Atzinums

Noteikumu projekta 10.punkts nosaka, ja 18 dienu laikā pēc akta izraksta nosūtīšanas zvērināts tiesu izpildītājs saņem lūgumu no valsts institūcijas vai pašvaldības sniegt informāciju par nekustamā īpašuma vērtību, viņš attiecīgajai iestādei nosūta nekustamā īpašuma novērtējumu. Ja neviens no kreditoriem nav lūdzis nekustamā īpašuma novērtēšanu un izsoles rīkošanu un iemaksājis depozīta kontā drošības naudu, zvērināts tiesu izpildītājs informē attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību par nepieciešamību iemaksāt zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā ar nekustamā īpašuma novērtēšanu saistītos izdevumus. Nekustamā īpašuma novērtēšana tiek veikta pēc tam, kad zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā ir iemaksāti ar nekustamā īpašuma novērtēšanu saistītie izdevumi. Ja šajā punktā noteiktajā termiņā neviens lūgums sniegt informāciju par nekustamā īpašuma vērtību netiek saņemts, uzskatāms, ka valsts vai pašvaldība atteikusies izmantot savas pirmtiesības uz nekustamo īpašumu.

Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 5.panta devītajai daļai,  ja nekustamais īpašums nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai, ministrija septiņu dienu laikā no šā panta astotajā daļā minētās informācijas publicēšanas dienas nosūta zvērinātam tiesu izpildītājam lūgumu veikt nekustamā īpašuma novērtēšanu un izdara valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" mājaslapā internetā atzīmi par pirmtiesību izmantošanu. Ja nekustamais īpašums nepieciešams pašvaldības funkciju veikšanai un pašvaldība par to ir informējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, atzīmi izdara Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM). Līdz ar to visas darbības, arī lūgt veikt nekustamā īpašuma novērtēšanu , ja nekustamais īpašums ir nepieciešams pašvaldības funkciju īstenošanai, notiek caur VARAM nevis to var veikt pati pašvaldība.  Ievērojot minēto, aicinām izvērtēt, vai noteikumu projektā ietvertais tiesiskais regulējums nav pretrunā ar Atsavināšanas likumā noteikto par pirmtiesību izmantošanu. 

Turklāt, kā izriet no noteikumu projekta anotācijas, "ar 2022. gada 13. oktobra likumu "Grozījumi Civillikumā" noteikts, ka likumā noteiktos gadījumos bezmantinieku manta piekrīt pašvaldībai. Šobrīd spēkā esošajā Noteikumu redakcijā nav veikti atbilstoši papildinājumi, lai minētajā likumā noteiktais tiktu iedzīvināts praksē. Tādēļ vairākus Noteikumu punktus nepieciešams atbilstoši papildināt."
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Pašvaldību likuma 73.panta piekto daļu pašvaldībai piekrīt dzīvojamā māja, dzīvokļa īpašums vai to domājamās daļas atbilstoši Civillikuma 416. pantā noteiktajam kā bezmantinieka manta vai atbilstoši Civillikuma 930. pantā noteiktajam kā bezīpašnieka lieta. Savukārt, no sagatavotā noteikumu projekta izriet, ka pašvaldība patstāvīgi var lūgt, piemēram, sniegt informāciju par nekustamā īpašuma vērtību par jebkādu nekustamo īpašumu. 

-

Noteikumu projekta 10.punkts nosaka, ja 18 dienu laikā pēc akta izraksta nosūtīšanas zvērināts tiesu izpildītājs saņem lūgumu no valsts institūcijas vai pašvaldības sniegt informāciju par nekustamā īpašuma vērtību, viņš attiecīgajai iestādei nosūta nekustamā īpašuma novērtējumu. Ja neviens no kreditoriem nav lūdzis nekustamā īpašuma novērtēšanu un izsoles rīkošanu un iemaksājis depozīta kontā drošības naudu, zvērināts tiesu izpildītājs informē attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību par nepieciešamību iemaksāt zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā ar nekustamā īpašuma novērtēšanu saistītos izdevumus. Nekustamā īpašuma novērtēšana tiek veikta pēc tam, kad zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā ir iemaksāti ar nekustamā īpašuma novērtēšanu saistītie izdevumi. Ja šajā punktā noteiktajā termiņā neviens lūgums sniegt informāciju par nekustamā īpašuma vērtību netiek saņemts, uzskatāms, ka valsts vai pašvaldība atteikusies izmantot savas pirmtiesības uz nekustamo īpašumu.

Finanšu ministrijai atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 25.jūnija sēdes protokola Nr.26 30.§ “Par pirmtiesību izmantošanu un bezmantinieka mantas – nekustamo īpašumu Rīgā – pārņemšanu valsts īpašumā un nodošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā” 3.punktam dots uzdevums kopīgi ar  VARAM un Tieslietu ministriju (turpmāk - TM) sešu mēnešu laikā izvērtēt normatīvo regulējumu attiecībā uz pirmtiesību izmantošanu uz nekustamajiem īpašumiem, kas atzīti par bezmantinieka mantu un uz kuru ir pieteiktas kreditoru pretenzijas, kā arī noteiktajiem termiņiem procesuālajām darbībām, un finanšu ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajā regulējumā, lai novērstu konstatētās nepilnības. Ņemot vērā doto uzdevumu, Finanšu ministrija lūdza VARAM, TM un Latvijas Pašvaldību savienībai (turpmāk - LPS) sniegt viedokli par Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (turpmāk - Atsavināšanas likums) noteikto tiesisko regulējumu par pirmtiesību izmantošanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja tas ir atzīts par bezmantinieka mantu un uz to ir pieteiktas kreditoru pretenzijas. 

Atsavināšanas likuma 5.panta devītā daļa nosaka, ja nekustamais īpašums nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai, ministrija septiņu dienu laikā no šā panta astotajā daļā minētās informācijas publicēšanas dienas nosūta zvērinātam tiesu izpildītājam lūgumu veikt nekustamā īpašuma novērtēšanu un izdara valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" mājaslapā internetā atzīmi par pirmtiesību izmantošanu. Ja nekustamais īpašums nepieciešams pašvaldības funkciju veikšanai un pašvaldība par to ir informējusi VARAM, atzīmi izdara VARAM.

Vēršam uzmanību, ka VARAM un LPS sniedzot viedokli par pirmtiesību izmantošanas tiesisko regulējumu, kas ietverts Atsavināšanas likumā norādīja, ka tajā noteiktais termiņš pirmtiesību izmantošanai ir nesamērīgi īss, jo šajā termiņā pašvaldībai ir nepieciešams izvērtēt, vai konkrētais nekustamais īpašums ir nepieciešams noteikto funkciju īstenošanai, vai tas ir piemērots noteiktai funkcijai un, vai pašvaldībai ir nepieciešamie budžeta līdzekļi tā iegādei.
Ņemot vērā, ka Atsavināšanas likuma 5.panta astotajā un devītajā daļā noteiktie termiņi ir noteikti ievērojot noteikumu projekta 10.punktā noteikto termiņu, aicinām izvērtēt vai noteikumu projekta 10.punktā noteiktas 18 dienu termiņš nebūtu precizējams, nosakot to garāku.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 3.septembra noteikumu Nr.586 "Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas nolikums" 4.3.apakšpunktam VARAM funkcijās ietilpst pārraudzīt pašvaldību darbības likumību, kā arī pašvaldībām likumos un citos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi atbilstoši pašvaldību darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei, aicinām sagatavoto noteikumu projektu nosūtīt saskaņošanai arī VARAM. 
 

-

Attiecībā par noteikumu projekta 11.2. apakšpunktu anotācijā norādīts, ka nepieciešams papildināt minēto apakšpunktu, paredzot, ka arī pašvaldība ar tās lēmumu var izlemt īstenot pirmtiesību vai to neīstenot.
Vēršam uzmanību, ka Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 5.panta desmitā daļa nosaka, ka Ministru kabineta rīkojuma projektu izskatīšanai Ministru kabinetā virza tā ministrija, kura šā panta devītajā daļā minēto atzīmi ir izdarījusi pirmā. Ja nekustamais īpašums nepieciešams gan valsts institūciju, gan pašvaldības funkciju veikšanai, to pārņem valsts. Ministru kabinets 28 dienu laikā pēc tam, kad attiecīgā ministrija saņēmusi novērtējumu, pieņem lēmumu par bezmantinieku mantas pārņemšanu valsts vai pašvaldības īpašumā, un attiecīgā ministrija šo lēmumu nosūta zvērinātam tiesu izpildītājam. Pašvaldība no sava budžeta līdzekļiem, ja nekustamo īpašumu nodod pašvaldībai, vai valsts iestāde no valsts budžeta līdzekļiem, ja attiecīgais nekustamais īpašums tiek nodots valstij, iemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā naudas līdzekļus nekustamā īpašuma novērtējuma apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Ievērojot iepriekš norādīto, aicinām izvērtēt, vai precizējums noteikumu projekta 11.2. apakšpunktā nav pretrunā ar Atsavināšanas likuma 5.panta desmitajā daļā noteikto. Vienlaikus, lūdzam izvērtēt, vai pašvaldība pirmtiesības var izmantot uz jebkuru nekustamo īpašumu, vai arī tās būtu izmantojamas tikai likumā noteiktajos gadījumos ( piemēram, Pašvaldību likuma 73.panta piektā daļa, likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 14.panta piektā daļa).
Turklāt, norādām, ka no sagatavotās noteikumu projekta 11.2. apakšpunkta redakcijas nevar viennozīmīgi un skaidri saprast, ka var tikt saņemts pašvaldības lēmums par pirmtiesību īstenošanu vai neīstenošanu ( no šobrīd piedāvātās redakcijas var "nolasīt", ka nepieciešams Ministru kabineta lēmums par valsts vai pašvaldības pirmtiesību īstenošanu). Nepieciešamības gadījumā lūdzam atbilstoši precizēt. 

-

Iebilstam par noteikumu projektā ietverto regulējumu, kas paredz mainīt līdzšinējo kārtību nekustamo īpašumu nodošanai MK 02.07.2013. noteikumu Nr.364 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu” 14.punktā norādītajām institūcijām - paredzēts noteikt, ka turpmāk zvērināts tiesu izpildītājs par nekustamo īpašumu nosūtīs attiecīgajai institūcijai paziņojumu nevis nodos nekustamo īpašumu ar pieņemšanas nodošanas aktu.
 Anotācijā par minēto tiek skaidrots “Lai novērstu nepamatotas un nesamērīgas prasības attiecībā uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem, Noteikumi precizējami, nosakot, ka zvērināts tiesu izpildītājs veic mantas nodošanu tikai tādā gadījumā, ja viņš šo mantu ir aprakstījis vai apķīlājis un nodevis pārvaldīšanā vai glabāšanā. Visos citos gadījumos, institūcijai nosūtāms paziņojums par lietas  pabeigšanu un tās tiesībām turpmāk pašai rīkoties ar attiecīgo bezmantinieku mantu , tai skaitā veikt darbības mantas pārņemšanai."
Nav skaidrs, kādas nepamatotas, nesamērīgas prasības rada pieņemšanas un nodošanas akta sagatavošana un parakstīšana. Nav skaidra šāda zvērināta tiesu izpildītāja paziņojuma saturs un sekas. Zvērināts tiesu izpildītājs var kļūdīties un nosūtīt paziņojumu citai institūcijai nevis tai, kurai nekustamais īpašums pēc tā sastāva būtu piekritīgs. Līdz ar to, nav skaidrs, kā institūcijai rīkoties šādā gadījumā - vai uzskatāms, ka nekustamais īpašums pieņemts tās valdījumā ar paziņojuma saņemšanas brīdi utml.
 Turklāt vēršam uzmanību, ka minētais regulējums ir pretrunā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5.panta (11) daļā ietverto regulējumu, no kura var secināt, ka nekustamais īpašums ir nododams institūcijas valdījumā (nevis tikai par to ir jāpaziņo) : "(11) Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama tāda nekustamā īpašuma pārdošanai, kurš atzīts par bezmantinieku mantu saskaņā ar Civillikuma 416. pantu un attiecībā uz kuru ir pieteiktas kreditoru pretenzijas, bet zvērināts tiesu izpildītājs pieņēmis lēmumu nekustamā īpašuma izsoli nerīkot vai izsole atzīta par nenotikušu un zvērinātam tiesu izpildītājam nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegts lūgums rīkot attiecīgi otro vai trešo izsoli, vai izsole atzīta par nenotikušu un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka arī nākamās kārtas izsolē nekustamo īpašumu varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūto naudas summu. Lēmumu par šāda nekustamā īpašuma pārdošanu pieņem institūcija, kuras valdījumā tas nodots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs nodrošina bezmantinieku mantas pārvaldīšanu, apsardzību, novērtēšanu, atsavināšanu, kreditoru pretenziju apmierināšanu, realizācijas ieņēmumu sadalīšanu, tai skaitā zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta notāra izdevumu un amata atlīdzības segšanu, vai ieskaitīšanu valsts budžetā, kā arī nosaka drošības naudas apmēru. […]."
 

-

Skatīt iebildumu pie 14.punkta.

-

Lūdzam atbilstoši latviešu valodas gramatikas prasībām redakcionāli precizēt problēmas aprakstu (sk. Problēmas apraksts
Zvērināti tiesu izpildītāji atlīdzību par lietu par bezmantinieku mantu vešanu saņem tikai tajā gadījumā, ja kreditors ir iemaksājis drošības naudu vai zvērinātam tiesu izpildītājam izdevies atsavināt bezmantinieku mantu. Ja zvērināts tiesu izpildītājs konstatē pastāv kāds iemesls, kura dēļ atlīdzības saņemšana nav sagaidāma, piemēram, manta nav atrodama vai tā ir nederīga atsavināšanai, vai arī zvērināts tiesu izpildītājs secinājis, ka nākamās kārtas izsolē nekustamo īpašumu varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūto naudas summu. Tādējādi zvērināts tiesu izpildītājs, ievedot bezmantinieku mantas lietu, kurā jau sākotnēji droši zināms, ka atlīdzība netiks saņemta, lieki patērē gan finanšu līdzekļus, gan citus resursus. Noteikumu 104. punktā un citās līdzīgās normās Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ierosina vienādot lietoto terminoloģiju, proti, ja lieta par bezmantinieku mantu ir pārtraucama Noteikumos noteikto iemeslu dēļ, zvērinātam tiesu izpildītājam būtu jāpieņem lēmums par lietas izbeigšanu.)

-

Ņemot vērā, ka  noteikumu projektā iekļautais regulējums pamatā attiecas uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem, lūdzam anotācijas 3.sadaļas punktā “Cita informācija”, norādīt, ka noteikumu projektā paredzētās normas nerada ietekmi uz valsts budžetu.
 

-

Lūdzam izvērtēt, vai nav precizējams 14.2. apakšpunkts (līdzīgi arī 14.7.apakšpunkts), ar kuru tiek paredzēts, ka paziņots tiks attiecīgajai pašvaldībai, kuras valdījumā atrodas nekustamais īpašums. Vai gadījumos, kad nekustamais īpašums vēl nav pašvaldības valdījumā, tai netiks paziņots?
 

-