmu paraugu projekta saturu var iepazīties pirms noteikumu spēkā stāšanās.
 

-

 Zināšanu apguvē nav iekļauta vardarbības tēma, kas atbilst bērnu tiesību aizsardzības jomas aktualitātei par vardarbības mazināšanu saistīto jautājumu apguvi speciālistiem. Minētais atbilst arī Informatīvā ziņojuma “Informatīvais ziņojums par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādē, kā arī par valsts un pašvaldības institūciju sadarbību" projektā norādītājam.
Aicinām papildināt.

-

Lūdzam precizēt, kuras programmas saturs  - sākotnējā vai kārtējā vai darba devēja organizētās mācības, ir definēts ar 12. punktā minētajām tēmām. Vai visās programmās ir  vienādas tēmas?
Kārtējās programmas apgūšanas mērķis ir pilnveidot sākotnējās zināšanas.  Izvirzās jautājums, vai apgūstot tās pašas tēmas abu programmu saturā, kā tas minēts 12.punktā, zināšanas tiek pilnveidotas.
Aicinām papildināt anotāciju, to skaidrojot. 
 

-

Rosinām 12.punktā noteikto kompetences pilnveides programmu ietvaros apgūstamās zināšanu jomas papildināt ar ētikas jomu. Šī ir viena no jomām, kam apmācību procesā netiek pievērsta pienācīga nozīme, tomēr prakse liecina, ka tas ir jāmaina. Ētikas principu un normu ievērošana, ētiska rīcība un citi ar to saistītie jautājumi ir jāietver zināšanu apguvē, tostarp sasaistot teoriju ar praktiskiem piemēriem, aktualitātēm un tml.

-

Kopumā atbalstot prasību noteikšanu pasniedzējiem, vienlaikus uzskatām, ka 14.3. punkts ir  diskutabls un ir svītrojams. Minētais nosacījums pārāk apgrūtina pasniedzēju izvēli, jo sevišķi tas attiecas uz 14.3.punkta nosacījumu - "darba pieredze pasniedzēja darbā reģistrētā izglītības iestādē."
Ir skaidri  un jēgpilni  14.1. un 14.2.punkti, tomēr par 14.3.punktu izvirzās virkne jautājumu. Kā persona var tikt līdz prasītajai pieredzei? Vai tādējādi virknei spējīgu potenciālo pasniedzēju netiks liegta iespēja to darīt un vispār uzsākt? Vai  tieši pasniedzēja pieredze darbā reģistrētā izglītības iestādē un kopumā pieredze lasīt kursus, būtu tik izšķiroša pie tik specifiskām tēmām? Vai izšķirošais nav attiecīga kvalifikācija un darba (tātad praktiskā) pieredze attiecīgajā jomā?
Pasniedzēja pieredze tiek iegūta to veicot, līdz ar ko nosacījums par jau esošu darba pieredzi pasniedzēja darbā reģistrētā izglītības iestādē, ir ierobežojošs un nav atbalstāms.




 

-

Aicinām precizēt, kāda ir mācību īstenotāja rīcība gadījumā, ja speciālists nav sekmīgi nokārtojis pārbaudījumu vai apguvis pilnā apjomā.
Pēc šobrīd spēkā esošās kārtības (noteikumu 15.punkts) personai jābūt apmeklējušai 90% no kursa nodarbībām un nokārtojušai pārbaudījumu. 
Aicinām anotācijā skaidrot izmaiņu nepieciešamību par iepriekšminēto.
Aicinām arī anotācijā  skaidrot, vai tādā gadījumā neizsniedz apliecību un darba devējs vai pats dalībnieks maksā par mācībām vēlreiz?
Uzskatām, ka tādā gadījumā mācību maksa jāsedz pašam dalībniekam, to attiecīgi atrunājot noteikumu tekstā.

-

Ņemot vērā, ka šobrīd  (15.01.2023) vēl norit saskaņošanas process un ievērojot to, ka plānotie grozījumi pārsniedz pusi no Ministru kabineta noteikumiem Nr. 173, piedāvātais noteikumu spēkā stāšanās termiņš - 2024.gada 1.marts, nav samērīgs un nav atbalstāms.
Kaut arī anotācijā teikts, ka noteikumu projekts neparedz būtiski mainīt kopš 2005.gada ieviesto kārtību, izanalizējot piedāvāto projektu un  anotāciju secināms, ka izmaiņas ir pietiekami būtiskas un apjomīgas. Anotācijā minēts, piemēram, e-mācību modulis, tas agrāk nebija, tam ir jāsagatavojas, lai to turpmāk nodrošinātu dalībniekiem, jāsaskaņo pasniedzēji un pasniedzējiem jāizstrādā jauni materiāli.
Jauno noteikumu prasību ieviešana prasīs gan laiku, gan arī finanšu resursus un finanšu resursu savlaicīgu plānošanu. Vēršam uzmanību, ka nav iespējams kvalitatīvi sagatavoties dažu nedēļu laikā.  Noteikumu redakcijā iekļautās tēmas ir ļoti plašas un vispārīgas, un atsauce uz programmu paraugiem un metodoloģijām  (noteikumu 13.punkts), situāciju neatvieglo. Arī vairākas citas novitātes prasa sagatavošanos un līdz ar to nav atbalstāma tik sasteigta spēkā stāšanās. Rezultātā tam var būt vairāk mīnusu kā plusu. 
Ņemot vērā visu iepriekšminēto,  projektam noteikti nepieciešams samērīgs pārejas periods un ne tikai, ja programma iesākta pirms 2024.gada 1.marta, to var pabeigt (kā minēts), bet neatkarīgi no jauno noteikumu spēkā stāšanās laika, vēl 2024.gadā var īstenot arī iepriekš saskaņotās programmas. Tāda kārtība bija arī stājoties spēkā šobrīd spēkā esošajiem  MK noteikumiem Nr. 173, jo kad tie stājās spēkā, dalībnieki varēja apgūt arī iepriekš saskaņotās programmas līdz 31.12.2014. “ 18. Izglītības iestādēm ir tiesības turpināt īstenot izglītības programmas, kuras pirms šo noteikumu stāšanās spēkā ir saskaņotas ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministriju vai Labklājības ministriju, līdz 2014. gada 31. decembrim.”

Noteikumi stājas spēkā 2025.gada 1.janvārī.

Anotācijā par spēkā stāšanās termiņu - 01.03.2024 teikts:
"Lai nodrošinātu izglītības iestādēm  laiku mācību procesa organizēšanai saskaņā ar jaunajiem mācību programmu paraugiem un metodiku, nosakāms, ka noteikumi stājas spēkā 2024.gada 1.martā." 
Kā jau paudām  iebildē pie noteikumu projekta teksta, ņemot vērā to, ka šobrīd ir janvāra vidus un noteikumu projekts vēl atrodas saskaņošanas fāzē ar ministrijām (institūcijām), kā arī galvenais ievērojot to, ka projekts paredz būtiskas izmaiņas, piedāvātais spēkā stāšanās termiņš- 2024.gada 1.marts,  noteikti nav samērīgs un pietiekams laiks, lai nodrošinātu izglītības iestādēm  laiku mācību procesa organizēšanai.

Rosinām noteikt spēkā stāšanās termiņu-
01.01.2025