Atzinums

Likumprojekta 34. pants paredz Enerģētikas likumu papildināt ar 113.¹ pantu šādā redakcijā: “Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un dabasgāzes pārvades sistēmas operators var piedalīties dabasgāzes tirdzniecībā, ja tas nodrošina pēdējo garantēto piegādi vai ja dabasgāzes pirkšana un pārdošana ir nepieciešama dabasgāzes zudumu segšanai pārvades sistēmā, dabasgāzes pārvades sistēmas balansēšanas nodrošināšanai vai sistēmas operatora paša patēriņam.”
Akciju sabiedrība "Conexus Baltic Grid" (turpmāk - Sabiedrība) iebilst pret likumprojekta 34. pantaredakciju un norāda, ka šobrīd Enerģētikas likuma 111. panta otrajā daļā ir noteikts, ka “vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vai dabasgāzes pārvades sistēmas operators ir energoapgādes komersants, kas nošķirts no dabasgāzes ražošanas un tirdzniecības darbībām un elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības darbībām un neietilpst vertikāli integrēta dabasgāzes apgādes komersanta vai vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta sastāvā.”
Sabiedrība norāda, ka, lai gan vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoram ir nepieciešamība iegādāties gāzi zudumu pārvades sistēmā un pašpatēriņa segšanai, šīs darbības ir neizbēgamas un netiek darītas peļņas gūšanas nolūkā. Savukārt pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniegšana prasītu vienotā dabasgāzes pārvades un sistēmas operatora iesaistīšanos dabasgāzes tirdzniecībā apjomā, kas nav saderīgs ar Enerģētikas likuma 111. panta otrajā daļā noteikto aizliegumu, kurš atspoguļo Eiropas Savienības normatīvo aktu līmenī pieņemto infrastruktūras operatora nodalīšanas no ražošanas un tirdzniecības konceptu.
 

Grozīt Enerģētikas likuma 113¹. pantu, izsakot to šādā redakcijā:
“Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un dabasgāzes pārvades sistēmas operators var piedalīties dabasgāzes tirdzniecībā, ja dabasgāzes pirkšana un pārdošana ir nepieciešama dabasgāzes zudumu segšanai pārvades sistēmā, dabasgāzes pārvades sistēmas balansēšanas nodrošināšanai vai sistēmas operatora paša patēriņam.”
 

Likumprojekta 22. pants paredz Enerģētikas likumu papildināt ar jaunu X¹ nodaļu, kura, cita starpā, satur Enerģētikas likuma 58³.punkta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Elektroenerģijas, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem Latvija var sadarboties ar citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai trešo valsti, tai skaitā ar Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts komersantiem, kopīgi darbojoties un virzot attiecīgu kopprojektu.”
Akciju sabiedrība "Conexus Baltic Grid" norāda, ka starptautiska sadarbība dekarbonizācijas veicināšanā ir aktuāla ne tikai elektroenerģijas siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražotājiem, bet arī dabasgāzes sektorā, ko nepieciešams atspoguļot Enerģētikas likuma regulējumā.

Grozīt Enerģētikas likuma 58³. pantu, izsakot tā pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Elektroenerģijas, gāzveida kurināmā, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem Latvija var sadarboties ar citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai trešo valsti, tai skaitā ar Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts komersantiem, kopīgi darbojoties un virzot attiecīgu kopprojektu.”
 

Likumprojekta 2. pants, cita starpā, paredz izteikt Enerģētikas likuma 1. panta pirmās daļas 13. punktu šādā redakcijā: “13) enerģijas pārvade – energoapgādes veids, kas ietver enerģijas transportēšanu savstarpēji savienotā augstsprieguma tīklā ar spriegumu ne mazāku kā 110 kilovoltiem (kV) vai augsta spiediena cauruļvadu sistēmā ar darba spiedienu ne mazāku par 1,6 megapaskāliem (MPa) (izņemot transportēšanu pa sākumposma cauruļvadiem), lai to piegādātu enerģijas lietotājiem vai sadales sistēmai, izņemot enerģijas tirdzniecību.”
Akciju sabiedrība "Conexus Baltic Grid" (turpmāk - Sabiedrība) norāda, ka definīcija “Enerģijas pārvade” ir grozāma, norādot, ka enerģijas pārvade dabasgāzes sektorā tikai galvenokārt, nevis vienmēr, ir saistīta ar gāzes transportu augsta spiediena cauruļvadu sistēmā. Sabiedrība vērš ministrijas uzmanību uz apstākli, ka 2009. gada 13. jūlija Eiropas parlamenta un padomes direktīvas Nr. 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu 2. panta 3. punkts nosaka, ka “Pārvade” ir “dabasgāzes transportēšana tīklā, ko galvenokārt veido augstspiediena cauruļvadi un kas nav gāzes sākumposma pārvades cauruļvadu tīkls, kā arī nav daļa no augstspiediena cauruļvadiem, kurus galvenokārt lieto vietējai dabasgāzes sadalei, lai to piegādātu tiešajiem lietotājiem, bet neietverot piegādi.” Sabiedrība norāda, ka gāzes transports augsta spiediena cauruļvadu sistēma ir tikai galvenā daļa no dabasgāzes pārvades pakalpojuma, kas sevī neizbēgami ietver arī citas darbības, kas nodrošina dabasgāzes pārvades sistēmas drošu un ilgtspējīgu darbību.

Grozīt Enerģētikas likuma 1. pantu, izsakot 13. punktu šādā redakcijā:
“13) enerģijas pārvade – energoapgādes veids, kas galvenokārt ietver enerģijas transportēšanu savstarpēji savienotā augstsprieguma tīklā ar spriegumu ne mazāku kā 110 kilovoltiem (kV) vai augsta spiediena cauruļvadu sistēmā ar darba spiedienu ne mazāku par 1,6 megapaskāliem (MPa) (izņemot transportēšanu pa sākumposma cauruļvadiem), lai to piegādātu enerģijas lietotājiem vai sadales sistēmai, izņemot enerģijas tirdzniecību.”
 

Akciju sabiedrība "Conexus Baltic Grid" izsaka priekšlikumu papildināt Enerģētikas likuma 112. pantu ar jaunu 22. punktu, kurā ir paredzēts vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākums veicināt Latvijas dabasgāzes sektora dekarbonizāciju, lai sekmētu Eiropas Savienības Fit for 55 normatīvo aktu paketes mērķu izpildi.

Papildināt Enerģētikas likuma 112. pantu ar šādu 22. punktu:
“22) attīstīt atjaunīgo un mazoglekļa gāzu, tostarp ūdeņraža, drošu un ilgtspējīgu ievadīšanu dabasgāzes pārvades sistēmā un Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.”
 

Akciju sabiedrība "Conexus Baltic Grid" (turpmāk - Sabiedrība) norāda, ka Enerģētikas likuma pašreizējā redakcija tieši neparedz vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumu attīstīt pārvades sistēmu, nodrošinot iespēju sistēmas lietotājiem dabasgāzes pārvades sistēmā ievadīt biometānu. Bez Enerģētikas likumā noteikta nepārprotama vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākuma veikt šādu funkciju pastāv būtisks risks, ka vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram būs liegta iespēja ar pārvades sistēmas biometāna ievadīšanas jaudu un transportēšanas spēju attīstīšanu saistītās izmaksas atgūt caur pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu. Turklāt, Enerģētikas likuma 15. panta trešajā daļā ir noteikts, ka sistēmas operatori nav tiesīgi veikt tādas darbības, kas nav tieši saistītas ar to pienākumiem un var traucēt vai apdraudēt šo pienākumu izpildi. Sabiedrības ieskatā pašreizējais regulējums grozāms, lai tieši noteiktu vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumu ietvert sistēmas attīstības plānos un attīstīt biometāna ievadīšanas jaudas un biometāna  transportēšanu dabasgāzes pārvades sistēmā.

Papildināt Enerģētikas likuma 112. pantu ar šādu 21. punktu:
“21) veic dabasgāzes pārvades sistēmas ieejas punktu biometāna ievadīšanai un transportēšanai plānošanu un attīstīšanu;”
 

Akciju sabiedrība "Conexus Baltic Grid" (turpmāk - Sabiedrība) norāda, ka Enerģētikas likuma pašreizējā redakcijā nav skaidri noteikts pienākums veikt gāzes odorizāciju un šī pienākuma izpildītājs. Pašlaik šāds pienākums var tikt izsecināts no Ministru kabineta 2022. gada 13. septembra noteikumu Nr. 567 "Noteikumi par prasībām biometāna un gāzveida stāvoklī pārvērstas sašķidrinātās dabasgāzes ievadīšanai un transportēšanai dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā" 1. pielikuma un Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumu Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi" 1. pielikuma, kuri nosaka odoranta klātbūtnes sliekšņa vērtību.
Sabiedrības ieskatā šis ir Enerģētikas likuma pašreizējās redakcijas trūkums, kas ir novēršams Enerģētikas likumā skaidri paredzot vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumu veikt gāzes odorizāciju.

Grozīt Enerģētikas likuma 112. pantu, izsakot tā 19. punktu šādā redakcijā:
"19) veic ieejas-izejas sistēmā ievadāmās dabasgāzes uzskaiti, kvalitātes kontroli kā arī veic dabasgāzes odorizāciju gadījumos, kad nepieciešama dabasgāzes sagatavošana tālākai piegādei galalietotājiem, izmantojot savstarpēji savienotu sistēmu;"

Akciju sabiedrība "Conexus Baltic Grid" norāda, ka pašlaik Enerģētikas likumā nav definēts Latvijas virtuālais tirdzniecības punkts dabasgāzei, lai gan šis termins ir definēts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2022. gada 29. septembra lēmuma Nr. 186 "Par vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas balansēšanas noteikumu saskaņošanu" 2.1.20. punktā un lietots gan Vienotajos dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas balansēšanas noteikumos un Vienotajos dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumos, kas apstiprināti ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2023. gada 2. marta lēmumu Nr. 18 "Par Vienoto dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumu saskaņošanu".

Papildināt Enerģētikas likuma 1. pantu ar šādu 52¹. punktu:
"52¹) virtuālais tirdzniecības punkts – fiziski nenoteikta vieta starp ieejas-izejas sistēmas ieejas punktiem un izejas punktiem, kurā dabasgāzes pārvades sistēmas lietotāji savstarpēji nodod viens otram ieejas-izejas sistēmā ievadīto dabasgāzi."

Akciju sabiedrības "Conexus Baltic Grid" ieskatā Enerģētikas likuma 1. pantā ir jāiekļauj jauna definīcija “Dabasgāze”, paredzot, ka ar terminu “dabasgāze” saprotama gan fosilas izcelsmes dabasgāze, gan arī jebkura cita gāze, kuru var tehniski un droši ievadīt un transportēt dabasgāzes infrastruktūrā. Šī priekšlikuma iestrādāšana Enerģētikas likumā padarītu tekstu īsāku un vieglāk uztveramu, jo daudzviet Enerģētikas likuma normās, kas regulē dabasgāzes tirgu, varētu lietot tikai grozīto terminu “Dabasgāze”, bet tādus terminus kā “Biogāze”, “Biometāns” un “Ūdeņradis” lietojot tikai tajās Enerģētikas likuma normās, kuras attiecas uz ierobežotu gāzveida kurināmā veidu skaitu, nevis jebkuru gāzveida kurināmo, ko iespējams droši un ilgtspējīgi transportēt dabasgāzes infrastruktūrā.

Papildināt Enerģētikas likuma 1. pantu ar šādu 4⁷. punktu:
:"4⁷) dabasgāze – gāzveida kurināmais, tostarp biometāns, kura sastāvā ir galvenokārt metāns vai cita veida gāze, kuru var tehniski un droši ievadīt un transportēt ieejas-izejas sistēmā."

Akciju sabiedrība "Conexus Baltic Grid" norāda, ka, ņemot vērā Enerģētikas likuma 1. panta papildināšanu ar jaunu punktu, kas definē terminu "Ieejas-izejas sistēma", Enerģētikas likuma 45.² pantā ir jāgroza pirmā un otrā daļa, tajās terminu “Savstarpēji savienotā sistēma” aizstājot ar terminu “Ieejas-izejas sistēma”, lai Enerģētikas likumā korekti būtu noteikts dabasgāzes pārvades sistēmas operatora pienākums nodrošināt ieejas-izejas sistēmas balansēšanu.

Grozīt Enerģētikas likuma 45². panta pirmo un otro daļu, izsakot tās šādā redakcijā:
"“(1) Ieejas-izejas sistēmas balansēšanu nodrošina dabasgāzes pārvades sistēmas operators.
(2) Lai nodrošinātu ieejas-izejas sistēmā ievadītā un no tās izvadītā gāzes apjoma balansu, tirgus dalībnieks slēdz balansēšanas līgumu ar dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru vai slēdz līgumu par balansa atbildības nodrošināšanu ar sistēmas lietotāju, kurš ir noslēdzis balansēšanas līgumu ar dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru."

Akciju sabiedrība ""Conexus Baltic Grid" norāda, ka, papildus Enerģētikas likuma 1. panta papildināšanai ar jaunu punktu, kas satur jaunu definīciju "Ieejas-izejas sistēma", Enerģētikas likuma 117. pants ir papildināms ar jaunu astoto un devīto daļu, kas regulē divus būtiskus Ieejas-izejas sistēmas darbības aspektus.

Papildināt Enerģētikas likuma 117. pantu ar šādu astoto un devīto punktu:
"“(8) Ieejas-izejas sistēma ir vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas daļa, ja ir panākta vienošanās par vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas izveidi saskaņā ar šā likuma 117. panta pirmo daļu.
(9) Piekļuve ieejas-izejas sistēmai ir pārvades sistēmas operatora nodrošināts pakalpojums."

Akciju sabiedrības “Conexus Baltic Grid” (turpmāk – Sabiedrība) ieskatā Enerģētikas likuma 1. pants ir papildināms ar jaunu definīciju “ieejas-izejas sistēma”, kas atspoguļo tehnoloģisko un komerciālo sasaisti starp Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmu un dabasgāzes sadales sistēmu. Papildus iepriekš minētajam Sabiedrība norāda, ka termins “Ieejas-izejas sistēma” ir lietots Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2022. gada 29. septembra lēmumā Nr. 186 "Par vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas balansēšanas noteikumu saskaņošanu" un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2023. gada 2. marta lēmumā Nr. 18 "Par Vienoto dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumu saskaņošanu".
 

Papildināt Enerģētikas likuma 1. pantu ar šādu punktu:
21¹) ieejas-izejas sistēma – savstarpēji savienotas dabasgāzes pārvades sistēmas un dabasgāzes sadales sistēmas kopums ar vienu virtuālo tirdzniecības punktu, vienotu   balansēšanas režīmu un kurās dabasgāzes komerciālās plūsmas nav piesaistītas konkrētam fiziskās plūsmas maršrutam.