Atzinums

DAKIB kategoriski iebilst pret Labklājības ministrijas priekšlikumu saglabāt Ministru kabineta noteikumu Nr.723 (2008) 74.panta prasības - darba vides risku novērtēšanai vienā uzņēmumā vienlaicīgi iesaistīt divus speciālistus.
1) Aroda ārstu piesaiste kompetento institūciju darbībā ir atrunātas ar 69.punktu un tādejādi tiks nodrošinātas ES vadlīniju prasības par aroda medicīnu. Labklājības ministrijas anotācijā pie “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumos Nr.99 „Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju” ir noradīts “... ir pamatoti uzskatīt, ka speciālists ar augstāko izglītību darba aizsardzībā ir augstāk kvalificēts un apmācīts par dažādiem riska faktoriem, to ietekmi un riska samazināšanas iespējām, tādejādi ar savām zināšanām var sakārtot darba vidi tā, lai līdz minimumam samazinātu risku notikt nelaimes gadījumiem vai saslimt ar arodslimībām.”  Tāpēc, kompetentās institūcijas, raugoties pēc situācijas, patstāvīgi var patstavīgi pieņemt lēmumu par nepieciešamo specialistu norīkošanu darba vides risku novērtēšanai konkrētā darba vietā.
2) Faktiski, tā ir lieka administratīvā slodze gan kompetentām institūcijām, gan darba devējiem, kuriem jāmaksā dubultā par vienlaicīgu divu speciālistu iesaistīšanu, tur kur pietiek ar vienu.
3) Tas ir diskriminējoša attieksme gan pret tiem uzņēmumiem, kas izvēlējušies darba aizsardzības sistēmu uzņēmumā nodrošināt kā ārpakalpojumu, gan pret darba aizsardzības speciālistiem, kas nodarbināti kompetentās institūcijās. Šajā gadījumā sanāk, ka bīstamā uzņēmumā nodarbinātais darba aizsardzības speciālists ir zinošāks (un spēj veikt arodveselības vai sabiedrības veselības speciālista funkcijas) nekā kompetentajā institūcijā nodarbinātais darba aizsardzības speciālists.

 

Izslēgt 74.punktu.

DA speciālistam, kurš ieradies klienta izņēmumā veikt pārbaudi, praktiski nav iespējams nekavējoties ziņot noteikumos minētajām personām, it īpaši nodarbinātajiem, jo :
- ir gadījumi, kad darba aizsardzības speciālistu nepavada neviena no minētajām personām;
- nodarbinātie var nebūt pieejami - neatrodas bīstamā zonā vai vispār objektā;
- nodarbinātie nesaprot latviešu valodu;
- kompetentas institūcijas speciālistam nav darba devēja pilnvarojuma pārtraukt uzņēmuma darbu un nodarboties ar informēšanu. 
 

DAKIB piedāvā izteikt 4.punktu sekojošā redakcijā:
“4. Ja kompetentais speciālists vai kompetentā institūcija uzņēmumā atklāj tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, atkarībā no šo draudu smaguma un rakstura pēc iespējas ātrāk par to informē uzņēmuma darba devēju, darba aizsardzības speciālistu vai norīkoto kontaktpersonu sadarbībai ar kompetento institūciju vai kompetento speciālistu”
 

DAKIB piedāvā 41. punktu pārcelt uz 45. punktu.
Pamatojums: informācija par sertifikātu izdošanu ir tikai ziņas par personas iegūto kvalifikāciju, bet vēl nav par tiesībām sniegt pakalpojumus. Esošā sarakstā ir personas, kuri neapdrošina savu civiltiesisko atbildību noteikumu prasītā apjomā. Attiecīgi Labklājības ministrijas mājās lapā tika sniegta informācija nevis par pakalpojumu sniedzējiem Darba aizsardzības līkuma un šī noteikumu izpratnē, bet par personām kuras saņēmušas kvalifikācijas dokumentu, bet vēl neizpilda noteikumu prasības. Esošā redakcija mulsina sabiedrību un darba devējus un ir pretēja Darba aizsardzības likuma un noteikumu mērķiem.
 

“45. Labklājības ministrija pēc šo noteikumu 40.punktā un 41.punktā minētās informācijas saņemšanas nodrošina tās publisku pieejamību.”

 

DAKIB piedāvā 45. punktu pārcelt uz 41. punktu.
Pamatojums: Noteikumu projektu Anotācijā Labklājības ministrija norāda, ka  “Ar kompetentiem speciālistiem kompetentām institūcijām saprot ārpakalpojuma sniedzējus (komersantus), ko uz attiecīga līguma pamata darba devējs var piesaistīt sava uzņēmuma darba aizsardzības sistēmas sakārtošanai, tai skaitā darba vides risku novērtēšanai un darba aizsardzības pasākumu izstrādei.”  Bet faktiski, pēc Valsts ieņēmuma dienesta datiem vairums no kompetentiem speciālistiem nereģistrējas ka komersanti, bet “pakalpojumus” sniedz uz darba līguma pamatā. No 370 reģistrētiem 2021.gadā kompetentiem specialistiem 250 (gandrīz 70%) bija tikai darba attiecības. Tas nozīmē ka Noteikuma Nr.723 2. punkta prasības “Kompetentie speciālisti un kompetentās institūcijas sniedz uzņēmumam pakalpojumus darba aizsardzības jomā saskaņā ar savstarpēju vienošanos (izņemot darba līgumu)” netika pildītas un kontrolētas no valsts puses un rada iespējas nekvalitatīviem pakalpojumiem un fiktīvai nodarbināšanai.
 

“1. Pirms praktiskās darbības uzsākšanas kompetentais speciālists reģistrē uzņēmējdarbības veidu un apdrošina savu civiltiesisko atbildību tādā apjomā, lai segtu pakalpojuma saņēmējam nodarītos zaudējumus, kas varētu rasties viņa profesionālās darbības dēļ, bet ne mazāk kā 14230 euro apmērā. Kompetentā speciālista civiltiesiskajai atbildībai ir jābūt apdrošinātai visā viņa darbības periodā.”