Atzinums

Ekonomikas ministrija ir izskatījusi un izvērtējusi informatīvo ziņojumu par Valsts ilgtermiņa tematiskā plānojuma Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai īstenošanas 2020.-2023. gadā starpposma novērtējumu. 
IZ sadaļā "Tūrisms" aicinām iekļaut datus par ārvalstu un vietējo ceļotāju skaitu piejūras pilsētās un novados, salīdzinot tos ar 2022. gada datiem, lai novērtētu nozares attīstību un ietekmi (īpaši pēc COVID 19 pandēmijas). 
Kā arī aicinām iekļaut informāciju par to, ka dažādu tūrisma objektu (piemēram, Jūrtakas, kas ir ap 1200 kilometru, no kuriem 580 kilometru ir Latvijā, bet 620 kilometru Igaunijā, un kas ir garākais pārgājienu maršruts Baltijas valstīs) izveide un attīstība mazina tūrisma sezonalitāti un veicina Baltijas Jūras valstu pārrobežu sadarbību. 
2022. gadā Baltijas Vides foruma ietvaros tika veikts pētījums par atpūtu pie jūras Latvijā: https://www.bef.lv/projekti/marea-lv/ Pētījuma rezultāti parādīja, ka daudzi piekrastes apmeklētāji augstu novērtē Latvijas pludmaļu dabiskumu un uzver, ka tā ir unikāla Latvijas piekrastes vērtība, kā arī to, ka atpūtas vietas pie jūras izvēli ietekmē dažādi dabas un labiekārtojuma faktori. Kā traucējoši faktori tiek minēti - aļģu sanesumi un ziedēšana. Taču ņemot vērā to, ka piekraste ir ne tikai atpūtas vieta, bet arī nozīmīga ekosistēma, kas nodrošina mājvietu daudzām augu un dzīvnieku sugām, pētījumā uzsvērts, ka par šo jautājumu būtu vēlamas izglītojošās kampaņas. 
IZ sadaļā "Dabas un vides procesi" lūgums izņemt vārdu "covids", izsakot teikumu šādi: Tas nepieciešams, lai analizētu un izvērtētu dažādu, nereti savstarpēji konfliktējošu, ekosistēmu pakalpojumu savstarpējās mijiedarbības un ietekmes (piemēram, atkrastes vēja parki, zvejniecība).
Latvijā šobrīd ir divas kūrortu teritorijas - Jūrmalā un Liepājā. Aicinām arī izvērtēt un iekļaut informatīvajā ziņojumā atsauci - kādu ietekmi devusi šo kūrortu teritoriju darbība gan tūrisma, gan piekrastes publiskās infrastruktūras attīstības kontekstā. 

-