Atzinums

Lūdzu papildināt noteikumu projektu ar 11.punktu, attiecīgi precizējot tālāko noteikuma projekta numerāciju, kas izteikts šādā redakcijā:

"Projektam, kam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta mērķa ietvaros ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, atbalsta summa, kas ietver Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu un citu publisko finansējumu, atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Regula Nr. 651/2014), 53. panta 6. punktam nepārsniedz starpību starp šo noteikumu 22. punktā norādītajām tiešajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma."

Lūdzam papildināt noteikumu projektu ar jauniem punktiem, kas izteikti šādā redakcijā:

15. Projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim projekta ietvaros pieejamo publiskā finansējuma apmēru nosaka, ievērojot šādus nosacījumus:
15.1. ja projektam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, publiskais finansējums nepārsniedz 100 procentus;
15.2. ja projektam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, publiskais finansējums nepārsniedz šo noteikumu 11. punktā minētā aprēķina finanšu iztrūkumu.
16. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nodrošina projekta līdzfinansējumu šādā apmērā:
16.1. ja atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzēja un sadarbības partnera līdzfinansējums nav mazāks par 15 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
16.2. ja atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzēja un sadarbības partnera privātā līdzfinansējuma apmēru nosaka, ņemot vērā, ka publiskais finansējums nepārsniedz aprēķināto finanšu iztrūkumu.Projekta iesniedzējs līdzfinansējumu nodrošina no tādiem pašu līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts.
17. Ja atbalsts kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzējs nedrīkst saņemt finansējumu un sadarbības partneris nevar tikt iesaistīts projekta īstenošanā, ja uz atbalsta piešķiršanas brīdi tas atbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta definīciju, vērtējot uzņēmuma grupas līmenī;

Lūdzam dzēst vārdu "izslēdzošo" tā kā noteikumu projektā būs pieļaujams saderīgs valsts atbalsts.

-

Ņemot vērā gadījumus, kad esošo jumtu un tā segumu nav iespējams vai lietderīgi siltināt tā sliktā tehniskā stāvokļa dēļ, lūdzam papildināt apakšpunktu ar tekstu ( ..... (tai skaitā seguma pilna vai daļēja nomaiņa, ja nepieciešams)).

stāva griestu un ēkas augstākā stāva pārseguma vai jumta siltināšana (tai skaitā seguma pilna vai daļēja nomaiņa, ja nepieciešams);
 

Lūdzam papildināt apakšpunkta beigās ar teikumu, kas izteikts šādā redakcijā: 

Ja projektam sniegtais atbalsts ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu, publicitātes izmaksas var būt attiecināmas projekta ietvaros, nepiemērojot komercdarbības atbalsta regulējumu.

Lūdzam papildināt noteikumu projektu ar jaunu punktu, kas izteikts šādā redakcijā:
Vēršam uzmanību, ka numerācija precizēta pēc papildus punktu pievienošanas iepriekšējos iebildumos.

25. Šo noteikumu 24.punktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja tās ir ieguldījumi materiālajos aktīvos, kā noteikts Regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. punktā, vai nemateriālajos aktīvos, kā noteikts Regulas Nr. 651/2014 2. panta 30. punktā, un ir saistītas ar pamatlīdzekļa vērtību, izņemot šo noteikumu 24.10. apakšpunktā minētās izmaksas, ja projekta iesniegumam sniegtais atbalsts ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu.
 

Lūdzam šeit un turpmāk, kā arī Anotācijā (ex-ante) veikt precizējumus izglītības iestādes nosaukumā aizstājot vārdus "Mākslas izglītības kultūras centrs" ar vārdiem "Mākslu izglītības kompetences centrs" - Mākslu izglītības kompetences centrs "Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola".

26. Šo noteikumu 21.1. un 21.2. apakšpunktā minētās izmaksas nav attiecināmas uz šo noteikumu pielikumā minēto finansējuma saņēmēju Mākslu izglītības kompetences centrs "Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola" (projekta īstenošanas adrese - Baznīcas iela 34A, Rēzekne).

Lūdzam dzēst vārdu "izslēdzošo" un sekojoši papildināt noteikumu projektu ar punktiem, kas izteikti šādā redakcijā:

34. Finansējuma saņēmējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi, ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli, ja projekta iesniedzējs pretendē uz komercdarbības atbalstu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. pantu.
35. Ja projekta izmaksas ir pieaugušas, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris sedz sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem. Ja atbalsta sniegšana pasākuma ietvaros ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzējs un sadarbības partneris privāto finansējumu nodrošina no tādiem pašu līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts.
 

Lūdzam aizstāt V. sadaļas informāciju ar punktiem, kas izteikti šādā redakcijā: 

36. Komercdarbības atbalstu šo noteikumu ietvaros sniedz saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 53. pantu. 37. Projektam netiek piemēroti regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi jeb sniegtais atbalsts nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu šādos gadījumos: 37.1. projektam nav saimnieciska rakstura, jo pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir 50 procenti vai mazāki par 50 procentiem no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta atbalstītajā objektā projekta pārskata periodā; 37.2. ja pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir lielāki par 50 procentiem no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta, tad projektam ir saimniecisks raksturs, tomēr tas nav kvalificējams kā atbalsts komercdarbībai, ja projektam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū, ko vērtē atbilstoši kādam no šādiem kritērijiem: 37.2.1. no visiem kultūras jomā sniegto pakalpojumu saņēmējiem vai  atbalstītā objekta apmeklētājiem gadā 85 procenti vai vairāk ir Latvijas iedzīvotāji; 37.2.2. īstenotie kultūras pasākumi atbalstītajā kultūras infrastruktūrā pārsvarā notiek latviešu valodā; 37.2.3. objekts netiek plaši reklamēts ārpus Latvijas teritorijas, tai skaitā netiek veiktas starptautiskas mārketinga aktivitātes un citas darbības pārrobežu reklāmas jomā. 38. Projekta pārskata periodā finansējuma saņēmējs reizi gadā līdz kārtējā gada 1. jūnijam iesniedz sadarbības iestādē informāciju, kas nepieciešams, lai izvērtētu, vai kultūras infrastruktūras projekts atbilst šo noteikumu 37. punktā minētajiem nosacījumiem.  39. Komercdarbības atbalstu finansējuma saņēmējam piešķir saskaņā ar regulu Nr. 651/2014, ja ievēroti visi šajā punktā minētie nosacījumi: 39.1. atbalstāmā darbība atbilst vienam vai vairākiem regulas Nr. 651/2014 53. panta 2. punkta a), b), vai e) apakšpunktā norādītajiem mērķiem un darbībām un ir ievēroti regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā, 3. punktā un 4. punkta a) apakšpunktā minētie nosacījumi, pēdējo nosacījumu vērtējot uzņēmuma grupas līmenī; 39.2. attiecībā uz komercdarbības atbalstu, kurš tiek sniegts saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 53. pantu vienam vai vairākiem 53. panta 2. punkta a), b), vai e) apakšpunktā minētajiem mērķiem vai darbībām, papildus ir ievērots nosacījums, ka atbalstu nesniedz regulas Nr. 651/2014 53. panta 10. punktā minētajām nozarēm; 39.3. ir ievēroti regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta nosacījumi par nozarēm, kurām nepiemēro regulu Nr. 651/2014 un kurām tiek nodrošināta izmaksu nošķiršana tādējādi, ka darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar regulu Nr. 651/2014; 39.4. finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris projekta iesniegumam pievienojis apliecinājumu, kas apliecina atbilstību Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem.  40. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulu Nr. 651/2014 pieņem līdz regulas Nr. 651/2014 58. panta 4. punktā un 59. pantā noteiktajam termiņam.                                                     41. Par atbalsta piešķiršanas dienu uzskatāma diena, kad sadarbības iestāde pieņēmusi lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai sniegusi atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.  42. Atbalstītajā objektā šo noteikumu 37.1. apakšpunktā minētajā gadījumā ir pieļaujams veikt papildpakalpojumus, kuriem nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.                                          43. Komercdarbības atbalstu šo noteikumu ietvaros drīkst apvienot ar citu komercdarbības atbalstu, tai skaitā ar de minimis atbalstu par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedzot šo noteikumu 11. punktā minēto starpību starp tiešajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma, kā arī citā valsts atbalsta programmā, individuālajā atbalsta projektā vai Eiropas Komisijas lēmumā noteikto maksimālā atbalsta summu un atbalsta intensitāti. Šo noteikumu ietvaros pamatdarbības peļņas definīcija atbilst regulas Nr. 651/2014 2. panta 39. punktam.                                                                                   44. Sadarbības iestāde nodrošina: 44.1. regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 4. punktā noteikto publicitātes pasākumu izpildi atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības; 44.2. regulas Nr. 651/2014 12. panta 1. punktā noteikto nosacījumu izpildi.               45. Finansējuma saņēmējs ar komercdarbības atbalstu saistīta projekta dokumentāciju glabā visu projekta pārskata periodu, sākot no dienas, kad tam ir piešķirts individuālais komercdarbības atbalsts saskaņā ar šiem noteikumiem.                                                              46. Ja komercdarbības atbalstu sniedz saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 53. pantu un ja attiecīgajā projektā vai projekta daļā projekta pārskata periodā ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības (neskaitot samērīgas peļņas daļu, kas atbilst tipiskai peļņai kultūras nozares attiecīgajā jomā Latvijas Republikā), nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta pārskata perioda beigās veic šo noteikumu 34. punktā minētās izmaksu un ieguvumu analīzes pārrēķinu un sadarbības iestādei atmaksā starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības.                                                                                                                                                                 47. Ja projekts tā ieviešanas gaitā vai projekta pārskata periodā kļūst par projektu, kura ietvaros tiek sniegts komercdarbības atbalsts, tiek piemēroti regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi. Ja regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumus nav iespējams piemērot, piešķirtais atbalsts ir nelikumīgs komercdarbības atbalsts un atbalsta sniedzējs piemēro šo noteikumu 49. punktā minētās nelikumīgā komercdarbības atbalsta atgūšanas normas.                                                                                                                                              48. Ja sadarbības iestāde atbalstītajā objektā konstatē komercdarbības atbalstu, tā par to informē finansējuma saņēmēju. Finansējuma saņēmējs 10 darbdienu laikā no informācijas pieprasījuma nosūtīšanas brīža sniedz sadarbības iestādei informāciju, norādot, vai par tām pašām attiecināmajām izmaksām ir plānots piešķirt atbalstu vai, ja tas jau ir piešķirts, norādot atbalsta piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēja nosaukumu, atbalsta pasākumu, plānoto vai piešķirto atbalsta summu un atbalsta intensitāti.                                   49. Ja ir pārkāptas regulas Nr. 651/2014 prasības, vai ir konstatēts, ka projekts tā ieviešanas gaitā vai projekta pārskata periodā neatbilst šo noteikumu 37. punktā minētajiem gadījumiem un tam nav iespējams piemērot regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumus, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.                                                                                                                                                                                            50. Projektam, uz kuru attiecināmi komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumi, finansējuma saņēmējs un projekta sadarbības partneris (ja attiecināms) nodrošina ar atbalsta piešķiršanu saistītās dokumentācijas glabāšanu visā projekta dzīves ciklā, bet ne mazāk kā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas brīža, bet sadarbības iestāde – ne mazāk kā 10 gadus no pēdējā atbalsta piešķiršanas dienas.

Lūdzam samazināt primārās enerģijas ietaupījuma mērķi Latvijas Mākslas akadēmijas ēkai Kronvalda bulvārī 4, Rīgā no 40% uz 30%.

Ņemot vērā to, ka ēka Kronvalda bulvārī 4, Rīga ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (Pieminekļa aizsardzības Nr. 8159), būtisku energoefektivitāti paaugstinošu pasākumu īstenošanas iespējas ir stipri ierobežotas, jo ir jāņem vērā ēkas ģeometrija (ēka izvietojas kā burts "H"). T.i. ēkas ārējās sienas veido gandrīz 60% no kopējiem siltuma zudumiem un tā nevar tikt siltināta no ārpuses, lai saglabātu tās vēsturisko fasādi. Rezultātā ir nepamatoti šāda tipa ēkai uzstādīt prasību par primārās enerģijas ietaupījumu vismaz 40%, jo 30% ir pamatprasība šāda tipa ēkām Eiropā.
Pašreizējās prasības (40% ietaupījums), ievērojot kultūras pieminekļa saglabāšanu un nepazeminot tā kultūrvēsturisko vērtību ir praktiski neīstenojamas.

-

Lūdzam precizēt mācību iestādes nosaukumu, adresi (Raiņa iela 9b uz Raiņa iela 9) un finansējuma sadalījumu starp Mākslu izglītības kompetences centrs "Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola" projektiem, nepārsniedzot skolai paredzēto kopējo finansējuma apjomu paredzot:

1) Raiņa iela 9 un Atbrīvošanas aleja 56, Rēzekne no 4 000 000,00 euro uz 2 800 000 euro;
2)  Baznīcas 34A, Rēzekne no 3 500 000,00 euro uz 4 700 000 euro . 

 

1) Raiņa iela 9 un Atbrīvošanas aleja 56, Rēzekne  2 800 000 euro;      2)  Baznīcas 34A, Rēzekne 4 700 000 euro . 

1.3. sadaļas aprakstu "Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi" lūdzam aizstāt ar piedāvāto redakciju. 

Atbilstoši 2016. gada 19. jūlija Eiropas Komisijas paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01) (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu) 33. un 34. punktā noteikto kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistītas darbības, ņemot vērā to īpašo raksturu, var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi būt tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, tādējādi publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts. Eiropas Komisija uzskata, ka publiskā finansējuma piešķiršana kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumam, kas visai sabiedrībai pieejams bez maksas, kalpo tīri sociālam un kultūras mērķim, kam nav saimnieciska rakstura. Tāpat arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas vai dabas aizsardzības pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Turklāt Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu 36. punktā ir noteikts, ka daudzi kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumi objektīvi ir neaizstājami (piemēram, valsts arhīvu, kuros atrodas unikāli dokumenti, pārvaldība), un tādējādi tiem nav reāla tirgus. Eiropas Komisija uzskata, ka arī šie pasākumi kvalificētos kā tādi, kam nav saimnieciska rakstura. Vienlaikus Eiropas Komisija ir secinājusi – kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumiem, kuriem nav saimnieciska rakstura, nav jāveic novērtējums par to, vai iespējamais publiskais finansējums varētu ietekmēt tirdzniecību, savukārt kultūras pasākumi un subjekti, kuri veic saimniecisku darbību, diez vai pārvilinātu lietotājus vai apmeklētājus, kuri izmanto līdzīgu piedāvājumu citās dalībvalstīs. Eiropas Komisija uzskata, ka potenciāls ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm piemīt tikai finansējumam, kuru piešķir lielām un plaši pazīstamām kādas dalībvalsts kultūras iestādēm un pasākumiem, ko plaši reklamē ārpus to vietējā reģiona.

Projekts nosaka, kad netiek piemēroti Regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi, jeb sniegtais atbalsts nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu, ja:
1. projektam nav saimnieciska rakstura, ja pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir 50 procenti, vai mazāki par 50 procentiem no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta atbalstītajā objektā projekta pārskata periodā;
2. ja pašu ieņēmumi ir lielāki par 50 procentiem no gada budžeta, tad projektam ir saimniecisks raksturs, tomēr tas nav kvalificējams kā atbalsts komercdarbībai, jo projektam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

Eiropas Komisija ir norādījusi, ka pastāv virkne pasākumu, kuriem ir vienīgi vietēja mēroga ietekme, un tādējādi tas neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Minētajos gadījumos Eiropas Komisija ir norādījusi, ka saņēmējs attiecīgas preces vai pakalpojumus piedāvā ierobežotā dalībvalsts teritorijā, un diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus, tāpēc nav uzskatāms, ka pasākums izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumu vai uzņēmējdarbības apstākļiem. Arī publiskais atbalsts, kas sniegts kultūras produktiem, kuriem valodas un ģeogrāfisku iemeslu dēļ ir ierobežota, vietēja rakstura auditorija, nevar ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

Lai pārliecinātos par to, ka projektam, kuram ir saimniecisks raksturs, nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū, papildus tiek piemērots kāds no šādiem izvērtēšanas kritērijiem:
1. 85 procenti un vairāk no visiem kultūras jomā sniegto pakalpojumu saņēmējiem/apmeklētājiem atbalstītajā objektā gadā ir Latvijas iedzīvotāji;
2. īstenotie kultūras pasākumi (koncerti, izrādes, performances u.c.) pārsvarā notiek latviešu valodā;
3. objekts netiek plaši reklamēts ārpus Latvijas teritorijas (netiek veiktas starptautiskas mārketinga aktivitātes u.c. darbības pārrobežu reklāmas jomā).

Par kultūras jomas pakalpojuma sniedzēju uzskatāms tāds pakalpojuma sniedzējs, kas darbojas kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā, atbilstoši Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu[1] 33. un 34. punktā noteiktajam.

Projekts nosaka, ja projekta iesniedzējs pretendē uz komercdarbības atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 53. pantu, jāievēro šādi nosacījumi:
1. ir pieļaujams veikt papildpakalpojumus, kuriem nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu) ir norādīts, ka publiskais finansējums parastajiem papildpakalpojumiem (piemēram, restorāniem, veikaliem vai maksas stāvvietām), infrastruktūrās, kuras izmanto galvenokārt tikai nesaimnieciskajai darbībai, parasti neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo šie parastie papildpakalpojumi diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus un to finansēšana diez vai izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumiem vai uzņēmējdarbību. Tāpat arī atbilstoši Komisijas skaidrojumam kafejnīcas, suvenīru veikali, kā arī stāvvietas, kuras nepieciešamas kultūras objekta apmeklētājiem, tiek ieskaitītas kultūras infrastruktūras un kultūras pakalpojumu piekļūstamības nodrošināšanai;
2. valsts atbalsta kumulācijas gadījumā finansējuma saņēmējs sadarbības iestādei sniedz informāciju, vai par tām pašām attiecināmajām izmaksām ir plānots, vai jau piešķirts atbalsts, norādot atbalsta piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēja nosaukumu, atbalsta pasākumu, plānoto vai piešķirto atbalsta summu un atbalsta intensitāti, lai varētu izvērtēt, vai netiek pārsniegtas atbalsta apvienošanas normas;
3. finansējuma saņēmējs ar komercdarbības atbalstu saistīta projekta dokumentāciju glabā visu projekta pārskata periodu (projekta dzīves ciklu), sākot no dienas, kad tam ir piešķirts individuālais komercdarbības atbalsts saskaņā ar šiem noteikumiem. Projekta uzraudzību jānodrošina visā projekta pārskata periodā, projektā lietotais jēdziens “projekta pārskata periods” termiņa ziņā ir pielīdzināms projekta dzīves cikla laikam atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās Regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu I pielikumā noteiktajam aktīvu amortizācijas perioda ilgumam;
4. ja komercdarbības atbalstu sniedz saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 53. pantu un ja attiecīgajā projektā vai projekta daļā projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības (neskaitot samērīgas peļņas daļu, kas atbilst tipiskai peļņai kultūras nozares attiecīgajā jomā Latvijas Republikā), nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta pārskata perioda (projekta dzīves cikla) beigās sadarbības iestādei atmaksā starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības;
5. atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumam, atbalsta sniedzējam noteikts pienākums atgūt nelikumīgo komercdarbības atbalstu gadījumos, kad Eiropas Komisija nav pieņēmusi lēmumu par nelikumīga un nesaderīga ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu atbalsta atgūšanu, kā arī to, ka nelikumīgs valsts atbalsts ir atgūstams, kad citas institūcijas konstatē nelikumīga atbalsta piešķiršanas gadījumus (tai skaitā, Eiropas Komisija);
6. ja ir pārkāptas Regulas Nr. 651/2014 prasības, vai ir konstatēts, ka ar saimniecisku raksturu nesaistīts projekts kļūst par projektu, kura ietvaros tiek sniegts komercdarbības atbalsts, un tam nav iespējams piemērot Regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumus, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

Saskaņā ar valsts atbalsta principiem ar jēdzienu “līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta” Projekta kontekstā saprotam tādu finansiālu ieguldījumu no projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera līdzekļiem – saimnieciskajiem resursiem vai ārējiem finanšu resursiem, kas nesatur nekādu publisko finansiālo atbalstu. Līdzekļi, kas ir brīvi no valsts atbalsta (tai skaitā nav saņemts valsts vai pašvaldību galvojums, vai valsts aizdevums uz atvieglotiem nosacījumiem) ir iegūti saimnieciskās darbības rezultātā vai piesaistīti kā aizņēmums (ārējais finansējums) uz tirgus nosacījumiem.

Ja projekta iesniegumā sniegtais atbalsts ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu, atbilstoši Projektam finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris projekta iesniegumam pievieno apliecinājumu, kas apliecina atbilstību Komisijas regulas Nr.  651/2014 2. panta 18. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem.

Atbalsta piešķiršanas diena ir diena, kurā stājas spēkā sadarbības iestādes lēmums par 2.1.1.8. pasākuma ietvaros īstenotā projekta apstiprināšanu.