Projekta ID
23-TA-2382Atzinuma sniedzējs
Klimata un enerģētikas ministrija
Atzinums iesniegts
15.12.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzu izvērtēt (attiecīgi papildinot vai nu MK noteikumu projektu vai tiesību akta anotāciju) vai uz specifiskā atbalsta ietvaros plānotajām aktivitātēm ir piemērojams princips "Klimatdrošināšana".
Par HP “Klimatdrošināšana”
Horizontālā principa “Klimatdrošināšana” (turpmāk – HP “Klimatdrošināšana”) mērķis ir noteikts InvestEU, EISI, KNR, ANM regulās un partnerības līgumā ES investīciju fondu ieviešanai 2021.–2027. gada plānošanas periodam. Īstenojot HP “Klimatdrošināšana” mērķi, infrastruktūras projektu izstrādē tiek integrēti klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspekti.
HP “Klimatdrošināšana” mērķis ir novērst infrastruktūras neaizsargātību pret iespējamo klimata pārmaiņu ilgtermiņa ietekmi, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievērots princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” un ka no projekta izrietošais siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk – SEG) līmenis atbilst 2050. gada klimatneitralitātes mērķim.
Klimata aspektu integrēšana nozaru politikās ir noteikts kā horizontāls princips ES fondu infrastruktūras jomā. ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzīšanā, ziņošanā par tām un to izvērtēšanā ir jāņem vērā klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspekti.
EK norādījumi attiecībā uz infrastruktūras projektu klimatdrošināšanu, kuri ir saskanīgi ar citu ES programmu vajadzībām izstrādātajiem norādījumiem, ir paredzēti arī EISI regulā. Norādījumi uzskatāmi par atbilstošu atsauci infrastruktūras klimatdrošināšanai, kas minēta KNR 2. panta 42. punktā un 73. panta 2. punkta j) apakšpunktā, kā arī klimatdrošināšanai ANM satvarā. KNR 73. panta 2. punkta j) apakšpunktā ir noteikts, ka vadošā iestāde, veicot darbību atlasi, nodrošina, ka klimatdrošināšana tiek veikta investīcijām infrastruktūrā, kuras paredzamais kalpošanas laiks ir vismaz pieci gadi.
Eiropas Komisija ir izstrādājusi tehniskus norādījumus par infrastruktūras projektu klimatdrošināšanu 2021.-2027. gada periodam (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:52021XC0916(03)).
Infrastruktūra šo tehnisko norādījumu kontekstā ir:
- ēkas – gan dzīvojamās mājas, gan nedzīvojamās ēkas;
- dabā balstīta infrastruktūra (piemēram, apzaļumoti jumti, sienas un teritorijas, kanalizācijas sistēmas);
- inženierbūves – transporta būves (piemēram, ceļi, dzelzceļi, ostas, lidostas vai iekšējo ūdensceļu transporta infrastruktūra), cauruļvadi, sakaru un elektropārvades līnijas (informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (piemēram, mobilo sakaru tīkli, datu kabeļi, datu centri) un ūdens apsaimniekošana (piemēram, ūdensapgādes cauruļvadi, ūdenskrātuves, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, dūņu lauki), kompleksās būves rūpnieciskās ražošanas uzņēmumos, kā arī citas inženierbūves, kas ir būtiska mūsdienu ekonomikas un sabiedrības funkcionēšanai;
- sistēmas, kas paredzētas, lai apsaimniekotu uzņēmumos un mājsaimniecībās radušos atkritumus (piemēram, savākšanas laukumi, pārkraušanas, šķirošanas un pārstrādes kompleksi, sadedzināšanas iekārtas un poligoni);
- citi fiziskie aktīvi plašākā rīcībpolitikas jomu klāstā, ieskaitot sakaru, neatliekamās palīdzības dienestu, enerģētikas, finanšu, pārtikas, pārvaldības, veselības aprūpes, izglītības un apmācības, pētniecības, civilās aizsardzības, transporta un atkritumu vai ūdens resursu apsaimniekošanas jomu.
Par HP “Klimatdrošināšana”
Horizontālā principa “Klimatdrošināšana” (turpmāk – HP “Klimatdrošināšana”) mērķis ir noteikts InvestEU, EISI, KNR, ANM regulās un partnerības līgumā ES investīciju fondu ieviešanai 2021.–2027. gada plānošanas periodam. Īstenojot HP “Klimatdrošināšana” mērķi, infrastruktūras projektu izstrādē tiek integrēti klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspekti.
HP “Klimatdrošināšana” mērķis ir novērst infrastruktūras neaizsargātību pret iespējamo klimata pārmaiņu ilgtermiņa ietekmi, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievērots princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” un ka no projekta izrietošais siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk – SEG) līmenis atbilst 2050. gada klimatneitralitātes mērķim.
Klimata aspektu integrēšana nozaru politikās ir noteikts kā horizontāls princips ES fondu infrastruktūras jomā. ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzīšanā, ziņošanā par tām un to izvērtēšanā ir jāņem vērā klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspekti.
EK norādījumi attiecībā uz infrastruktūras projektu klimatdrošināšanu, kuri ir saskanīgi ar citu ES programmu vajadzībām izstrādātajiem norādījumiem, ir paredzēti arī EISI regulā. Norādījumi uzskatāmi par atbilstošu atsauci infrastruktūras klimatdrošināšanai, kas minēta KNR 2. panta 42. punktā un 73. panta 2. punkta j) apakšpunktā, kā arī klimatdrošināšanai ANM satvarā. KNR 73. panta 2. punkta j) apakšpunktā ir noteikts, ka vadošā iestāde, veicot darbību atlasi, nodrošina, ka klimatdrošināšana tiek veikta investīcijām infrastruktūrā, kuras paredzamais kalpošanas laiks ir vismaz pieci gadi.
Eiropas Komisija ir izstrādājusi tehniskus norādījumus par infrastruktūras projektu klimatdrošināšanu 2021.-2027. gada periodam (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:52021XC0916(03)).
Infrastruktūra šo tehnisko norādījumu kontekstā ir:
- ēkas – gan dzīvojamās mājas, gan nedzīvojamās ēkas;
- dabā balstīta infrastruktūra (piemēram, apzaļumoti jumti, sienas un teritorijas, kanalizācijas sistēmas);
- inženierbūves – transporta būves (piemēram, ceļi, dzelzceļi, ostas, lidostas vai iekšējo ūdensceļu transporta infrastruktūra), cauruļvadi, sakaru un elektropārvades līnijas (informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (piemēram, mobilo sakaru tīkli, datu kabeļi, datu centri) un ūdens apsaimniekošana (piemēram, ūdensapgādes cauruļvadi, ūdenskrātuves, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, dūņu lauki), kompleksās būves rūpnieciskās ražošanas uzņēmumos, kā arī citas inženierbūves, kas ir būtiska mūsdienu ekonomikas un sabiedrības funkcionēšanai;
- sistēmas, kas paredzētas, lai apsaimniekotu uzņēmumos un mājsaimniecībās radušos atkritumus (piemēram, savākšanas laukumi, pārkraušanas, šķirošanas un pārstrādes kompleksi, sadedzināšanas iekārtas un poligoni);
- citi fiziskie aktīvi plašākā rīcībpolitikas jomu klāstā, ieskaitot sakaru, neatliekamās palīdzības dienestu, enerģētikas, finanšu, pārtikas, pārvaldības, veselības aprūpes, izglītības un apmācības, pētniecības, civilās aizsardzības, transporta un atkritumu vai ūdens resursu apsaimniekošanas jomu.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Iebildums
Sniegt novērtējumu attiecībā uz specifiskā atbalsta mērķa ietvaros plānoto aktivitāšu ietekmi virzībai uz klimatneitralitāti un klimatnoturības nodrošināšanu.
Piedāvātā redakcija
-