Atzinums

Konceptuālajā ziņojumā nav iekļauta informācija par atbalstāmo scenāriju un finanšu ietekmēm uz augstskolu ikgadējiem budžetiem pārejai uz institucionālā finansējuma risinājumu. Ja šos jautājumus par finanšu ietekmēm plānots vērtēt pilotprojektos, tad nepieciešams papildināt konceptuālā ziņojuma projektu. Attiecīgi arī MK rīkojuma projekts būtu papildināms ar informāciju par atbalstāmo scenāriju. 



 

-

Saskaņā ar tabulā "Turpmākās rīcības indikatīvais plāns" sniegto informāciju, augstskolu pilotprojekts tiks īstenots 2024.-2026.gadā. Vienlaikus jau līdz 2025.gada 1.pusei plānots izstrādāt normatīvā regulējuma bāzi modeļa ieviešanai visās augstskolās no 2026.gada. Attiecīgi ziņojumā nepieciešams skaidrot,  ja nozaru ministriju augstskolas nebūs piedalījušās pilotprojektā, kā un vai nozarēm būtiskie aspekti tiks pārbaudīti un iekļauti jaunajā regulējumā.

-

Veselības ministrijai ir ieinteresēta iesaistīties mikrokvalifikāciju pilotprojektā, vienlaikus lūdzam papildināt ziņojumu ar detalizētāku informāciju par pilotpojekta ietvaru un sasniedzamajiem rezultātiem.

-

Ņemot vērā kritisko situāciju veselības aprūpes speciālistu nodrošinājumā, lai salāgotu studiju vietu plānošanu ar tautsaimniecības un sabiedrības vajadzībām, augstskolās, kurās tiek īstenots studiju virziens "Veselības aprūpe" institucionālā finansēšanas modelis ir ieviešams prioritārā kārtā, līdz ar to šo augstskolu iesaiste pilotprojektā būtu vēlama jau no 2025.gada. Piemēram, lai vērtētu obligātās atstrādes normas atcelšanas iespējas rezidentūrā, Veselības ministrijai ir svarīgi, lai pēc iespējas ātrāk sāktu testēt modelī piedāvāto risinājumu (stipendijas, kreditēšana) medicīnas pamatstudiju programmās ietekmi uz nodarbinātību pēc studijām.

-

Ņemot vērā, ka Konceptuālais ziņojums ietver arī virzību uz studiju kreditēšanas sistēmas aptveres palielināšanu, būtu svarīgi jau pašā ziņojumā ietvert norādes, ka studiju vai studējošā kredītu dzēšana būtu piemērojama plašākam profesiju lokam un normatīvo aktu sistēmai būtu jābūt veidotai tā, ka jau institucionālā finansējuma līgumu slēgšanas ietvaros par nozari atbildīgā ministrija varētu noteikt profesijas (iespējams ar skaitlisku ierobežojumu), uz kurām būtu attiecināma studiju vai studējošā kredītu dzēšana un tā dzēšanas nosacījumi, tādējādi tiktu arī efektivizēts studiju līdzfinansēšanas institūts, jo studējošiem būtu zināmas finansiālās garantijas izvēloties studiju uzsākšanu noteiktā profesijā. 

-

Ņemot vērā, ka institucionālā finansējuma risinājumi ir vienlīdz piemērojami pilotprojekta laikā arī studiju programmām, kas neatbilst STEM ietvaram, tad būtu iekļaujams arī kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju uzskaitījums šādām studiju programmām, jo pretējā gadījumā augstskolām pilotprojekta ietvaros dažādām studiju programmām būs jāpiemēro dažādi finansēšanas modeļi, kas nevarētu būtu efektīvākais risinājums pilotprojekta ietvaros, jo tādējādi attiecīgā finansēšanas modeļa pārbaude darbībā būtu nepilnvērtīga. Piemēram, RSU ir aktuāli vienlīdz institucionālā finansēšanas modeļa rīkus piemērot pēc Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) pievienošanas tās realizētajām Sporta zinātnes jomas studiju programmām, kur sasniedzamie rādītāji ir ne mazāk svarīgi kā citās studiju programmās.

-

Konceptuālajā ziņojumā samērā plaši tiek lietots apzīmējums STEM studijas vai absolventi, t.sk. attiecinot konkrētus kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus tieši uz STEM studijām un absolventiem. Lai novērstu nākotnē iespējamos pārpratumus par to ciktāl kādas studiju programmas iekļaujas STEM ietvarā būtu Konceptuālajā ziņojumā jāietver šis skaidrojums, turklāt STEM ietvars nevarētu būtu šaurāks kā jau līdz šim ESF līdzekļu apguvē piemērotais iedalījums – sk. 16.08.2016. MK noteikumu Nr.561 2. un 5.punkts, kā arī citi MK noteikumi.

-