Atzinums

2016. gada trokšņa stratēģiskajā kartē konstatētais gaisa kuģu trokšņa skartās platības pieaugums ir saistīts gan ar metodiskām problēmām 2011. gada trokšņa stratēģiskajā kartē, gan ar lielāku gaisa kuģu izlidojošo lidojumu skaita pieaugumu tieši nakts laikā. Lai gan kopumā nakts laika lidojumu skaits nepieauga, 2011. – 2016. gada salīdzinājums var maldināt.
Pirmais Airbus A220-300 tipa gaisa kuģis, kurš pašlaik ir nomainījis visus Boeing 737-300, Boeing 737-500 un Bombardier Dash Q400 tipa gaisa kuģus, tika piegādāts AS “Air Baltic Corporation” 2016. gada beigās. Boeing 737-500 gaisa kuģu ekspluatācija tika izbeigta 2019. gadā, bet Boeing 737-500 un Bombardier Dash Q400 vien 2020. gadā, līdz ar pandēmijas sākumu. Vienlaikus arī Airbus 320 NEO un Boeing 737 Max gaisa kuģu tipi, kuru ieviešana aviokompāniju flotēs sākās attiecīgi 2016. un 2017. gadā, pakāpeniski aizstāj pārējo aviokompāniju gaisa kuģus.  Līdz ar to pašlaik nav iespējams pārbaudīt, vai gaisa kuģu flotes nomaiņa kompensēs vai nekompensēs lidojumu skaita pieaugumu. 2019. gadā, analizējot trokšņa indeksa datus, tika norādīts, ka, piemēram, Boeing 737-300 lidojumu skaits 2019. gadā pat pieauga, salīdzinot ar 2018. gadu.

Tabulā - trokšņa monitoringa staciju rezultāti, kas ietver apkalpoto pasažieru, kravu un gaisa kuģu apjoms 2016., 2019. un 2020. gadā.
I      gads      I                       Ldvn, dBA                I   Lidojumi I   Pasažieri,  I Kravas, t  I          
I                     / TMS1 /   TMS2 / TMS3  / TMS4  /                  I          milj.     I                 I
     2016        I   51,9   I   56,7   I   54,5   I   57,6   I   68061    I          5,4      I   19 760    I
I     2019       I   51,8   I   57,0   I   53,3   I   57,1   I   87007    I          7,8      I    27 265   I
I      2020      I   47,0   I   50,6   I   48,3   I   51,8   I   35591    I          2,0      I    23 219   I
I 2016-2019  I  -0,04  I    0,28  I   -1,12  I    -0,57  I  18946    I          2,4      I     7505     I

2020. gadā, kad bija ļoti būtiska pandēmijas ietekme, trokšņa rādītāji ir ievērojami zemāki. Pandēmijas laika dati nebūtu izmantojami ilgtermiņa novērtējumos.








 

Lūdzam   51. lpp. vides trokšņu sadaļā tekstu saistībā ar gaisa satiksmes radīto troksni izteikt šādā redakcijā:
"Vērā ņemams slodzes pieaugums līdz 2016. gadam ir saistīts ar gaisa satiksmi. Kopš 2016. gada aviokompāniju gaisa kuģu flote ir būtiski  nomainīta uz klusāku, kā arī tiek optimizētas gaisa satiksmes vadības procedūras. Tomēr, saistībā ar trokšņa stratēģisko karšu izstrādes piecu gadu ciklu, 2016. gads ir pēdējais, kad ir pieejams novērtējums par gaisa kuģu troksnim pakļauto iedzīvotāju skaitu. Lai gan 2019. gadā tika apkalpots būtiski lielāks gaisa kuģu un to pasažieru skaits, trijās no četrām trokšņa monitoringa stacijām izmērītais Ldvn līmenis ir samazinājies, vidēji aritmētiskā vērtība -0,4 dBA, līdz ar to nav sagaidāms turpmāks pieaugums arī pakļauto iedzīvotāju skaitam." 
 

III sadaļā “Rīcības virzieni un uzdevumi”, pie 36.1. rīcības virziena “Pilnveidot / uzlabot pieņemšanas iekārtas ostās, lai spētu pieņemt visa veida kuģu atkritumus (t.sk. notekūdeņus no pasažieru kuģiem)”, kā atbildīgā institūcija par šī uzdevuma izpildi ir norādīta Satiksmes ministrija.
Par kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtību un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtību vadošā institūcija ir Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija.
Atbilstoši Likuma par ostām 7. panta otrās daļas 6.punktu ostas pārvaldīšanu nodrošina ostas pārvalde, kura organizē kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu, kā arī izstrādā kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu ostās.

Satiksmes ministrija iebilst pret Satiksmes ministrijas norādīšanu kā šī uzdevuma vadošo institūciju un norāda, ka šajā sadaļā iekļaujama Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija un ostas.
 

 

Attiecībā uz 35.4.pasākumu "Izstrādāt bioapauguma apsaimniekošanas normatīvo regulējumu, tai skaitā bioapauguma pieņemšanas – nodošanas nodrošināšanai un īstenot pasākumus kuģu un atpūtas laivu korpusu bioloģiskā apauguma pārvaldībai ar mērķi novērst jaunu svešo sugu ienākšanu jūras ūdeņos (atbilstoši IMO vadlīnijām un atjaunotajam HELCOM BJRP "Regional Baltic Biofouling Management Roadmap")" lūdzam svītrot Satiksmes ministriju kā atbildīgo institūciju, jo normatīvajos aktos nav paredzēta Satiksmes ministrijas kompetence attiecībā uz bioapauguma pieņemšanas-nodošanas nodrošināšanu un kuģu un atpūtas kuģu korpusu bioloģoskā apauguma pārvaldību. 
Terminu "atpūtas laivu" nepieciešams aizstāt ar terminu "atpūtas kuģu".
 

-

Attiecībā uz 30.1.pasākumu "Veikt pētījumus datu un informācijas iegūšanai, lai apzinātu zemūdens trokšņa  avotus Latvijas jūras ūdeņos un ietekmi uz jūras ekosistēmu, t.sk., iesaistoties HELCOM “Reģionālā rīcības plāna zemūdens trokšņa mazināšanai” ieviešanā" lūdzam svītrot Satiksmes ministriju kā līdzatbildīgo institūciju. 
Normatīvie akti neparedz Satiksmes ministrijas kompetenci saistībā ar zemūdens trokšņa avotu noteikšanu un to ietekmes uz jūras ekosistēmu izvērtējumu. 

 

-

III sadaļā “Rīcības virzieni un uzdevumi”, pie 36. rīcības virziena “Nodrošināt  atkritumu pieņemšanu no kuģiem ostās” ir ietverts 36.2. uzdevums “Pilnveidot tiesisko regulējumu kuģu atkritumu nodošanai un pieņemšanai ostās”, ar izpildes termiņu 2023. gads. Attiecīgo uzdevumu nepieciešams izpildīt ātrāk, jo Latvijā jau līdz 2021. gada 28. jūnijam bija jāstājas spēkā normatīvajiem aktiem, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīvas (ES) 2019/883 par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko groza Direktīvu 2010/65/ES un atceļ Direktīvu 2000/59/EK, prasības. Atbilstošu normatīvo aktu joprojām nav. Norāde, ka 35.3. uzdevuma izpildes termiņš ir 2023. gads, rada kļūdainu iespaidu, ka šos normatīvos aktus var izstrādāt līdz pat 2023. gadam.

Lūdzam 36.2. uzdevuma izpildes termiņu “2023.” aizstāt ar izpildes termiņu “2021.” vai vismaz “2022.”.
 

-

III sadaļā “Rīcības virzieni un uzdevumi”, pie 35. rīcības virziena “Kuģu balasta ūdens un nosēdumu (kaitīgo ūdens organismu un patogēno mikroorganismu) un bioloģiskā apauguma apdraudējuma jūras ekosistēmai novēršana” ir ietverts 35.3. uzdevums “Nodrošināt atbilstošas balasta ūdens nosēdumu pieņemšanas iekārtas ostās (kur nepieciešams/ kur notiek kuģu remonts, tilpņu labošana, tīrīšana)”, ar izpildes termiņu 2027. gads. Saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 39.¹ pantu atbilstošu balasta ūdens nosēdumu pieņemšanas iekārtu nodrošināšana ostās un termināļos, kur notiek kuģu balasta tilpņu tīrīšana vai labošana, ir jau pastāvošs pienākums, un šī pienākuma izpildei nekāds pārejas periods nav paredzēts. Norāde, ka 35.3. uzdevuma izpildes termiņš ir 2027. gads, rada kļūdainu iespaidu, ka šāds pārejas periods pastāv.

Lūdzam 35.3. uzdevuma izpildes termiņu “2027.” aizstāt ar izpildes periodu “2021.-2027.”.
 

-

III sadaļā “Rīcības virzieni un uzdevumi”, pie 35. rīcības virziena “Kuģu balasta ūdens un nosēdumu (kaitīgo ūdens organismu un patogēno mikroorganismu) un bioloģiskā apauguma apdraudējuma jūras ekosistēmai novēršana” ir ietverts 35.2. uzdevums “Veikt riska novērtējumus un gatavot atzinumus atbrīvojumu piešķiršanai kuģiem atbilstoši IMO vadlīnijām”. Kā līdzatbildīgā institūcija par šī uzdevuma izpildi ir noradīta LJA. Saskaņā ar likuma “Par 2004. gada Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību” 7. panta 2. punktu par atzinuma par vides risku sniegšanu konvencijas pielikuma A-4. noteikumā minēto atbrīvojumu piešķiršanai pilnā mērā ir atbildīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu. LJA nav nekādu pienākumu saistībā ar šī atzinuma sagatavošanu.

Lūdzam svītrot norādi, ka LJA ir par 35.2. uzdevuma izpildi līdzatbildīgā institūcija.
 

-

III sadaļā “Rīcības virzieni un uzdevumi”, pie 35. rīcības virziena “Kuģu balasta ūdens un nosēdumu (kaitīgo ūdens organismu un patogēno mikroorganismu) un bioloģiskā apauguma apdraudējuma jūras ekosistēmai novēršana” ir ietverti trīs ar kuģa balasta ūdeni un nosēdumiem saistīti uzdevumi (35.1., 35.2. un 35.3. uzdevums). Attiecībā uz visiem šiem uzdevumiem ir norādīts, ka tie ir saistīti ar 7.5. politikas rezultāta “Samazināts piesārņojums virszemes ūdeņos un jūras vidē” 7.5.1. rezultatīvo rādītāju “Papildus jauna vai uzlabota notekūdeņu attīrīšanas jauda”. Šī norāde ir kļūdaina. Kuģa balasta ūdens un nosēdumi nav notekūdeņi, un attiecīgi ar kuģa balasta ūdeni un nosēdumiem saistītu uzdevumu izpilde nekādā veidā nevar ietekmēt notekūdeņu attīrīšanas jaudu.

Lūdzam atbilstoši precizēt 35.1, 35.2. un 35.3. uzdevuma sasaisti ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju.

-

III sadaļā “Rīcības virzieni un uzdevumi”, pie 29. rīcības virziena “Ilgtspējīgas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības un ostu politikas īstenošana, lai samazinātu ūdens vidē novadīto piesārņojumu” ir ietverts 29.7. uzdevums “Izvērtēt minerālmēslu pārkraušanas ostās radīto piesārņojumu, veikt pasākumus piesārņojuma samazināšanai”. Kā līdzatbildīgā institūcija par šī uzdevuma izpildi ir noradīta valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Jūras administrācija” (turpmāk – LJA), bet nav skaidrs, uz kāda tiesiskā pamata ir paredzēta LJA iesaiste. Attiecīgais uzdevums ir sasaistīts ar 8.1. politikas rezultāta “Virzība uz nulles piesārņojumu” 8.1.1. rezultatīvo rādītāju “Ieviesti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni lielajiem ražošanas uzņēmumiem atbilstoši labāko pieejamo tehnisko paņēmienu secinājumiem”. LJA nekādā aspektā ražošanas uzņēmumus neuzrauga, un attiecīgi nevar atbildēt par to, lai šajos uzņēmumos būtu ieviesti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni. No likuma “Par piesārņojumu” 28. panta otrās daļas 7. punkta izriet, ka labāko pieejamo tehnisko paņēmienu ieviešana tiek uzraudzīta piesārņojošo darbību atļauju izsniegšanas procesā. LJA nav nekādu pienākumu saistībā ar šo atļauju izsniegšanu.

Lūdzam svītrot norādi, ka LJA ir par 29.7. uzdevuma izpildi līdzatbildīgā institūcija.

-

III.nodaļa "Rīcības virzieni un uzdevumi", 86.lpp., tabula "12. rīcības virziens: Samazināt gaisu piesārņojošo vielu emisijas transporta sektorā", 12.2 uzdevums: Pilnveidot normatīvo regulējumu par alternatīvo degvielu infrastruktūras ierīkošanu, sadaļas "Izpildes termiņi un periods" un "Atbildīgā institūcija".

Satiksmes ministrija iebilst pret norādīto izpildes termiņu (2020.-2022.), ņemot vērā, ka šobrīd notiek diskusijas Eiropas Savienības līmenī par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES (turpmāk - AFIR), kas nosaka prasības blīva alternatīvo degvielu uzlādes un uzpildes tīkla izveidei visā ES, ar kuru tiks papildināts esošais uzlādes/uzpildes tīkls, kurš veidots atbilstoši alternatīvo degvielu infrastruktūras direktīvas prasībām (Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīva 2014/94/ES par alternatīvo degvielu ieviešanu). Līdz ar to izpildes periods var sākties ne ātrāk kā 2025.gadā un tam jāturpinās vismaz līdz 2030.gadam, ņemot vērā AFIR prasībās noteiktos termiņus alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanai, kas var ietekmēt izpildes perioda sākuma datumu.

Tāpat Satiksmes ministrija iebilst pret Satiksmes ministrijas norādīšanu kā šī uzdevuma vadošo institūciju un norāda, ka šajā sadaļā iekļaujama arī Ekonomikas ministrija.

Tabulā iepriekšminētajam uzdevumam sadaļu "Izpildes termiņi vai periods" mainīt uz sekojošu redakciju: 2025.-2030.

Tabulā iepriekšminētajam uzdevumam pārcelt "EM" no sadaļas "Līdzatbildīgās institūcijas" uz sadaļu "Atbildīgā institūcija".

III.nodaļa "Rīcības virzieni un uzdevumi", 86.lpp., tabula "12. rīcības virziens: Samazināt gaisu piesārņojošo vielu emisijas transporta sektorā", 12.1 uzdevums: Papildus pasākumu īstenošana transporta sektora radīto emisiju samazināšanai un finansiāla atbalsta sniegšana šo pasākumu īstenošanai, sadaļa "Atbildīgā institūcija".

Satiksmes ministrija iebilst pret Satiksmes ministrijas norādīšanu kā šī uzdevuma vadošo institūciju. Sadaļā nepieciešams iekļaut arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju. Vēršam uzmanību, ka Satiksmes ministrijas rīcībā nav finanšu instrumentu - fondu, kas ļautu īstenot šo uzdevumu. Tāpat trūkst skaidrības par uzdevuma sinerģiju ar Nacionālā enerģētikas un klimata plāna pasākumiem.

Tabulā iepriekšminētajā uzdevumā pārcelt "EM, VARAM, FM" no sadaļas "Līdzatbildīgās institūcijas" uz sadaļu "Atbildīgā institūcija".

Projekta 7.2. politikas konteksts sadaļas mērķī “ Panākt labu jūras vides stāvokli visos dalībvalsts jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos. Jūras vidē dabiski sastopamo bīstamo vielu koncentrācija ir gandrīz fona vērtība, un mākslīgo sintētisko vielu koncentrācija ir tuvu nullei”, kā avots norādīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva).
Vides kvalitatīvie raksturlielumi laba vides stāvokļa noteikšanai būtu definējami atbilstoši Direktīvas I pielikumā “Kvalitatīvie raksturlielumi laba vides stāvokļa noteikšanai”.  Direktīvas I pielikumā nav definēti raksturlielumi “fona vērtība” un “tuvu nullei”.

Satiksmes ministrija ierosina mērķa aprakstā vides kvalitatīvos raksturlielumus laba vides stāvokļa noteikšanai definēt atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK I pielikumam.
 

-