Atzinums

Konkurences padome (turpmāk – KP) ir iepazinusies ar Veselības ministrijas (turpmāk – VM) izstrādātajiem grozījumiem Ministru kabineta 25.10.2005 noteikumos Nr. 803 “Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem” (turpmāk – Noteikumu Nr. 803 projekts) un Ministru kabineta 31.10.2006. noteikumos Nr. 899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” (turpmāk – Noteikumu Nr. 899 projekts), kā arī ar Noteikumu Nr. 803 projekta un Noteikumu Nr. 899 projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumiem (Anotācijām).  Ņemot vērā, ka kompensējamo zāļu cenu veidošanās formula tiek pārcelta uz Noteikumu Nr. 803 projektu, Noteikumu Nr. 899 projektā veiktos labojumus KP saskaņo bez iebildumiem, savukārt par Noteikumu Nr. 803 projektu un tā Anotāciju KP savas kompetences ietvaros sniedz turpmāko viedokli.
         KP vairākkārt savā praksē ir norādījusi, ka zāļu ražošanas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgos pastāv ierobežota konkurence un tie nedarbojas normālos konkurences apstākļos, kas saistīts ar to, ka tirgi ir stingri regulēti, tajos pastāv augstas jaunu tirgus dalībnieku ienākšanas barjeras, ir regulētas zāļu cenas u.c. KP arī sniegusi skaidrojumus, ka tiesības uz veselību nav īstenojamas bez aktīvas valsts vadošās lomas un zāļu pieejamība ir svarīgs priekšnosacījums, lai personām būtu iespēja realizēt savas tiesības uz veselības aprūpi. Līdz ar to valsts var pamatoti ierobežot konkurenci, ja ieguvumi sabiedrībai atsver uzliktos ierobežojumus uzņēmējdarbībai.
         Noteikumu Nr. 803 projekta 4. punkts daļā paredz: “ja tādas pašas recepšu zāles tiek izplatītas Lietuvas Republikā vai Igaunijas Republikā, tad ražotāja cena nedrīkst pārsniegt šādu recepšu zāļu zemāko deklarēto cenu minētajās valstīs”. KP novēro, ka zāļu ražotāji pirmšķietami savu tirdzniecības un cenu stratēģiju veido, ņemot vērā reģionu īpatnības, valstu, kuros tie darbojas, nacionālos normatīvos aktus, kā arī noteiktos zāļu cenu veidošanās principus. KP ieskatā, pirmšķietami minētā norma citētajā daļā var ietekmēt zāļu ražotāju cenu noteikšanu uz Baltijas reģionu kopumā, tādēļ būtu ieteicams veikt kaimiņvalstu zāļu cenu noteikumu izvērtējumu, kā arī izvērtēt zāļu ražotāju aktuālās deklarētās zāļu cenas kaimiņvalstīs, salīdzinot ar pašreizējo situāciju Latvijā, lai spētu novērtēt, vai minētā norma ir nepieciešama t.i., vai ražotāju deklarētās cenas šobrīd ir augstākas kā Lietuvā vai Igaunijā, kā arī minētās normas iespējamo ietekmi uz cenām reģionā kopumā.
         Noteikumu Nr. 803 projekta 5. punkts daļā paredz: “zāļu ražotājs ražotāja cenu drīkst paaugstināt ne biežāk kā vienu reizi 12 mēnešu periodā.”. KP ieskatā ir saskatāmas zāļu cenu iesaldēšanas potenciāli negatīvās sekas, jo šāds punkts neveicinās zāļu cenu kritumu, bet veicinās augstāku cenu pieaugumu un attiecīgi kopējās zāļu cenas celšanos, jo ražotājam būs jāparedz iespējamās pieaugošās nākotnes izmaksas vai jākompensē iepriekšējā periodā radušos zaudējumus.
          Noteikumu Nr. 803 projekta 10. punktā noteikta formula bezrecepšu un nereģistrēto zāļu lieltirgotavas maksimālajai cenai: “cenu, par kādu zāļu lieltirgotava pārdod bezrecepšu un nereģistrētās zāles (turpmāk - bezrecepšu un nereģistrētu zāļu lieltirgotavas cena), veido, reizinot zāļu iepirkuma cenu ar korekcijas koeficientu un pieskaitot korekcijas summu un pievienotās vērtības nodokļa vērtību. Korekcijas koeficientu un korekcijas summu nosaka, pamatojoties uz zāļu iepirkuma cenu (1.pielikums). Lai noteiktu bezrecepšu un nereģistrētu zāļu lieltirgotavas cenu, izmanto šādu formulu: BNZLC = IC x k + X + PVN, kur BNZLC - Bezrecepšu un nereģistrētu zāļu lieltirgotavas cena; IC - iepirkuma cena; k - korekcijas koeficients; X - korekcijas summa; PVN - pievienotās vērtības nodoklis”, bet 13.punktā noteikta formula bezrecepšu un nereģistrēto zāļu maksimālajai cenai aptiekā: ”Cenu, par kādu aptieka pārdod bezrecepšu un nereģistrētas zāles (turpmāk - bezrecepšu un nereģistrētu zāļu aptiekas cena), veido, pie cenas, par kādu aptieka iepērk bezrecepšu un nereģistrētas zāles no zāļu ražotāja vai zāļu lieltirgotavas, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (turpmāk - iepirkuma cena), pieskaitot korekcijas summu un pievienotās vērtības nodokļa vērtību. Korekcijas summu nosaka, pamatojoties uz iepirkuma cenu (2.pielikums). Lai noteiktu bezrecepšu un nereģistrētu zāļu aptiekas cenu, izmanto šādu formulu: BNZAC = IC + Y + PVN, kur BNZAC - bezrecepšu un nereģistrētu zāļu aptiekas cena; IC - iepirkuma cena; Y - korekcijas summa; PVN - pievienotās vērtības nodoklis.”
          Noteikumu Nr. 803 Anotācijā norādīts, ka: “tiek precizēts Noteikumu 13. punkts, nosakot, ka Noteikumu Nr. 803 2.pielikumā norādītie jau šobrīd spēkā esošie aptiekas uzcenojumi piemērojami bezrecepšu zālēm un nereģistrētām zālēm, tādējādi netiek mainīta zāļu cenu veidošanas kārtība ne bezrecepšu, ne nereģistrētajām zālēm Pamatojoties uz 6. punkta svītrošanu, tiek svītrots arī 11. punkts nelietderības dēļ (Grozījumu 1.11. apakšpunkts)”
         KP secina, ka zāļu lieltirgotavām tiek piemērota pastāvošā zāļu cenu veidošanās formula, to piemērojot bezrecepšu un nereģistrēto zāļu cenu noteikšanai. Noteikumu Nr. 803 Anotācijā norādīts, ka arī aptiekām plānots piemērot iepriekšējo cenu modeli, to papildus piemērojot nereģistrētām zālēm. KP vērš uzmanību, ka Noteikumu Nr. 803 13. punktā iespējams radusies tehniska kļūda, jo iepriekšējā cenu veidošanās formula bija AC = IC x n + Y + PVN, kur AC - aptiekas cena; IC - iepirkuma cena; n - korekcijas koeficients; Y - korekcijas summa; PVN - pievienotās vērtības nodoklis, bet Noteikumu Nr. 803 projekta 13. punktā iekļauta formula BNZAC = IC + Y + PVN, kur BNZAC - bezrecepšu un nereģistrētu zāļu aptiekas cena; IC - iepirkuma cena; Y - korekcijas summa; PVN - pievienotās vērtības nodoklis.
         Noteikumu Nr. 803 projekta 10.¹ punktā noteikta cena, par kādu zāļu lieltirgotava pārdod recepšu zāles un zāles kompensācijas sistēmas ietvaros: “cenu, par kādu zāļu lieltirgotava pārdod recepšu zāles un zāles kompensācijas sistēmas ietvaros, tai skaitā kompensējamās nereģistrētās zāles (turpmāk - recepšu zāļu lieltirgotavas cena), veido, ražotāja cenai pieskaitot korekcijas summu 0,50 euro un pievienotās vērtības nodokļa vērtību. Lai noteiktu recepšu zāļu lieltirgotavas cenu, izmanto šādu formulu: RZLC = RC + X + PVN, kur RZLC - recepšu zāļu lieltirgotavas cena; RC - ražotāja cena; X - korekcijas summa; PVN - pievienotās vērtības nodoklis”, bet 13.¹ punktā noteikta cena, par kādu aptieka pārdod recepšu zāles un zāles kompensācijas sistēmā: “cenu, par kādu aptieka pārdod bezrecepšu un nereģistrētas zāles (turpmāk - bezrecepšu un nereģistrētu zāļu aptiekas cena), veido, pie cenas, par kādu aptieka iepērk bezrecepšu un nereģistrētas zāles no zāļu ražotāja vai zāļu lieltirgotavas, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (turpmāk - iepirkuma cena), pieskaitot korekcijas summu un pievienotās vērtības nodokļa vērtību. Korekcijas summu nosaka, pamatojoties uz iepirkuma cenu (2.pielikums). Lai noteiktu bezrecepšu un nereģistrētu zāļu aptiekas cenu, izmanto šādu formulu: BNZAC = IC + Y + PVN, kur BNZAC - bezrecepšu un nereģistrētu zāļu aptiekas cena; IC - iepirkuma cena; Y - korekcijas summa; PVN - pievienotās vērtības nodoklis.”.
          KP novērtē, ka VM ir ņēmusi vērā KP 2019. gada tirgus uzraudzības ziņojumā "Zāļu cenu veidošanās un iespējamie konkurences ierobežojumi, kas ietekmē zāļu finansiālo pieejamību" sniegto priekšlikumu, piemērot vienu cenas veidošanas mehānismu kompensējamām un nekompensējamām recepšu zālēm. Tomēr KP vērš uzmanību, ka pie šāda cenu noteikšanas modeļa, kur ir fiksēts piecenojums par iepakojumu, konkurence ar cenu kompensējamo un nekompensējamo recepšu zāļu segmentā praktiski nav iespējama. Papildus šāds piecenojuma modelis var motivēt zāļu lieltirgotavas tirgot zāles, kurām ir augstāks pieprasījums. Vienlaikus KP ieskatā tas nemotivēs izplatīt medikamentus, kuru patēriņa apjoms Latvijas teritorijā ir mazāks, tādēļ atbildīgajām iestādēm būs pastiprinātāk jākontrolē, vai zāļu lieltirgotavas izpilda tām uzliktos pienākumus, kas saistītas ar zāļu piegādi. Turklāt iespējams jāanalizē, vai šobrīd lieltirgotavām uzliktie pienākumi un pastāvošie kontroles mehānismi ir pietiekami, lai Latvijā nerastos retāku medikamentu fiziskā nepieejamība.
          Papildus VM Noteikumu Nr. 803 projekta Anotācijas pielikumā ir pievienojusi informāciju, kur norādīts, ka: “no uzcenojumu izmaiņām, ieviešot jauno zāļu uzcenojuma modeli: Lieltirgotavu ieņēmumi samazinās par -1,49 milj EUR (komp. zāles) un -8,96 milj (nekomp. zāles) jeb kopā par -10,45 milj EUR jeb -45%. Aptieku ieņēmumi samazinās par -4,16 milj EUR (komp. zāles) un -14,25 milj (nekomp. zāles) jeb kopā par -18,41 milj EUR jeb -39%)", KP neatrod plašāku skaidrojumu vai analīzi, kā jaunais uzcenojuma modelis ietekmēs lieltirgotavu un aptieku darbību, to rentabilitāti un vai uzliktais slogs uzņēmējdarbībai ir samērīgs ar iespējamu zāļu cenu samazinājumu 2-22% procentu robežās, kā arī KP rīcībā nav informācijas, vai VM šādu izvērtējumu ir veikusi.
         Noteikumu Nr. 803 projekta 17.⁵ punktā paredzēts, ka: “papildus zāļu cenai aptieka iekasē maksu par farmaceita pakalpojumu par recepti pie pirmreizējas izsniegšanas: 17.⁵1. 1,50 euro; 17.⁵2. 2,50 euro, ja aptieka (aptiekas filiāle) ir vienīgā aptieka (aptiekas filiāle) konkrētajā apdzīvotajā vietā. 17.⁶ No šo noteikumu 17.⁵ 1. un 17.⁵ 2. punktā minētās maksas par farmaceita pakalpojumu no zāļu pircēja iekasē 0,75 euro, bet atlikušo aptiekai sedz no valsts budžeta līdzekļiem.”. Pirmšķietami izvērtējot minēto kopsakarā ar Noteikumu Nr. 803 projekta Anotācijas pielikumā pievienoto papildu informāciju, KP secina, ka jaunais zāļu cenu noteikšanas modelis kopā ar ieviesto zāļu recepšu apkalpošanas maksu visdrīzāk sadārdzinās gala cenu tām zālēm, kurām cena šobrīd ir līdz 10 euro kompensējamo zāļu segmentā un līdz 5 euro nekompensējamo zāļu segmentā. KP papildus secina, ka recepšu apkalpošanas maksa ir nepieciešama, lai nodrošinātu aptieku rentabilitāti, ņemot vērā, ka jaunais zāļu cenu noteikšanas modelis rada aptiekām ieņēmumu kritumu, ko tās gūst no pašreizējā uzcenojuma modeļa, jo īpaši nekompensējamo zāļu segmentā. Tādēļ, neskatoties uz to, ka receptes apkalpošanas maksa sadārdzina lētos medikamentus, tā ir nepieciešama. Tomēr, ņemot vērā, ka KP šobrīd nav pieejama informācija un rādītāji par aptieku darbības rentabilitāti, KP aicina VM izvērtēt, vai receptes apkalpošanas maksa ir samērīga un, vai tā ir pietiekama, lai nodrošinātu aptieku, sevišķi individuālo aptieku rentablu darbību. KP ieskatā pastāv risks, ka aptiekas, lai kompensētu ienākumu zudumu recepšu medikamentu segmentā, var veikt aktīvāku bezrecepšu medikamentu un citu produktu tirdzniecību, lai segtu negūtos ienākumus, kas var veicināt nevajadzīgu/pārmērīgu zāļu patēriņu.
        Noteikumu Nr. 803 projektā paredzēts svītrot 19.5. un 19.6. apakšpunktu, kuros paredzēts, ka: “pēc šo noteikumu 19.4.apakšpunktā minēto riska faktoru apzināšanas rakstiski pieprasa datu iesniedzējam pamatotu informāciju par zāļu cenu pieauguma iemesliem” un “15 dienu laikā pēc šo noteikumu 19.5.apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas analizē to un informē Veselības ministriju par nepamatota zāļu cenu pieauguma gadījumiem”. Anotācijā skaidrots, ka atbilstoši Zāļu valsts aģentūras (turpmāk – ZVA) sniegtajai informācijai ZVA šobrīd nav rīku un kritēriju, lai objektīvi nodrošinātu šajos punktos iekļautos novērtējumus un analīzi, proti, identificēt tos gadījumus, kad sniegtā informācija par zāļu cenu pieaugumu būtu nepamatota, lai izpildītu apakšpunktos noteiktās prasības. Informācijas pieprasīšana par zāļu cenu pieauguma iemesliem ir iekļauta citos normatīvā akta punktos (saglabājot ZVA šīs tiesības), līdz ar to minētie 19.5. un 19.6. apakšpunkti būtu svītrojami.
        KP secina, ka 19.5. apakšpunktā ZVA iepriekš noteiktās tiesības pieprasīt pamatotu informāciju par zāļu cenu pieaugumu, ir pārliktas uz Noteikumu Nr. 803 projekta 5. un 9. punktu, kur zāļu ražotājiem un zāļu paralēlajiem izplatītājiem tiek noteikts pienākums, sniedzot informāciju par zāļu cenu izmaiņām, iekļaut pamatotu informāciju. KP neiebilst par iepriekš minēto apakšpunktu svītrošanas, tomēr KP aicina saglabāt ZVA kontroles mehānismu, kas ļauj ZVA aktīvi iesaistīties sniegtās informācijas pārbaudē, kā, piemēram, tiesības iegūt papildus informāciju, ja tiek konstatēts, ka nepieciešamā informācija nav iegūta no ražotājiem un paralēlajiem importētājiem to pirmreizēji sniedzot, lai ex-post veidā efektīvi varētu iedarboties tajos gadījumos, kad zāļu cenu paaugstinājums, pirmšķietami, nav pamatots. Vienlaikus ZVA norādītais apsvērums par to, ka ZVA nav rīku vai kritēriju, lai identificētu gadījumus, kad sniegtā informācija par zāļu cenu pieaugumu ir nepamatota, KP aicina, VM un ZVA sadarbojoties, izstrādāt kritērijus, lai ZVA būtu iespēja veikt šādu izvērtējumu.
         Ņemot vērā iepriekš minēto, KP norāda, ka tā atbalsta VM centienus mainīt zāļu cenu veidošanās noteikumus, kā arī vienādot kompensējamo un nekompensējamo recepšu zāļu cenu veidošanās noteikumus, lai ieguvums nonāktu līdz patērētājiem. Taču tā kā nav veikta finanšu analīze par visu zāļu lieltirgotavu un aptieku darbību, KP nevar pārliecināties, vai izvēlētais zāļu piecenojuma modelis ir samērīgs ar ieguvumiem patērētājiem pret uzlikto slogu komersantiem. KP aicina veikt šādu izvērtējumu lieliem, vidējiem un maziem komersantiem, lai būtu pieejama informācija par izvēlētā modeļa ietekmi uz dažāda līmeņa komersantiem. Papildus, ņemot vērā, ka zāļu lieltirgotavu darbība ir saistīta ar finanšu kapitāla iesaldēšanu, uzturot nepieciešamo medikamentu apjomu, kas paredzēts Latvijas tirgum, būtu nepieciešams veikt jaunā modeļa ietekmes uz uzņēmumu naudas plūsmu to darbības nodrošināšanai izvērtējumu.
 

-

Nr. 803 13. punktā iespējams radusies tehniska kļūda, jo iepriekšējā cenu veidošanās formula bija AC = IC x n + Y + PVN, kur AC - aptiekas cena; IC - iepirkuma cena; n - korekcijas koeficients; Y - korekcijas summa; PVN - pievienotās vērtības nodoklis, bet Noteikumu Nr. 803 projekta 13. punktā iekļauta formula BNZAC = IC + Y + PVN, kur BNZAC - bezrecepšu un nereģistrētu zāļu aptiekas cena; IC - iepirkuma cena; Y - korekcijas summa; PVN - pievienotās vērtības nodoklis.

-

Pirmšķietami izvērtējot minēto kopsakarā ar Noteikumu Nr. 803 projekta Anotācijas pielikumā pievienoto papildu informāciju, KP secina, ka jaunais zāļu cenu noteikšanas modelis kopā ar ieviesto zāļu recepšu apkalpošanas maksu visdrīzāk sadārdzinās gala cenu tām zālēm, kurām cena šobrīd ir līdz 10 euro kompensējamo zāļu segmentā un līdz 5 euro nekompensējamo zāļu segmentā. KP papildus secina, ka recepšu apkalpošanas maksa ir nepieciešama, lai nodrošinātu aptieku rentabilitāti, ņemot vērā, ka jaunais zāļu cenu noteikšanas modelis rada aptiekām ieņēmumu kritumu, ko tās gūst no pašreizējā uzcenojuma modeļa, jo īpaši nekompensējamo zāļu segmentā. Tādēļ, neskatoties uz to, ka receptes apkalpošanas maksa sadārdzina lētos medikamentus, tā ir nepieciešama. Tomēr, ņemot vērā, ka KP šobrīd nav pieejama informācija un rādītāji par aptieku darbības rentabilitāti, KP aicina VM izvērtēt, vai receptes apkalpošanas maksa ir samērīga un, vai tā ir pietiekama, lai nodrošinātu aptieku, sevišķi individuālo aptieku rentablu darbību. KP ieskatā pastāv risks, ka aptiekas, lai kompensētu ienākumu zudumu recepšu medikamentu segmentā, var veikt aktīvāku bezrecepšu medikamentu un citu produktu tirdzniecību, lai segtu negūtos ienākumus, kas var veicināt nevajadzīgu/pārmērīgu zāļu patēriņu.

-

KP novēro, ka zāļu ražotāji pirmšķietami savu tirdzniecības un cenu stratēģiju veido, ņemot vērā reģionu īpatnības, valstu, kuros tie darbojas, nacionālos normatīvos aktus, kā arī noteiktos zāļu cenu veidošanās principus. KP ieskatā, pirmšķietami minētā norma citētajā daļā var ietekmēt zāļu ražotāju cenu noteikšanu uz Baltijas reģionu kopumā, tādēļ būtu ieteicams veikt kaimiņvalstu zāļu cenu noteikumu izvērtējumu, kā arī izvērtēt zāļu ražotāju aktuālās deklarētās zāļu cenas kaimiņvalstīs, salīdzinot ar pašreizējo situāciju Latvijā, lai spētu novērtēt, vai minētā norma ir nepieciešama t.i., vai ražotāju deklarētās cenas šobrīd ir augstākas kā Lietuvā vai Igaunijā, kā arī minētās normas iespējamo ietekmi uz cenām reģionā kopumā

-

KP ieskatā ir saskatāmas zāļu cenu iesaldēšanas potenciāli negatīvās sekas, jo šāds punkts neveicinās zāļu cenu kritumu, bet veicinās augstāku cenu pieaugumu un attiecīgi kopējās zāļu cenas celšanos, jo ražotājam būs jāparedz iespējamās pieaugošās nākotnes izmaksas vai jākompensē iepriekšējā periodā radušos zaudējumus.

-

KP vērš uzmanību, ka pie šāda cenu noteikšanas modeļa, kur ir fiksēts piecenojums par iepakojumu, konkurence ar cenu kompensējamo un nekompensējamo recepšu zāļu segmentā praktiski nav iespējama. Papildus šāds piecenojuma modelis var motivēt zāļu lieltirgotavas tirgot zāles, kurām ir augstāks pieprasījums. Vienlaikus KP ieskatā tas nemotivēs izplatīt medikamentus, kuru patēriņa apjoms Latvijas teritorijā ir mazāks, tādēļ atbildīgajām iestādēm būs pastiprinātāk jākontrolē, vai zāļu lieltirgotavas izpilda tām uzliktos pienākumus, kas saistītas ar zāļu piegādi. Turklāt iespējams jāanalizē, vai šobrīd lieltirgotavām uzliktie pienākumi un pastāvošie kontroles mehānismi ir pietiekami, lai Latvijā nerastos retāku medikamentu fiziskā nepieejamība

-

Noteikumu Nr. 803 projektā paredzēts svītrot 19.5. un 19.6. apakšpunktu, kuros paredzēts, ka: “pēc šo noteikumu 19.4.apakšpunktā minēto riska faktoru apzināšanas rakstiski pieprasa datu iesniedzējam pamatotu informāciju par zāļu cenu pieauguma iemesliem” un “15 dienu laikā pēc šo noteikumu 19.5.apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas analizē to un informē Veselības ministriju par nepamatota zāļu cenu pieauguma gadījumiem”. Anotācijā skaidrots, ka atbilstoši Zāļu valsts aģentūras (turpmāk – ZVA) sniegtajai informācijai ZVA šobrīd nav rīku un kritēriju, lai objektīvi nodrošinātu šajos punktos iekļautos novērtējumus un analīzi, proti, identificēt tos gadījumus, kad sniegtā informācija par zāļu cenu pieaugumu būtu nepamatota, lai izpildītu apakšpunktos noteiktās prasības. Informācijas pieprasīšana par zāļu cenu pieauguma iemesliem ir iekļauta citos normatīvā akta punktos (saglabājot ZVA šīs tiesības), līdz ar to minētie 19.5. un 19.6. apakšpunkti būtu svītrojami.
secina, ka 19.5. apakšpunktā ZVA iepriekš noteiktās tiesības pieprasīt pamatotu informāciju par zāļu cenu pieaugumu, ir pārliktas uz Noteikumu Nr. 803 projekta 5. un 9. punktu, kur zāļu ražotājiem un zāļu paralēlajiem izplatītājiem tiek noteikts pienākums, sniedzot informāciju par zāļu cenu izmaiņām, iekļaut pamatotu informāciju. KP neiebilst par iepriekš minēto apakšpunktu svītrošanas, tomēr KP aicina saglabāt ZVA kontroles mehānismu, kas ļauj ZVA aktīvi iesaistīties sniegtās informācijas pārbaudē, kā, piemēram, tiesības iegūt papildus informāciju, ja tiek konstatēts, ka nepieciešamā informācija nav iegūta no ražotājiem un paralēlajiem importētājiem to pirmreizēji sniedzot, lai ex-post veidā efektīvi varētu iedarboties tajos gadījumos, kad zāļu cenu paaugstinājums, pirmšķietami, nav pamatots. Vienlaikus ZVA norādītais apsvērums par to, ka ZVA nav rīku vai kritēriju, lai identificētu gadījumus, kad sniegtā informācija par zāļu cenu pieaugumu ir nepamatota, KP aicina, VM un ZVA sadarbojoties, izstrādāt kritērijus, lai ZVA būtu iespēja veikt šādu izvērtējumu.

-