Atzinums

Papildus likumprojektā ietvertajiem grozījumiem Asociācija rosina izvērtēt nepieciešamību precizēt arī Kriminālprocesa likuma 361. panta septīto prim daļu.

Pašreiz 361. panta 7.¹ daļa nosaka:
(7¹) Ja attiecībā uz mantu, kurai tiek uzlikts arests, ir reģistrēta hipotēka vai komercķīla, procesa virzītājs par pieņemto lēmumu informē hipotekāro kreditoru vai komercķīlas ņēmēju. Saņemot informāciju par aresta uzlikšanu mantai, hipotekārajam kreditoram vai komercķīlas ņēmējam ir tiesības iesniegt dokumentus par mantas izcelsmi.

Ir saprotams, ka procesa virzītājam praksē nebūs iespējams informēt finanšu ķīlas ņēmēju, jo informācija par finanšu ķīlu netiek atspoguļota publiskos reģistros. Finanšu instrumentu gadījumā attiecīgā informācija ir pieejama finanšu instrumentu kontā (vērtspapīru kontā), kas nav publiski pieejams.

Tomēr Asociācijas ieskatā nav tiesiska pamata liegt finanšu ķīlas ņēmējam tiesības iesniegt dokumentus par mantas izcelsmi. Finanšu ķīlas ņēmēja tiesiskā interese ir pielīdzināma hipotekārā kreditora vai komercķīlas ņēmēja interesēm, un arī šā nodrošinājuma veida gadījumā būtu nodrošināma līdzvērtīga procesuālā aizsardzība.

Līdz ar to Asociācija ierosina papildināt 361. panta 7.¹ daļas otro teikumu aiz vārdiem “vai komercķīlas” ar vārdiem “vai finanšu ķīlas”, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret dažādiem nodrošinājuma veidiem un sistemātisku regulējumu.

-

Asociācija ierosina likumprojektā paredzēt atsevišķu, jaunu pantu, kurā tiktu ietverts skaidrs un pietiekami konkrēts deleģējums Ministru kabinetam attiecībā uz arestēto finanšu instrumentu pārvaldību.

Ņemot vērā finanšu instrumentu specifiku, jo īpaši gadījumos, kad tie ir iegrāmatoti finanšu instrumentu kontā, ir nepieciešams normatīvi skaidri noteikt:
1. darbību kopumu, kas pārvaldniekam jāveic arestēto finanšu instrumentu pārvaldīšanas ietvaros;
2. kārtību, kādā finanšu instrumenti tiek nodoti (pārvesti) pārvaldniekam, ja tie ir iegrāmatoti finanšu instrumentu kontā;
3. iesaistīto personu, tostarp finanšu instrumentu konta turētāja, pienākumus un sadarbības mehānismu.

Finanšu instrumentu gadījumā nodošana pārvaldniekam nevar notikt kā fiziskas mantas nodošana, bet gan ar attiecīgu ierakstu veikšanu finanšu instrumentu kontu sistēmā. Līdz ar to šāds regulējums prasa detalizētu un tehniski precīzu kārtību, ko lietderīgi noteikt Ministru kabineta noteikumos, pamatojoties uz skaidru likuma deleģējumu.

Asociācijas ieskatā atsevišķa panta iekļaušana ar konkrētu deleģējumu nodrošinātu tiesisko skaidrību, normu sistemātiskumu un novērstu praktiskas piemērošanas neskaidrības.

Lūdzam precizēt normas tvērumu attiecībā uz akcijām. Nav skaidrs, vai ar attiecīgo regulējumu ir domātas arī dematerializētas akcijas, kas tiek turētas finanšu instrumentu kontos, kā arī vai norma attiecas gan uz publiskajā apgrozībā esošām akcijām, gan uz nepubliskām (slēgto akciju sabiedrību) akcijām.

-

No normas redakcijas nav skaidrs, kādi tieši gadījumi ir uzskatāmi par “nepieciešamības gadījumiem”. Šāds vispārīgs formulējums rada interpretācijas riskus un var novest pie atšķirīgas piemērošanas prakses. Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību un paredzamību, aicinām likumprojektā konkrētāk definēt vai vismaz piemēru veidā anotācijā uzskaitīt gadījumus, kuros attiecīgais regulējums būtu piemērojams. Skaidrs kritēriju ietvars ir būtisks, lai nodrošinātu vienveidīgu normu piemērošanu un mazinātu subjektīvas interpretācijas iespējas.

-

Asociācija vērš uzmanību uz nepieciešamību izvērtēt kreditoru tiesību paplašināšanu gadījumos, kad tiek pieņemts lēmums par arestētas mantas realizāciju vai iznīcināšanu.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 361. panta septītajai prim daļai, ja attiecībā uz mantu, kurai tiek uzlikts arests, ir reģistrēta hipotēka vai komercķīla, procesa virzītājs par pieņemto lēmumu informē hipotekāro kreditoru vai komercķīlas ņēmēju. Saņemot informāciju par aresta uzlikšanu mantai, hipotekārajam kreditoram vai komercķīlas ņēmējam ir tiesības iesniegt dokumentus par mantas izcelsmi.
Tādējādi likumdevējs jau ir atzinis kreditora tiesisko interesi un noteicis tam procesuālas tiesības aresta stadijā. Tomēr spēkā esošais regulējums neparedz kreditora tiesības iebilst pret turpmāku lēmumu par ieķīlātās mantas realizāciju vai iznīcināšanu.

Asociācijas ieskatā šāds regulējums nav pietiekams, jo lēmums par mantas realizāciju tieši ietekmē kreditora nodrošinājuma apmēru un iespējas atgūt prasījumu. Īpaši tas attiecas uz realizācijas gadījumiem, kad mantas pārdošanas nosacījumi, vērtējums vai izvēlētais realizācijas veids var būtiski ietekmēt kreditora intereses, savukārt pats īpašnieks šādu lēmumu var arī neapstrīdēt.

Ņemot vērā minēto, Asociācija aicina izvērtēt iespēju likumprojektā paredzēt kreditoram tiesības iesniegt iebildumus vai pārsūdzēt lēmumu par ieķīlātās mantas realizāciju (un attiecīgos gadījumos arī iznīcināšanu), tādējādi nodrošinot samērīgu kreditora tiesību aizsardzību un procesuālo līdzsvaru.

Asociācija aicina izvērtēt likumprojekta terminoloģisko precizitāti attiecībā uz jēdziena “akcijas” lietojumu. Būtu lietderīgi šajā un citos pantos vārdu “akcijas” nelietot iekavās, bet skaidri noteikt, ka attiecīgās normas piemērojamas kapitāla daļām un akcijām, kur tas ir nepieciešams. Šāda pieeja veicinātu normas skaidrību un novērstu interpretācijas neskaidrības par tās tvērumu.

Vienlaikus nepieciešams precizēt, vai ar “akcijām” šajā un citos pantos ir domātas arī dematerializētas akcijas, kas tiek turētas finanšu instrumentu kontos (vērtspapīru kontos), tostarp gan publiskajā apgrozībā esošās akcijas, gan nepubliskās akcijas.

Jāņem vērā, ka jēdziens “finanšu instrumenti” ietver arī dematerializētas akcijas, kas tiek turētas finanšu instrumentu kontos. Tādēļ, lai izvairītos no atšķirīgas interpretācijas un nodrošinātu vienveidīgu regulējuma piemērošanu, aicinām likumprojektā vai tā anotācijā nepārprotami noteikt attiecīgā jēdziena tvērumu.

-