Atzinums

 Neskarot 07.04.2025. atzinumā minēto attiecībā uz pasākuma plāna 3.7. apakšpunktā ietverto uzdevumu izstrādāt grozījumus Imigrācijas likuma IX1. nodaļā “Administratīvie pārkāpumi imigrācijas jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā”, palielinot sankcijas par ārzemnieku pārkāpumiem, Tieslietu ministrija uzsver, ka soda apmēra palielināšanai ir nepieciešams argumentēts un faktos balstīts pamatojums. Turklāt liela nozīme ir piešķirama sodu piemērošanas praksei.  Proti, vispirms ir nepieciešams izpētīt piemēroto sodu apmērus esošā regulējuma ietvaros (vai tiek piemēroti naudas sodi maksimālajā apmērā vai tuvu tam, vai vidējam soda apmēram ir tendence pieaugt un tas tuvojas vairāk maksimālajai soda robežai).

Pievēršama uzmanība arī riskiem, kas ir vērtējami palielinātu sodu piemērošanas aspektā. Ja nekritiski palielina tikai soda apmēru, tas attiecas uz visām pārkāpuma izpausmēm un soda piemērošana konkrētajā gadījumā kļūst ļoti atkarīga no tiesību piemērotāja. Iespējams varētu vērtēt, vai soda izmaiņas nebūtu attiecināmas tikai uz atsevišķām pārkāpuma izpausmēm (atsevišķu, precīzi identificētu noteikumu pārkāpšanu), ja tas ir nepieciešams. Tad ir jāpārveido pārkāpuma formulējums kā tāds.

Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija vērtēs izstrādāto likumprojektu, tā anotācijā ietverto  sodu palielināšanas pamatojumu un sniegs atzinumu.

-

Tieslietu ministrija ir izvērtējusi informatīvā ziņojuma "Par trešo valstu pilsoņu uzturēšanās Latvijātiesiskā regulējuma pilnveidošanu" pielikuma 1.1. apakšpunktā noteikto pasākumu un informē, ka neatbalsta Izglītības likuma papildināšanu ar jaunu pantu, paredzot tajā izglītības iestādei administratīvo sodu par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu, nepatiesas informācijas sniegšanu vai informācijas nesniegšanu noteiktajā termiņā Valsts izglītības informācijas sistēmā. 

Norādām, ka atbilstoši Izglītības likuma 1.panta 7. punktam izglītības iestāde ir valsts, pašvaldību, valsts augstskolu vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana, vai komercsabiedrība, kuram izglītības programmu īstenošana ir viens no darbības veidiem. Tātad izglītības iestāde var būt arī publisko tiesību juridiska persona. Publisko tiesību juridiskā persona vai tās institūcija nevar būt administratīvās atbildības subjekts. Proti,Administratīvās atbildības likuma 8. panta pirmā daļa nosaka, ka par pārkāpumiem, kurus izdarījusi publisko tiesību juridiskā persona, pie administratīvās atbildības sauc publisko tiesību juridiskās personas amatpersonu, ja tā nav pildījusi vai ir nepienācīgi pildījusi kādu uz šo amatpersonu attiecināmu pienākumu, par kura nepildīšanu vai nepienācīgu pildīšanu likumā vai pašvaldības saistošajos noteikumos ir paredzēta administratīvā atbildība.

Līdz ar to, ja panta sankcijā kā atbildības subjekts paredzēta juridiska persona un attiecīgais pārkāpums ir attiecināms uz publisko tiesību juridisko personu, tad pie administratīvās atbildības var saukt to publisko tiesību juridiskās personas amatpersonu, kuras pienākumos ietilpa attiecīgo tiesību normu ievērošanas nodrošināšana.

Papildus vēršam uzmanību, ka Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. panta pirmajā daļā ir jau paredzēta atbildība par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei. Tādējādi šo pantu var piemērot gadījumos, ja izglītības iestāde nepilda vai nepienācīgi pilda normatīvajos aktos noteikto pienākumu sniegt informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā. Bet šajā gadījumā nozares likumā jābūt ietvertam skaidram regulējumam, kas nosaka izglītības iestāžu pienākumu sniegt attiecīgu informāciju un minētās informācijas sniegšanas kārtību. 

Tieslietu ministrija savas kompetences ietvaros izvērtēs likumprojektu un sniegs atzinumu.

-