Atzinums

Par piedāvātajiem grozījumiem 416.noteikumos - pievienojam viedokli.
Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācija (LFAA) ir iepazinusies ar Veselības ministrijas (VM) š.g. 19.02. piedāvātajiem grozījumiem noteikumos Nr.416 "Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība".
Ministrijas vēstulē norādīta šāda piedāvātā redakcija:
“67.3 Aptieku īpašnieks, kuram piederošo aptieku kopējais apgrozījums pēdējo piecu gadu periodā vismaz vienā gadā pārsniedz 5% no Latvijā kopējā aptieku apgrozījuma:
67.31. nodrošina savā tīmekļa vietnē sabiedrībai viegli pieejamu informāciju par katrā aptiekā pieejamām zālēm un to cenām. Informācija par pieejamām zālēm un to cenām ir strukturēta un lejuplādējama;
67.32. paziņo Zāļu valsts aģentūrai un Veselības inspekcijai un norāda aptiekas tīmekļa vietnes adresi (vai aptieku tīmekļa vietņu), kurā ir pieejama informācija par zāļu pieejamību un to cenām.”
Asociācijas biedri iebilst pret šādu redakciju un uzsver, ka saskaņā ar piedāvāto grozījumu variantu, VM pirmšķietami piedāvā atļaut recepšu zāļu reklāmu un pieļauj mudināt pacientus iegādāties zāles, pamatojot iegādes nepieciešamību ar zāļu cenu, kas ir rupjš zāļu reklamēšanas noteikumu pārkāpums. Līdz šim interneta vietnēs recepšu zāles un to cenas norādīt nebija atļauts, jo internetā var [IA1] pārdot tikai un vienīgi bezrecepšu zāles. Tāpat prasība par strukturētu un lejupielādējamu informāciju netieši norāda uz vēlmi veidot kādu cenu salīdzināšanas rīku, kur tiktu ievadīta informācija, kas izgūta no aptiekām, taču ņemot vērā, ka pacienta interesēs ir noskaidrot zāļu pieejamību, šādas vajadzības apmierināšanai pietiktu ar vienkāršu meklēšanas rīku, kas norādītu uz zāļu pieejamību aptiekā, bez zāļu cenas, kā to paredz arī Ministru kabineta lēmums. Tā pat LFAA ieskatā zāļu cenu norādīšana interneta vietnē nesasniegs mērķi informēt pacientu par lētākajām recepšu zālēm, jo Ministru kabineta 2005.gada 25.oktobra noteikumi Nr. 803 “Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem” paredz, ka recepšu un kompensējamo zāļu cenas no 2025.gada 1.janvāra visās aptiekās ir vienādas, līdz ar to zūd jebkāda nepieciešamība pēc recepšu vai kompensējamo zāļu cenu norādīšanas. Savukārt, bezrecepšu zāļu gadījumā pastāv liels risks, ka šāda zāļu cenu norādīšana var veicināt nepamatotu zāļu patēriņu un tā var novest pie zāļu cenu saskaņošanas starp tirgus dalībniekiem.
Vienlaikus šādas informācijas padarīšana par pieejamu pacientiem var arī maldināt pacientu brīdī, kad, piemēram, Liepājā kāds ieraudzīs medikamentus, kas pieejami Daugavpilī, taču nebūs iespējas tos saņemt, jo, iespējams, tie pasūtīti kādam konkrētam pacientam un var vairs nebūt pieejami brīdī, kad tiek sasniegta konkrētā aptieka. Medikamentu atlikumi aptiekās ir mainīgs lielums, un informācija mājas lapā var atšķirties no faktiskiem atlikumiem. Norādām, ka ir medikamenti kuri tiek saņemti pēc pieprasījuma un nav nepieciešams tos regulāri uzturēt aptiekā, tāpat ir diskutabli jautājumi: kādā veidā pacients noorientēsies medikamentu piedāvājuma klāstā – kas tieši ir jāatrod, kāda ir deva, kādā veidā meklējami aizvietojošie medikamenti.
Turklāt, lai aptiekas veidotu šādu risinājumu, nepieciešamas apjomīgas investīcijas, pasākums – ieviest zāļu redzamību tiešsaistē – ir laika un resursu ietilpīgs kā arī tehniski izaicinošs, ja runa ir par vairāku desmitu vai simts un vairāk aptieku noliktavas atlikumu pieejamību tiešsaitē. Jebkādiem šādiem jauninājumiem jāparedz kā minimums viens gads ieviešanai, kā arī šādai valsts deleģētai funkcijai jānorāda finansējuma avots.
LFAA piedāvātā redakcija norādīta pie punktiem.
 

-

Anotācijā ir norādīts, ka Zāļu valsts aģentūra katru gadu publicētu sarakstu ar tīkliem, kuri atbilst 5% robežai un informētu komersantus, taču šāds ZVA pienākums noteikumos nav iekļauts, ka arī no noteikumiem neizriet, ka ZVA to darīs.
Sabiedrībai nepieciešama vienkārša un ātra piekļuve informācijai par zāļu pieejamību aptiekās un šādu informāciju var viegli apskatīt tiešsaistē, tači nepieciešamības šo informāciju lejupielādēt strukturētā failā nav.
Normas mērķis ir nodrošināt pacientiem informāciju par zāļu pieejamību, nevis atvieglot valsts iestāžu darbu vai nodrošināt iecerētos tirgus analīzes rīkus. Strukturēta faila lejupielādēšanas obligāta prasība mudina secināt, ka šis fails ir nepieciešams valsts iestādēm, lai tās varētu vieglāk orientēties un atrast tām nepieciešamo informāciju, nevis atvieglot pacientu piekļuvi informācijai par zāļu pieejamību aptiekā - iedzīvotājiem nav vajadzības uzkrāt lieku informāciju, turklāt, nav pārliecības arī, ka iedzīvotāji tik plašā infromācijā spēs vieglu un vienkārši orientēties. Turklāt strukturēta lejupladējama faila izveide un uzturēšana prasa ievērojamas tehniskās investīcijas, kas rada papildu slogu aptiekām.

Piedāvājam izteikt punktus šādā redakcijā
"67.3 Aptieku īpašnieks, kuram saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnē publicēto informāciju piederošo aptieku kopējais apgrozījums pēdējo piecu gadu periodā vismaz vienā gadā pārsniedz 5% no Latvijā kopējā aptieku apgrozījuma:
67.31. nodrošina savā tīmekļa vietnē sabiedrībai viegli pieejamu informāciju par katrā aptiekā pieejamām zālēm. Informācija par pieejamām zālēm ir strukturēta;
67.32. paziņo Zāļu valsts aģentūrai un Veselības inspekcijai un norāda aptiekas tīmekļa vietnes adresi (vai aptieku tīmekļa vietņu), kurā ir pieejama informācija par zāļu pieejamību."
 

Pieprasītais - strukturētas informācijas nodrošināšana ir laikietilpīga - aptieku uzņēmumam ir jāizstrādā rīks, kas spēs nodrošināt pieprasīto, tāpēc normas piemērošanai jāparedz saprātīgs termiņš, lai nepieciešamības gadījumā, var sagatavoties izpildei.

2026. gada 1. jūnijā