Atzinums

Atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 25.jūnija sēdes protokola Nr.26 30.§ “Par pirmtiesību izmantošanu un bezmantinieka mantas – nekustamo īpašumu Rīgā – pārņemšanu valsts īpašumā un nodošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā” 3.punktam dotajam uzdevumam Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un Latvijas Pašvaldību savienība, sniedzot viedokli par pirmtiesību izmantošanas tiesisko regulējumu, kas ietverts Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā un sasaistīts ar šo Ministru kabineta noteikumu regulējumu, norādīja, ka tajā noteiktais termiņš pirmtiesību izmantošanai ir nesamērīgi īss, jo šajā termiņā pašvaldībai ir nepieciešams izvērtēt, vai konkrētais nekustamais īpašums ir nepieciešams noteikto funkciju īstenošanai, vai tas ir piemērots noteiktai funkcijai un, vai pašvaldībai ir nepieciešamie budžeta līdzekļi tā iegādei.
Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt iespēju sagatavoto noteikumu projektu nosūtīt saskaņošanai arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai. 

-

Tieslietu ministrija Izziņas 7. un 8.punktā norādījusi, ka Finanšu ministrijas izteiktais iebildums ir ņemts vērā, skaidrojot, ka anotācija papildināta ar izklāstu par paziņojuma saturu un sekām, kā arī plašāk aprakstīta problemātika.
VNĪ ieskatā iebildums ir ņemts vērā tikai daļēji - Tieslietu ministrija nav sniegusi atbildi uz jautājumu -  kā rīkoties institūcijai, kura saņēmusi zvērināta tiesu izpildītāja kļūdaini nosūtītu paziņojumu, piemēram, ja paziņojums tiks nosūtīts valsts institūcijai, kaut arī nekustamais īpašums ir piekritīgs pašvaldībai.
Turklāt precizētajā anotācijā norādīts, ka “…Zvērināta tiesu izpildītāja paziņojums satur tādu pašu informāciju, kā pieņemšanas un nodošanas akts. Tāpat zvērināta tiesu izpildītāja paziņojums līdz ar tā saņemšanas brīdi dod tiesisku pamatu institūcijai uzskatīt, ka attiecīgais īpašums (manta) tiek nodota institūcijas valdījumā un ļauj institūcijai veikt visas nepieciešamās darbības īpašuma (mantas) pārņemšanai. …”
No minētā secināms, ka no zvērināta tiesu izpildītāja kļūdaina paziņojuma (kā vienpusēja akta) saņemšanas brīža, kaut arī nav likumiska pamata šāda nekustamā īpašuma piekritībai, institūcija ir attiecīgā nekustamā īpašuma valdītāja ar no tā izrietošajiem pienākumiem (nekustamā īpašuma uzturēšana utml).
Ievērojot minēto, atkārtoti lūdzam sniegt skaidrojumu, kā rīkoties institūcijai, kura saņēmusi zvērināta tiesu izpildītāja kļūdaini nosūtītu paziņojumu, vienlaikus izvērtējot   nepieciešamību noteikumu projektu papildināt ar attiecīgu regulējumu, kas nosaka kārtību institūcijas rīcībai šādos gadījumos.
Vēršam uzmanību, ka šobrīd šādos gadījumos VNĪ informē par minēto faktu zvērinātu tiesu izpildītāju un neparaksta nekustamā īpašuma nodošanas -pieņemšanas aktu, līdz ar to īpašums netiek pārņemts.
 

-