Atzinums

Tieslietu ministrija, iepazīstoties ar izziņā un anotācijā ietverto pamatojumu, turpina uzturēt iebildumu par Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 6. punkta piemērošanu konkrētajā gadījumā, un tādējādi arī šobrīd nevar atbalstīt rīkojuma projekta virzību, ja tas tiek pamatots ar iepriekš minēto Aizsargjoslu likumā ietverto tiesību normu. Tieslietu ministrijas ieskatā no 36. panta otrās daļas 6. punktā (un visā pantā kopumā) likumdevēja lietotās juridiskās tehnikas, proti, ietvert konkrētu uzskaitījumu ar būvēm, kuras atzīstamas par tādām, kuras pieļaujams būvēt kā izņēmumu no vispārīgi stingrā 36. pantā ietvertā ierobežojuma, tomēr secināms, ka arī nobrauktuvēm būtu jābūt atsevišķi uzskaitītām, pretējā gadījumā likumdevējs vēl nav tās atzinis par tādām, kuru būvniecība būtu pieļaujama. Tā ir likumdevēja izvēle, kādu juridisko tehniku izvēlēties normatīvo tiesību aktu izstrādē un tiesību normu formulēšanā, attiecīgi tiesību normu formulējot plašāk (kā, piemēram, 36. panta otrās daļas 4. punktā, kur lietots plašs apzīmējums - ēkas un būves, tātad ir pieļaujama dažāda veida būvju būvniecība), vai tomēr izvēlēties veidot šauru, izslēdzošu sarakstu, nosaucot konkrētus objektus. Tādējādi citi objekti, kurus nekādā veidā nav iespējams interpretēt kā uzskaitījumā iekļautos, tiek atstāti ārpus normas tvēruma, kā tas Tieslietu ministrijas ieskatā ir arī šajā gadījumā attiecībā uz Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 6. punktu. Protams, pie šādas tehnikas var gadīties, ka kaut kas tiek aizmirsts un netiek izslēdzošajā sarakstā ietverts, bet tādā gadījumā šāda kļūda risināma likumdošanas procesā, un, kā no anotācijā ietvertās informācijas var secināt, šobrīd arī atbilstoši tiek darīts, sagatavojot grozījumus Aizsargjoslu likumā.
Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrijas ieskatā šis rīkojuma projekts būtu virzāms izskatīšanai Ministru kabinetā brīdī, kad tiks pieņemti anotācijā minētie grozījumi Aizsargjoslu likumā, lai rīkojuma projekts atbilstu spēkā esošajām tiesību normām.

-

Ņemot vērā Tieslietu ministrijas atzinumā izteikto iebildumu par to, ka anotācijā nepieciešams ietvert informāciju par plānoto risinājumu saistībā ar uz valstij piederošās zemes būvējamās inženierbūves īpašumtiesībām, anotācija papildināta ar sekojošu tekstu: "Atbilstoši vienošanās 3.5. apakšpunktam pašvaldībai ir pienākums ierosināt valsts zemesgabala daļas atsavināšanu saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas noteikumiem 2 (divu) gadu laikā pēc attiecīgu grozījumu spēkā stāšanās Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas pirmajā punktā [1], kas atļautu atsavināt valsts īpašumā esošu zemi, kura atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, par labu pašvaldībai. Līdz ar to pēc valsts zemesgabala daļas pārņemšanas pašvaldības īpašumā, pašvaldība būs īpašnieks arī nobrauktuvei pludmalē. Līdz tam nobrauktuve pludmalē būs pašvaldības turējumā." 
Tieslietu ministrijas ieskatā no minētā vēl joprojām nav skaidrs, kam atbilstoši normatīvo aktu prasībām pēc nobrauktuves pludmalē izbūves plānots nostiprināt īpašumtiesības uz to (kura nekustamā īpašuma sastāvā tā tiks ierakstīta zemesgrāmatā). Ievērojot minēto, atkārtoti lūdzam precizēt anotāciju.

-

Tieslietu ministrija norāda, ka Ministru kabineta rīkojumu projekti kā tiesību piemērošanas akti nevar ietekmēt izmaiņas tiesību sistēmā. Šajā sadaļā minēto informāciju, ja nepieciešams, var ietvert, piemēram, 1. anotācijas sadaļā. Jāpiebilst, ka Tieslietu ministrija piekrīt šajā sadaļā norādītajam, ka valsts zemes pārņemšana pašvaldības īpašumā būtu veicama līdz attiecīgās būves pieņemšanai ekspluatācijā, lai atbilstoši normatīvo aktu prasībām to varētu ierakstīt zemesgrāmatā zemes nekustamā īpašuma sastāvā, ja būvi plānots ierakstīt uz pašvaldības vārda.

-