Atzinums

Anotācijas 1.3. sadaļas 6. rindkopā ir minēts, ka pašvaldības ir izteikušas priekšlikumu palielināt celma diametru no 20 cm uz 35 cm kokiem, pilsētu un ciemu teritorijās, kurus var cirst bez pašvaldības atļaujas. Norādām, ka no teksta nav skaidrs, vai visas pašvaldības ir izteikušas vēlmi palielināt celma diametru, lielākā daļa pašvaldību, vai tikai dažas. Tāpat no anotācijas nav skaidrs vai Grozījumu projekta izstrādātāji ir veikuši izvērtējamu šāda lēmuma ietekmei uz vidi un ainavu.
Lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju, kas atspoguļotu informāciju ar pašvaldību sadalījumu kas ir izteikušas velmi šo diametru palielināt, kā arī informāciju par izvērtējamu šāda lēmuma ietekmei uz vidi un ainavu.

-

Norādām, ka Anotācijas 1.3. sadaļas 12. rindkopa, uz kuru atsaucas 13. rindkopa runā par noteikumu 5.10. apakšpunktu nevis 5.9. apakšpunktu kā norādīts anotācijā.
Lūdzam koriģēt anotāciju.
Tāpat vēršam uzmanību, ka anotācijā vispār nekas nav pieminēts par 5.9. apakšpunktu (koku ciršanu lauksaimniecības zemēs), līdz ar to lūdzam veikt anotācijas papildināšanu.

-

Norādām, ka Anotācijas 1.3. sadaļas 7. rindkopā saglabājies vārds “caurmēru”.
Lūdzam aizstāt to ar vārdu “apkārtmēru”

Noteikumu 5.2. apakšpunktā paredzēts, ka bez pašvaldības atļaujas drīkst cirst kokus, kuru celma apkārtmērs ir mazāks par 100 centimetriem. Koka celma apkārtmēru mēra augstumā, kas atbilst vienai trešdaļai no koka stumbra diametra piezemes līmenī, bet ne zemāk kā 10 centimetru augstumā no zemes. Ja šajā augstumā kokam konstatējams vairāku stumbru saaugums un tie veido ar mizu neatdalītu, monolītu koksni, tad mēra šo stumbru kopējo celma apkārtmēru. 

Norādām, ka saskaņā ar Grozījumu projekta piedāvāto redakciju būtiski tiek samazināts gan paredzamo koka ciršanas atļauju izsniegšanas gadījumu skaits, līdz ar to samazinot pašvaldību budžetos ieskaitīto naudas summu saistībā ar zaudējumiem par dabas daudzveidības samazināšanu, gan būtiski tiek mainīta zaudējumu par dabas daudzveidības samazināšanu saistībā ar koka ciršanu aprēķina kārtība, līdz ar to nav pamatoti norādīt, ka Grozījumu projektam nebūs ietekme uz pašvaldību budžetu.
Lūdzam papildināt Anotāciju ar informāciju par prognozēto ietekmi uz pašvaldību budžetu.

-

Norādām, ka ES Dabas atjaunošanas regula 2024/1991 (Regula 2024/1991) nosaka divus juridiski saistošus mērķus pilsētām: pilsētu zaļās zonas un pilsētu koku vainagu projekcijas – līdz 2030. gadam tie nevar samazināties un pēc 2030. gada tiem ir jāpalielinās. Šo abu mērķu izpilde tiek uzraudzīta, balstoties uz satelītu datiem, kuru bāzes atskaites punkts ir 2024. gada situācija. Šie rādītāji ir attiecināmi uz visu pašvaldības teritoriju neatkarīgi no īpašuma tiesībām. Attiecībā uz koku vainagu projekciju tas nozīmē, ka jebkurš nocirstais koks pilsētā ir jākompensē ar cita koku iestādīšanu – kas pilsētai nozīmē papildus izmaksas ne tikai, lai šo koku iestādītu, bet arī apsaimniekotu vairāku gadu garumā – pilsētā iestādītie koki ir jālaista 3 līdz 5 gadus līdz tie ieaug. Piedāvātie noteikumu grozījumi ir pretrunā ar Regulā 2024/1991 noteikto mērķi koku vainagu projekcijām, šie grozījumi mērķa izpildi padarīs vēl izaicinošāku un dārgāku.
Lūdzam izvērtēt iespējamo Grozījuma projekta ietekmi uz ES Dabas atjaunošanas regulas 2024/1991 (Regula 2024/1991) saistošo mērķu sasniegšanu pilsētām.
Ierosinām noteikt atšķirīgu pieeju koku ciršanai pilsētu teritorijās (atbilstoši šobrīd spēkā esošajos Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumu Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” noteiktajai) un ciemu teritorijās (atbilstoši Grozījuma projektā noteiktajai).

-

Vēršam uzmanību, ka Grozījumu projekta 5. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, cita starpā papildinot to ar 5.8., 5.9. un 5.10. apakšpunktiem, kas paredz papildu gadījumus, kad kokus var cirst bez pašvaldības atļaujas. Kā arī Grozījumu projektā noteikti papildu gadījumi, kad noteikumu 23. punktā noteiktā zaudējumu atlīdzība netiek aprēķināta. Tomēr saskaņā ar piedāvāto redakciju 5.6., 5.8., 5.9. un 5.10. punktā minētajos gadījumos būs jāveic zaudējumu aprēķins, jo tie nav iekļauti noteikumu 25. punktā kā izņēmuma gadījumi. Rezultātā šobrīd ir radīts tiesiskā regulējuma projekts, kur ciršanas atļauju jāsaņem nav, taču zaudējumu atlīdzību ir jāmaksā.
Lūdzam papildināt noteikumu 25.4. apakšpunktu, ar 5.6., 5.8., 5.9. un 5.10. apakšpunktiem, kā arī dot atsauci uz to anotācijā.

-

LPS nevar paust konceptuālu atbalstu sagatavotajam Grozījumu projektam dēļ diametrāli pretējiem viedokļiem, kas saņemti no dažādām Latvijas pašvaldībām, galvenokārt par Grozījumu projekta 5. punkta apakšpunktiem un to redakcijām.
Lūdzam Grozījumu projekta sagatavotāju pašvaldību pārstāvjiem organizēt sanāksmi, lai vienotos par visām pašvaldībām pieņemamu Grozījumu projekta redakciju.

-

Kategoriski iebilstam pret piedāvāto Grozījumu projekta 4.6. punkta redakciju daļā – “ja vien kokus ceļa zemes nodalījuma joslā cērt autoceļa īpašnieks”. Norādām, ka praksē diemžēl gandrīz visos gadījumos šos aleju kokus vēlas nocirst autoceļa īpašnieks. Paužam bažas, ka pieņemot šādu Grozījumu projekta redakciju, lielākā daļa aleju tiks nocirstas. Pašvaldības norāda, ka līdz šim rūpīgi vērtējušas autoceļu īpašnieku/uzturētāju/projektētāju iesniegumus par aleju ciršanu. Un norādījušas, ka lielākoties koki ir lūgti nocirst kaut arī ne praktiski, ne ainaviski pēc tā nav ne kāda nepieciešamība, vienkārši tā ir bijis ērtāk veikt būvdarbus.
Lūdzam saglabāt 4.6. apakšpunktu esošajā redakcijā.

alejā (arī(ceļa, kura abas puses apstādītas ar kokiem, arī tad, ja, tā atrodaspārbūvējot ceļu, tas ir pārvietots blakus alejai, vai ja ceļš netiek lietots un laika gaitā ir izzudis, bet aleja saglabājusies, kā arī no koku rindas, kas saglabājusies kā daļa no alejas, ja alejā vai koku rindā ir vismaz astoņi koki);

Lai gan pašvaldību viedokļi par šo ir dalījušies. Norādām uz nepietiekamu pamatojumu anotācijā šī punkta svītrošanai, kā arī paužam bažas, ka sasaistot šo punktu ar Grozījumu projekta 4.6.apakšpunkta piedāvāto redakciju notiks masveida koku aleju un koku rindu izzāģēšana gar valsts un pašvaldību ceļiem, ko kategoriski nevaram atbalstīt.
Vēršam uzmanību, ka praksē ir gadījumi, kad šī atļauja ir būtiski  nepieciešama, lai saglabātu kokus, kas pasargā iedzīvotājus no autoceļa kaitīgajiem izmešiem un nodrošina kaut minimālu noēnojumu, karstajā laikā. Norādām, ka bieži vien autoceļu uzturētājiem vieglāk ir plānot darbus, paredzot  pilnīgi visu  koku izciršanu, kaut arī lielākoties pietiek ar dažu bojāto koku izņemšanu un atlikušo koku vainagu sakopšanu.
Lūdzam punktu saglabāt esošajā redakcijā.

-

Norādām, ka šī punkta redakcija ir pretrunā ar Grozījumu projekta 4.punkta 4.11. apakšpunktā noteikto - ''nepieciešama pašvaldības atļauja koku ciršanai, kad tie 1,3m augstumā sasnieguši noteikumu 1. pielikumā norādīto apkārtmēru'', jo ne Eiropas segliņa, ne Parastā kadiķa celma apkārtmērs, saskaņā ar 1. pielikumā dotajiem apkārtmēriem nebūs 100 vai vairāk cm, tāpat ir vēl septiņas koku sugas, kuru celmu apkārtmērs saskaņā ar 1.pielikumā norādītajiem stumbra apkārtmēriem 1,3m augstumā var nesasniegt 100 cm celma apkārtmēru.
Lūdzam veikt precizējumus 5.punkta redakcijā saglabājot Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumu Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” esošo redakciju.

 

Šo noteikumu 4.punktā minētajās teritorijās, izņemot šo noteikumu 4.11.apakšpunktā minēto gadījumu, bez pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst:

Grozījumu projektā ir norādīts, ka bez saskaņošanas ar pašvaldību pilsētu un ciemu robežās ir cērtami koki kuru celma apkārtmērs ir mazāks par 100 centimetriem, tas ir ~31.8 cm celma diametrā, savukārt saskaņā ar Anotācijā  pausto pašvaldības ir izteikušas priekšlikumu palielināt celma diametru līdz 30 cm - tātad celma apkārtmērs ir ~94,2 centimetri. Līdz ar to norādām, ka nav izprotams Grozījumu projektā noteiktais celma apkārtmērs - 100 cm, kā arī tā noteikšanas pamatojums. Vēršam uzmanību, ka Grozījumu projekta anotācijā nav izvērtēta šādu grozījumu ietekme, vien norādīts, ka tas veicinās administratīvā sloga mazināšanu.
Lai gan pašvaldību viedoklis par 5.2. apakšpunktu nav vienots ir liela daļa pašvaldības (apmēram 1/3 daļa), kas norādījušas, ka ir nepārdomāti un nesamērīgi veikt tik būtiskus grozījumus, kas ietekmēs visu sabiedrību, aizbildinoties ar administratīvā sloga mazināšanu un neizvērtējot to ietekmi uz vidi, pilsētu un ciemu ainavu, kā arī cilvēku veselību. 
Lūdzam pārskatīt Grozījuma projekta 5.2. apakšpunktā noteikto koka celma apkārtmēru un noteikt to apmērā par kuru ir panākts visu pašvaldību kopēja vienošanās.

-

Iebilstam pret Grozījumu projektā paredzēto 5.5. apakšpunkta papildināšanu ar vārdiem "nokaltušus kokus". Paužam bažas, ka tas var radīt ievērojamu skaitu gadījumus, kur dzīvs koks bezlapu periodā var tikt nozāģēts bez pašvaldības izsniegtas koku ciršanas atļaujas definējot to kā "nokaltušu koku". 
Lūdzam precizēt 5.5. apakšpunkta redakciju, lai novērstu augstāk minētās bažas.

-

Norādām, ka saskaņā ar pašvaldību sniegto informāciju lielā daļā iesniegumu kā iemesls koku ciršanas atļaujas prasīšanai tiek minēts tieši šis Grozījumu projekta 5.5 apakšpunkts, taču apsekojot kokus dabā, nekādi draudi nepastāv un tas ir tikai iegansts koka ciršanas pieprasīšanai.
Lūdzam Grozījumu projekta 5.5. redakciju vai tā anotāciju papildināt ar atrunu, kas un kā šos “draudus” infrastruktūras darbībai, cilvēka veselībai, dzīvībai vai īpašumam konstatē un par tādiem atzīst - pamatoti.


 

-

Norādām uz pašvaldību identificētajiem riskiem 5.7. apakšpunkta izslēgšanai no Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumu Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”, proti, pašvaldību iekšienē ir vairākas struktūrvienības, kurās strādājošās personas ne vienmēr ir ar atbilstošu kvalifikāciju, lai izvērtētu katra koka nozīmību un ainavisko vērtību, līdz ar to izslēdzot šo punktu var tikt nodarīti būtiski zaudējumi pašvaldības apstādījumos un zaudēti ainaviski un dendroloģiski vērtīgi koki. Bez tam tiek norādīts, ka atļauju esamība ļauj izsekot darbu izpildei, ir atskaites punkts koksnes kustībai kontrolējošajām institūcijām.

-

Vēršam uzmanību, ka Grozījumu projektā iekļaujot 5.7. punktu šādā redakcijā veidojas klaja pretruna starp 4. punkta 4.4. un 4.5 apakšpunktiem, kas nosaka, ka pašvaldības atļauja nepieciešama, ja kokus cērt parkā vai kapsētā, jo 99% gadījumos kapsētas un parki ir pašvaldību īpašumi.
Lūdzam novērst norādītās pretrunas Grozījumu projektā nosakot skaidru regulējumu vai pašvaldībai ir nepieciešams saņemt koku ciršanas atļauju cērtot kokus tās īpašumā vai valdījumā esošos parkos un kapsētās.

-

Nevaram atbalstīt Grozījuma projektā 5.8. apakšpunktā piedāvāto redakciju " ja vien konkrētās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nav noteikta prasība par koku saglabāšanu". Norādām, ka saglabājot šādu punkta redakciju ir nepieciešama Grozījumu projekta ceturtās daļas Noslēguma jautājumi papildināšana ar punktu kas nosaka 5.8. apakšpunkta stāšanās spēkā laiku, kas ir samērojams ar pašvaldību iespējām izstrādāt nepieciešamos grozījumus teritorijas attīstības plānošanas dokumentos.
Vēršam uzmanību, ka ir dažādi teritorijas attīstības plānošanas dokumenti un katram no tiem ir savs mērķis un risināmie uzdevumi. Ar pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un teritorijas plānojumu kā ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentiem (līdz 25 gadiem) nav iespējams noregulēt katra atsevišķa koka ciršanas aizliegumu. Teritorijas plānojums arī sava mēroga dēļ minēto jautājumu nevar risināt. Tāpat ir jāņem vērā, ka Teritorijas plānojuma grozījumu izstrāde ir nesamērīgi garš un dārgs proces.
Lūdzam neparedzēt 5.8. apakšpunkta sasaisti ar attīstības plānošanas dokumentiem, bet pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kā arī iekļaut Grozījuma projekta ceturtajā daļā Noslēguma jautājumi punktu kas nosaka 5.8. apakšpunkta stāšanās spēkā laiku, kas ir samērojams ar pašvaldību iespējām apstiprināt saistošos noteikumus, kuros tiek noteiktas teritorijas, kurās arī savrupmāju apbūves teritorijās ir nepieciešams saņemt pašvaldības atļauju koku ciršanai.

-

Norādām, ka pašvaldību viens no mērķiem Teritorijas plānojumā nosakot funkcionālo zonējumu Savrupmāju apbūves teritorijas, ir apzaļumotu, ainavisku apbūves teritoriju veicināšana. Paužam bažas, ka atļaujot iespēju cirst kokus bez saskaņošanas ar pašvaldību, tiek veicināti riski savrupmāju apbūves teritoriju ainavisko vērtību mazināšanai un process draud kļūt nekontrolējams.
Vēršam uzmanību, ka pašvaldības ir paudušas bažas par to, vai atbildīgā ministrija par Pašvaldības teritorijas plānojumu izstrādes metodisko vadību (VARAM) saskaņotu šādas prasības iekļaušanu teritorijas plānojumā, jo VARAM jau iepriekš ir norādījusi, ka Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos nav ietveramas normas, kas pārsniedz pašvaldības deleģējumu (piekritīgas augstāka juridiskā spēka normatīvajam regulējumam), un jautājumi, kas risināmi civiltiesiskā ceļā (nav pašvaldības kompetencē).
Lūdzam pirms šādas normas iekļaušanas Grozījumu projektā noskaidrot VARAM viedokli.

-

Norādām uz neskaidrībām šī punkta piemērošanā,proti, vai šajā gadījumā noteicošais ir domāts Nekustamā īpašuma Valsts kadastra informācijas sistēmā (Turpmāk -NIVKIS) reģistrētais nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, vai NNIVKIS, saskaņā ar situācijas plānu, reģistrētais sadalījums zemes lietošanas veidos. Vēršam uzmanību, ka šī apakšpunkta iekļaušanai Grozījumu projektā nav dots skaidrojums Anotācijā. 
Lūdzam Anotācijā dot skaidrojumu par šī apakšpunkta iekļaušanau Grozījumu projektā, kā arī skaidrot šī apakšpunkta piemērošanu.

-

Iebilstam par Grozījuma projekta 6. punkta redakcijas daļu “Vismaz piecas darbdienas pēc koka nociršanas nav pieļaujama koka celma un, vēlams, arī stumbra daļu aizvākšana, lai pašvaldība varētu pārbaudīt koka bīstamības pamatotību”, norādām, ka pēc palikušā celma nav iespējams novērtēt bīstamības pamatotību - vai koks ir bijis nokaltis, sašķelts, aizlūzis vai tam nolūzis stumbrs. Var vērtēt tikai tad, ja koks ir izgāzies.
Vēršam uzmanību, ka bezlapu periodā var tikt nozāģēti arī koki labā stāvoklī, ko iedzīvotāji uzskatīs par nokaltušiem. paužam bažas, ka šis punkts tiks brīvi interpretēts.
Lūdzam precizēt patreizējo redakciju, lai novērstu augstāk minētās bažas par dzīvu koku nociršanu bezlapu stāvoklī atsaucoties uz 5.5. apakšpunktu.

-

Vēršam uzmanību, ka Grozījumu projekta 7. punktā norādīts neaktuāls būvniecības dokumentācijas veids – apliecinājuma karte. 
Lūdzam precizēt 7. punkta redakciju atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Norādām, ka daļa pašvaldību norāda uz neprecīzo informāciju šī punkta anotācijā atspoguļotajam, kur problēmas aprakstā skaidrots, ka pašvaldībās veidojas situācija, kad koku ciršanas atļaujas izsniedz divas dažādas vienas pašvaldības iestādes – būvvalde un tā institūcija, kurai deleģēts pienākums izsniegt koku ciršanas atļaujas. Norādot, ka būvvalde neizsniedz koku ciršanas atļauju, bet pārbaudot vai tāda ir izsniegta, izdod būvatļauju, kura tiek uzskatīta arī par būvniecības dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju.
Šobrīd saskaņā ar Grozījumu projektu pašvaldības norāda, ka situācijās kur koku ciršana būs nepieciešama būvniecībā Būvvalde nenodrošinās to, ka tā tiek vērtēta saskaņā ar Grozījumu projektā noteikto kārtību, jo Būvvaldes kompetence skaidri norādīta Būvniecības likumā un viņiem nav jāveic koku ciršanas komisijas darbs, izvērtējot kokus. Rezultātā veidosies situācija, ka būvniecības projektā tiks norādīti nocērtamie koki, ko būvvalde ņems vērā, saskaņos projektu, izdos būvatļauju bez atbilstošas cērtamo koku izvērtēšanas, kas kā norāda pašvaldības nav atbalstāms risinājums, jo bieži vien tiek veikta visa zemesgabala izzāģēšana pamatojot to ar būvniecību.
Lūdzam dzēst punkta redakcijas daļu kirā minēts, ka Būvatļauja ir koku ciršanas atļauja un aizstāt to ar administratīvo aktu – koku ciršanas atļauju, kā arī to, ka Koku ciršanas atbilstību normatīvajiem aktiem izvērtē un šo noteikumu 23. punktā minētos zaudējumu aprēķina tā iestāde, kas izdod atļauju būvniecībai.

-

Norādām uz neskaidro šī punkta piemērošanu, nav saprotams, kas aprēķina zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar 23.punktu, ja  šo noteikumu 4. punktā minētā pašvaldības atļauja nav nepieciešama. 
Vēršam uzmanību uz neskaidro regulējumu saistībā ar atsauci uz Grozījumu projekta 9.punktu, kurā norādīts, ka aizsargājama koka nociršanai, koku ciršanai aizsargājamos dendroloģiskos stādījumos un aizsargājamo aleju teritorijās, kā arī īpaši aizsargājamās augu sugas koka un kā īpaši aizsargājamas sugas dzīvotnes reģistrēta koka nociršanai nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja, kas izsniegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un sugu un biotopu aizsardzību. No piedāvātās 10. punkta redakcijas izriet, ka šajos gadījumos pašvaldībai nav nepieciešams izsniegt koku ciršanas atļauju līdz ar to nav saprotams uz kāda pamata pašvaldība veiks zaudējumu aprēķinu, ja atļauju izsniegs Dabas aizsardzības pārvalde.

-

Iebilstam pret 132. punta iekļaušanu Grozījumu projektā piedāvātajā redakcijā. Norādām, ka Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumu Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” 13. punkts noteic prasības pašvaldībai, izvērtējot koku ciršanu. Tādējādi lūdzam 13.2 punktā paredzēto ietvert Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumu Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” 13. punktā.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Administratīvā procesa likuma 67. pants regulē administratīvā akta formu un sastāvdaļas, tostarp regulē administratīvā akta pamatojumu.

 

-

Vēršam uzmanību, ka šī brīža 14. punkta redakcija ir pretrunā ar Grozījumu projektā piedāvāto 12.punkta redakciju, kurā paplašināts  iesniegumu iesniedzēju skaits koku ciršanas atļauju saņemšanai ar īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pilnvaroto personu, vai personu, kas rakstveidā vienojusies ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.
Lūdzam veikt precizējumus 14. punkta redakcijā, lai to saskaņotu ar Grozījuma projekta 12. punkta piedāvāto redakciju.

Pašvaldība lēmumu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža vai par atteikumu izsniegt atļauju paziņo zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam vai tā pilnvarota persona, vai persona, kas rakstveidā vienojusies ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

Lai tiktu vienkāršota procedūra lūdzam aizstāt vārdu “izsniedz” ar vārdu “derīga”. Saskaņā ar šī brīža piedāvāto redakciju tiek nepamatoti virzīta jautājuma izskatīšana turp un atpakaļ divas reizes - saņemot pieteikumu pašvaldībā, tad aprēķinot un izsūtot zaudējumu aprēķinu, tad saņemot informāciju par samaksu un izsūtot atļauju. Norādām, ka vienkāršāk būtu atļaujā ierakstīt, ka tā derīga pēc zaudējumu atlīdzināšanas.

Pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža derīga pēc šo noteikumu 23.punktā minētās zaudējumu atlīdzības samaksas.

Lūdzam papildināt Grozījuma projekta 22. punktu dodot pašvaldībai pilnvarojumu izdot saistošos noteikumus  par kārtību, kādā  veicama cita koka iestādīšana, ja koku ciršanu aizstāj ar jaunu koku iestādīšanu atbilstoši Grozījumu projekta 25.punkta "zaudējumu atlīdzība netiek noteikta" papildināšanai ar jaunu 25.7. apakšpunktu "ja koku ciršanu aizstāj ar jaunu koku iestādīšanu atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem".

Pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus par koku ciršanu ārpus meža, nosakot koku ciršanas izvērtēšanas kārtību, kārtību, kādā  veicama cita koka iestādīšana, ja koku ciršanu aizstāj ar jaunu koku iestādīšanu un publiskās apspriešanas procedūras kārtību, kā arī sabiedrībai nozīmīgus gadījumus, kad rīko publisko apspriešanu.

Norādām, ka nav saprotams pamatojums zaudējuma aprēķina kopējā koeficenta noteikšanai 50 eiro apmērā, kas, kā norādīts anotācijā, pēc pašlaik spēkā esošās normas atbilst kokam ar 35 cm lielu diametru, pašvaldību ieskatā nav adekvāti maksāt vienādu zaudējumu apmēru neatkarīgi no koka izmēra. 
Lūdzam saglabāt  esošo dabas daudzveidības zaudējuma aprēķina metodiku, vai sakarā ar būtiskajām izmaiņām, kas veiktas Grozijumu projektā un vērstas uz koku ciršanas atļaujas izsniegšanas nepieciešamību lielākiem kokiem, palielināt uz summu kas atbilst kokam ar 45 cm lielu diametru.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju izstrādāt noteikumus par koku ciršanu ārpus meža nevis valsts līmenī, bet ļaut tos izstrādāt katrai pašvaldībai, norādām, ka  pašvaldības ir atšķirīgas - nav salīdzināmas Rīgas, citu valstspilsētu un lauku ciemu problēmas un vajadzības. Vai noteikumos par koku ciršanu ārpus meža pie tiem punktiem, kuru vienāda piemērošana visām pašvaldībām nav adekvāta (piemēram, 5.2., 5.5., 5.10., 20. punkts),  un kas ir būtiski arī koku saglabāšanai pilsētā, ļaut katrai pašvaldībai noteikt savos saistošajos noteikumos tai piemērotus nosacījumus.

 

-

Tā kā pašreizējā redakcijā nav skaidri noteikts, vai koku ciršana aizsargājamo ainavu apvidos, kuriem ir noteikts funkcionālais zonējums ir saskaņojama arī neitrālajā zonā un ainavu aizsardzības zonā. Lai izvairītos no interpretācijas riskiem un neskaidrībām piemērošanā, nepieciešams skaidri noteikt, vai saskaņošanas pienākums attiecināms arī uz šīm zonām ainavu apvidos ar zonējumu.
Lūdzam precizēt redakciju attiecībā uz aizsargājamiem ainavu apvidiem, kuriem ir noteikts funkcionālais zonējums.

-

Norādām, ka 4.7. punkta svītrošana no Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumu Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” rada apdraudējumu ainaviski vērtīgu koku kā arī aleju un koku rindu likvidēšanai, kas var izraisīt plašu iedzīvotāju neapmierinātību.
Lūdzam Grozījumu projektā paredzēt prasību veikt pašvaldības informēšanu gadījumos, kad ciršana plānota pie valsts un pašvaldību ceļiem.

-

Ņemot vērā būtisko atšķirību starp pilsētu apdzīvojuma struktūru un blīvumu un ciemu apdzīvojuma struktūru un blīvumu lūdzam izvērtēt iespēju noteikt atšķirīgu pieeju koku ciršanai pilsētās un ciemos. Palielinot koku celma apkārtmēru no kura nepieciešama pašvaldības koku ciršanas atļauja ciemu teritorijās, savukārt pilsētu teritorijās saglabājot līdz šim noteikto koka celma apkārtmēru.

-

Lūdzam ietvert papildus nosacījumus par būvniecības atļaujām - norādot, ka pēc iespējas saglabājami esošie, augtspējīgie koki apbūves teritorijā, praksē ir pierādījies, ka bieži vien būvniecības process tiek izmantots kā papildus iespēja atbrīvoties no visiem apbūves teritorijā esošajiem kokiem. Norādām, ka pēc pašvaldību ieskatiem koki būtu jāizcērt tikai zem būvēm un ceļu infrastruktūras objektiem.

-

Paužam bažas, ka licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas izsniedzējs, pat neredzot teritoriju dabā būs saskaņojis nocirst teritorijā augošos kokus.

-

Norādām, ka no punkta redakcijas nav viennozīmīgi uztverams, uz kādiem kokiem ir atsauce uz 23. punktu. Vai atsauce ir domāta uz visiem kokiem, kuri aug pilsētas un ciema teritorijā, vai 7., 8. un 9. punkti ir izņēmums?
Ja par visiem kokiem, tad lūdzu izvērtēt, vai nepieciešams precizēt nosacījumus kontekstā ar 7. punktā minēto, ka “koku ciršanu atļauts uzsākt, ja būvatļaujā ir izdarīta atzīme par būvniecības uzsākšanas nosacījumu izpildi”, norādot, ka koku ciršanu var veikt tad, kad ir izpildīti abi šie nosacījumi, nevis viens no tiem.
 

-

Lūdzam svītrot šo punktu no Grozījuma projekta redakcijas, jo tas nav attiecināms uz ārpus meža augošu koku ciršanu.

Svītrot 11.punktu

Norādām, ka saskaņā ar Grozījumu projekta 5. punkta papildināšanu ar gadījumiem kuros pašvaldības atļauja koku ciršanai nav nepieciešama, piedāvājam aizstāt vārdus “šo noteikumu 5. punktā minētajā gadījumā” ar “ 5.4. 5.5. un 5.10. apakšpunktā minētajiem gadījumiem”.

Pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam, izņemot šo noteikumu 5.4., 5.5. un 5.10. apakšpunktā minētajos gadījumos un tad, ja koku ciršana nepieciešama nacionālas nozīmes objektu būvniecībai vai būvniecībai, ko finansē no valsts vai pašvaldību budžeta vai Eiropas Savienības fondu līdzekļiem vai ja pašvaldība koka nociršanu atzinusi par neatliekamu.

Lūdzam izvērtēt iespēju pašvaldībām dot deleģējumu pašām lemt par šajā punktā minēto saistošo noteikumu izdošanu. 

Pašvaldības dome var izdot saistošos noteikumus par koku ciršanu ārpus meža, nosakot koku ciršanas izvērtēšanas kārtību un publiskās apspriešanas procedūras kārtību, kā arī sabiedrībai nozīmīgus gadījumus, kad rīko publisko apspriešanu

Norādām, ka 1.peilikuma 5.kolonnas nosaukumā “Koku apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla* (metros), no kura sākot pašvaldība koku ciršanu saskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi” izmantotais vārds “saskaņo”, šķietami konfliktē ar noteikumu 19. un 19.1 punktiem, kur minēts, ka pirms atļaujas izsniegšanas ir jāsaņem Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu. Līdz ar to var rasties neskaidrība, vai gadījumos, kad Dabas aizsardzības pārvalde nav konstatējusi, ka koka ciršana ir pretrunā ar dabas aizsardzības normatīvajiem aktiem (un līdz ar to iestājas 9. punkta nosacījumi), Dabas aizsardzības pārvaldes viedoklis par koku ciršanu pašvaldībai ir saistošs, vai to jāuztver kā vienu no administratīvās lietas materiāliem, kuru pašvaldība izvērtē 13. punkta kārtībā un pieņem patstāvīgu lēmumu.
Lūdzam koriģēt kolonnas nosaukumu tādā redakcijā, no kuras izriet nepieciešamība saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu, nevis saskaņojumu, vienlaikus nosaukumā ietverot atsauci uz 4.2. un 4.11. apakšpunktiem, vieglākai uztveramībai.

-

Norādām, ka 1. pielikuma 4.kollonas  “Koku apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla* (metros), no kura sākot nepieciešama pašvaldības atļauja” nosaukuma formulējums šķiet konfliktējošs ar 4.1. apakšpunktu, un kolonnas atsauce uz 4.2. un 4.11. apakšpunktiem kļūst skaidra tikai pēc padziļinātas iedziļināšanās noteikumos. 
Lūdzam papildināt 4. kolonnas nosaukumu ar atsauci uz noteikumu 4.2. un 4.11. apakšpunktiem, lai atvieglotu uztveramību.

-