Atzinums

Gadījumā, ja pastāv šaubas, vai patvēruma meklētājs ir vai nav nepilngadīgs, likumprojekta 7.panta pirmā un otrā daļa paredz vecuma starpdisciplināru novērtējumu, kā arī Pārvaldes tiesības noteikt medicīnisko ekspertīzi vecuma noteikšanai. Vienlaikus nedz likumprojektā, nedz anotācijā nav paskaidrots personas statuss līdz gala secinājumam par tās vecumu. Ņemot vērā minēto, aicinām likumprojekta 7.pantā vai likumprojekta anotācijā ietvert skaidru norādi, ka līdz gala secinājumam par tās vecumu persona, kura apgalvo, ka ir nepilngadīga, vai attiecībā uz kuru pastāv objektīvas norādes par iespējamu nepilngadību, ir uzskatāma par nepilngadīgu un tai saglabājas nepilngadīgai personai paredzētās garantijas. Šajā saistībā vēršam Jūsu uzmanību uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) secinājumiem lietā Darboe un Camara pret Itāliju (iesniegums Nr.5797/17), 2022.gada 21.jūlija spriedums, 153.-157.rindkopa.

-

Aicinām precizēt likumprojekta 7.panta otro daļu, paredzot, ka medicīniskā ekspertīze vecuma noteikšanai ir veicama tikai ar personas skaidru un informētu piekrišanu. Šajā saistībā jāatzīmē, ka lietā F.B. pret Beļģiju, konstatējot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECK) 8.panta (tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību) pārkāpumu saistībā ar nepietiekamām procesuālajām garantijām, veicot vecuma noteikšanas procedūru, ECT uzsvēra pacientu brīvas un informētas piekrišanas jebkādai medicīniskai procedūrai nozīmi un atgādināja, ka šādas piekrišanas neesamība var tikt uzskatīta par šīs personas fiziskās integritātes pārkāpumu, tādējādi apdraudot ECK 8.pantā (tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību) aizsargātās tiesības. Turklāt ECT atzīmēja, ka apstāklim, ka procedūra nav veikta medicīniskos nolūkos ir maza ietekme uz tās praksē nostiprināto principu piemērošanu, ņemot vērā, ka ir apdraudēts personiskās autonomijas princips, kas ir ECK 8.panta pamatā. Šajā saistībā ECT minētajā lietā norādīja uz vecuma noteikšanas nolūkā veikto medicīnisko pārbaužu raksturu, kas konkrētajā gadījumā ietvēra trīskāršu rentgena izmeklējumu (F.B. pret Beļģiju (iesniegums Nr.47836/21), 2025.gada 6.marta spriedums, 90.rindkopa). Ņemot vērā minēto, lai gan anotācijā ir paskaidrots, ka medicīniskā ekspertīze izmantojama tikai kā galējais līdzeklis un ka Pārvaldei ir jāinformē persona vai tās pārstāvis par vecuma noteikšanas ekspertīzes iemesliem, par iespējamām sekām pēc minētās ekspertīzes veikšanas, kā arī atteikuma no šīs procedūras sekām, tomēr aicinām skaidri noregulēt likumprojektā un paskaidrot anotācijā, ka medicīnisko ekspertīzi vecuma noteikšanai drīkst veikt tikai ar personas skaidru un informētu piekrišanu un ka atteikums dot piekrišanu pats par sevi nedrīkst automātiski novest pie secinājuma, ka persona nav nepilngadīga.

-

Aicinām precizēt likumprojekta 31.panta vienpadsmitajā daļā paredzēto regulējumu, ciktāl tas attiecas uz juridiskās palīdzības sniedzēju piekļuves patvēruma meklētājiem, kuri izmitināti Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centrā, ierobežošanu. Proti, likumprojekta 31.panta vienpadsmitā daļa paredz, ka Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centra priekšnieks var noteikt apmeklējumu ierobežojumus biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem, patvēruma meklētāja ģimenes locekļiem un juridiskās palīdzības sniedzējiem, ja tas ir pamatots ar drošības, sabiedriskās kārtības vai Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centra administratīvās pārvaldības apsvērumiem. Līdzīgs regulējums ir paredzēts arī likumprojekta 64.panta septītajā daļā. Šajā saistībā vēršam uzmanību, ka “administratīvās pārvaldības apsvērumi” var būt pārāk plašs jēdziens, īpaši gadījumā, ja tas attiecas arī uz juridiskās palīdzības sniedzēju piekļuvi aizturētai personai. No ECK 5.panta 4.punkta (tiesas kontrole pār aizturēšanas tiesiskumu) un 13.panta (efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi) viedokļa ir būtiski nodrošināt, ka aizturētajam patvēruma meklētājam ir praktiska un efektīva iespēja pārsūdzēt aizturēšanu un īstenot savas procesuālās tiesības. Piemēram, spriedumā lietā I.M. pret Franciju, vērtējot patvēruma meklētāja iespējas efektīvi pārsūdzēt izraidīšanu paātrinātā procedūrā, kamēr viņš bija aizturēts, ECT ņēma vērā īsos termiņus, praktiskās grūtības sagatavot pieteikumu un iegūt pierādījumus aizturēšanas apstākļos, kā arī nepietiekamu juridisko un lingvistisko palīdzību. Šie apstākļi kopumā noveda pie secinājuma, ka valstī pieejamie tiesību aizsardzības līdzekļi praksē nebija pietiekami efektīvi, ECT konstatējot ECK 3.panta kopsakarā ar ECK 13.pantu pārkāpumu (I.M. pret Franciju (iesniegums Nr.9152/09), 2012.gada 2.februāra spriedums, 151.-154. rindkopa). Ņemot vērā minēto, aicinām precizēt likumprojektā vai paskaidrot anotācijā, ka juridiskās palīdzības sniedzēju piekļuves aizturētai personai ierobežojumi ir pieļaujami izņēmuma gadījumos, tiem jābūt individuāli pamatotiem, samērīgiem, piemērojamiem uz iespējami īsu laiku un tādiem, kas neliedz patvēruma meklētājam efektīvu piekļuvi juridiskajai palīdzībai. Anotācijā būtu īpaši jāpaskaidro, ka šādi ierobežojumi nedrīkst tikt piemēroti tādā veidā, kas kavē vai padara juridisko palīdzību neefektīvu vai liedz personai iespējas īstenot savu tiesību aizsardzību.

-

Anotācijā ir norādīts, ka persona medicīniskās ekspertīzes atzinumu par tās vecumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus nav paskaidrots, vai ir paredzētas personas tiesības pārsūdzēt starpdisciplinārās novērtēšanas rezultātu par tās vecumu gadījumā, ja personai netiek veikta medicīniskā ekspertīze (Darboe un Camara pret Itāliju (iesniegums Nr.5797/17), 2022.gada 21.jūlija spriedums, 148., 154.rindkopa). Ņemot vērā, ka atbilstoši ECT judikatūrai vecuma noteikšanas procedūras gadījumā valstīm ir jānodrošina pietiekamas procesuālās garantijas, aicinām noregulēt likumprojektā vai paskaidrot anotācijā kārtību, kādā var pārsūdzēt starpdisciplinārās novērtēšanas rezultātu par personas vecumu.

-

Aicinām papildināt anotāciju ar skaidrojumu par likumprojektā ietvertā regulējuma attiecībā uz patvēruma meklētāju pārsūtīšanu uz atbildīgo Eiropas Savienības dalībvalsti (likumprojekta 34.panta otrās daļas 6.punkts) piemērošanu ECK 3.pantā garantētā neizraidīšanas (non-refoulement) principa kontekstā. ECT judikatūrā ir uzsvērts, ka arī gadījumos, kad personas pārsūtīšana tiek īstenota Eiropas Savienības tiesību aktu ietvaros, dalībvalstij saglabājas pienākums pārliecināties, ka pārsūtīšanas rezultātā persona netiks pakļauta reālam spīdzināšanas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās riskam. Šajā kontekstā aicinām ņemt vērā ECT judikatūru lietās M.S.S. pret Beļģiju un Grieķiju un Tarakhel pret Šveici. Lietā M.S.S. pret Beļģiju un Grieķiju ECT secināja, ka Dublinas sistēmas piemērošana neatbrīvo nosūtošo valsti no pienākuma pārbaudīt, vai uzņemošās valsts patvēruma procedūrā un uzņemšanas apstākļos nepastāv tādi trūkumi, kas personu pakļautu reālam ECK 3.panta pārkāpuma riskam (M.S.S. pret Beļģiju un Grieķiju (iesniegums Nr.30696/09), 2011.gada 21.janvāra spriedums, 358.-368.rindkopa). Savukārt lietā Tarakhel pret Šveici ECT norādīja, ka pārsūtīšanas gadījumā jāveic individualizēts izvērtējums, īpaši attiecībā uz ievainojamām personām, tostarp nepilngadīgām personām un ģimenēm ar bērniem. Turklāt konkrētajā lietā ECT secināja, ka pirms iesniedzēju pārsūtīšanas uz Itāliju Šveicei bija nepieciešams saņemt no Itālijas iestādēm individuālas garantijas, ka ģimene tiks uzņemta bērnu vecumam un vajadzībām atbilstošos apstākļos un ģimenes vienotība tiks saglabāta (Tarakhel pret Šveici (iesniegums Nr.29217/12), 2014.gada 4.novembra spriedums, 100.-122.rindkopu). Ņemot vērā minēto, anotācijā būtu vēlams skaidri norādīt, ka likumprojektā paredzētais regulējums par patvēruma meklētāju pārsūtīšanu uz atbildīgo dalībvalsti saskaņā ar Regulu Nr.2024/1351 ir piemērojams, ievērojot neizraidīšanas principu un nepieciešamību novērst reālu ECK 3.pantā aizliegtas izturēšanās risku. Attiecīgi pārsūtīšanas procedūrā kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā gan vispārējā situācija atbildīgajā dalībvalstī, tostarp patvēruma procedūras, uzņemšanas apstākļu un aizsardzības pret tālāku izraidīšanu iespējamie trūkumi, gan konkrētās personas individuālie apstākļi, īpaši, ja persona ir ievainojamā situācijā vai ja pārsūtīšana attiecas uz ģimeni ar bērniem, nepilngadīgo vai citu īpaši aizsargājamu personu.

-

1. Likumprojekta 14.panta divpadsmitā daļa paredz, ka patvēruma meklētāju, kurš pārkāpj izmitināšanas centra iekšējos noteikumus, lai nepieļautu viņa iespējami agresīvu uzvedību pret pārējiem centrā izmitinātajiem patvēruma meklētājiem, ar patvēruma meklētāju izmitināšanas centra priekšnieka lēmumu var pārvietot uz telpām ar samazinātu ērtību līmeni.
Tāpat likumprojekta 32.panta ceturtās daļas 10.punkts paredz, ka patvēruma meklētāju, kurš ir pārkāpis Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumus, Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centra administrācija ir tiesīga pārvietot uz patvēruma meklētāju telpām ar samazinātu ērtību līmeni vai uz laiku līdz 10 diennaktīm ierobežot personīgo sakaru līdzekļu izmantošanu, nododot to glabāšanā centra noliktavā. Vienlaikus likumprojektā nav pietiekami skaidri paredzēti šādu pasākumu piemērošanas kritēriji, maksimālais ilgums attiecībā uz “samazinātu ērtību līmeni”, pārskatīšanas kārtība un apstrīdēšanas iespēja. Ņemot vērā minēto, aicinām izvērtēt iespēju likumprojektā vai anotācijā precizēt, ka šie pasākumi piemērojami, balstoties uz individuālu izvērtējumu, samērīgi, uz iespējami īsu termiņu, ar rakstveida pamatojumu, iespēju tos apstrīdēt un saglabājot cilvēka cieņai atbilstošus uzturēšanās apstākļus, ievērojot ECK 3.panta (necilvēcīgas apiešanās un spīdzināšanas aizliegums) prasības. Līdztekus, ņemot vērā, ka personām ikvienā situācijā jābūt tiesībām veikt saraksti par savu tiesību aizsardzību ar tās pārstāvi vai, piemēram, ECT, lūgums anotācijā atzīmēt, ka personas tiesības uz saziņu, tostarp izmantojot elektroniskos līdzekļus, savu tiesību aizsardzībai ir jānodrošina arī samazinātu ērtību samazināšanas vai personīgo sakaru līdzekļu izmantošanas ierobežojuma gadījumā.

-

2. Aicinām likumprojektā 64.panta septītajā daļā labot atsauci uz šā panta piekto daļu, jo pirmšķietami pareizā atsauce ir uz šā panta sesto daļu.

-

3. Aicinām anotācijā skaidrot, ka likumprojekta 19.pantā paredzētais pārvietošanās brīvības ierobežojums – izvietošana konkrētā vietā – ir piemērojams tādējādi, lai tas pēc sava rakstura un faktiskās intensitātes nepārvērstos par de facto brīvības atņemšanu bez ECK 5.pantā (tiesības uz personisko brīvību un drošību) paredzētajām garantijām. Vērtējot šāda pasākuma piemērošanu, būtu jāņem vērā ne tikai tā formālais nosaukums, bet arī faktiskie ierobežojumi, personas iespējas atstāt konkrēto vietu, pasākuma ilgums un ietekme uz personas tiesībām (skat., piemēram, Ilias un Ahmed pret Ungāriju (iesniegums Nr.47287/15), Lielās palātas 2019.gada 21.novembra spriedums, 212.rindkopa).

-

4. Likumprojekta 25.panta otrajā daļā ir noteikts, ka nepilngadīgo var aizturēt tikai izņēmuma gadījumos, kā galējo līdzekli un ja tas ir viņa interesēs. Turklāt nepilngadīgā bez pavadības aizturēšana pieļaujama vienīgi, lai nodrošinātu viņa aizsardzību, savukārt pavadītā nepilngadīgā gadījumā – ja aizturēts viens no viņa vecākiem vai likumiskais pārstāvis. Arī anotācijā ir skaidrots nepilngadīgo aizturēšanas izņēmuma raksturs. Vienlaikus aicinām anotāciju papildināt ar skaidrojumu par ECT judikatūrā nostiprinātajiem kritērijiem nepilngadīgo aizturēšanai migrācijas kontekstā. ECT ir konsekventi uzsvērusi, ka bērni migrācijas kontekstā ir īpaši neaizsargāti un ka, vērtējot aizturēšanas atbilstību ECK prasībām, īpaša nozīme piešķirama bērna vecumam, aizturēšanas ilgumam un aizturēšanas apstākļu piemērotībai bērna vecumam un īpašajām vajadzībām. Šajā kontekstā aicinām anotācijā atsaukties, piemēram, uz ECT lietām A.B. un citi pret Franciju ((iesniegums Nr.11593/12)), 2016.gada 12.jūlija spriedums, 109.rindkopa), R.M. un citi pret Franciju ((iesniegums Nr.33201/11)), 2016.gada 12.jūlija spriedums, 70.rindkopa) un R.R. un citi pret Ungāriju ((iesniegums Nr.36037/17), 2021.gada 2.marta spriedums, 49.rindkopa).

-

5. Aicinām anotācijā precizēt, ka likumprojekta 25.panta trešās daļas 9.punktā minētais apstāklis – proti, ka persona procesuālo darbību veikšanas laikā norāda uz mērķi nokļūt citā Eiropas Savienības dalībvalstī – pats par sevi nevar automātiski pamatot bēgšanas risku vai aizturēšanu. Šis apstāklis ir vērtējams tikai kopsakarā ar citiem individuālajiem lietas apstākļiem, ievērojot samērīguma principu, aizturēšanas kā galējā līdzekļa raksturu un nepieciešamību izvērtēt mazāk ierobežojošus pasākumus. Šajā kontekstā aicinām ņemt vērā ECT judikatūru par ECK 5.pantu, no kuras izriet, ka aizturēšanai jābūt balstītai uz konkrētās personas individuālo apstākļu izvērtējumu. Piemēram, lietā O.M. pret Ungāriju ECT konstatēja ECK 5.panta 1.punkta (aizturēšanas pamatojums) pārkāpumu, norādot, ka patvēruma meklētāja aizturēšanas pamatojums nebija pietiekami individualizēts un pienācīgi neatspoguļoja personas konkrētos apstākļus. Minētajā lietā iestādes bija atsaukušās arī uz risku, ka persona varētu traucēt patvēruma procedūru, bēgot, tomēr šāds risks nebija pietiekami konkrēti pamatots (O.M. pret Ungāriju (iesniegums Nr.9912/15), 2016.gada 5.jūlija spriedums, 52.rindkopa).

-

6. Aicinām anotācijā precizēt, ka gadījumos, kad saskaņā ar likumprojekta 37.panta otro daļu pilns lēmuma teksts tiek paziņots juridiskās palīdzības sniedzējam, patvēruma meklētājam viņam saprotamā valodā tiek nodrošināta pietiekama informācija ne tikai par lēmuma rezultātu un pārsūdzēšanas kārtību, bet arī par lēmuma būtību un galvenajiem iemesliem, lai persona varētu efektīvi īstenot savas procesuālās tiesības.

-

7. Lūdzam izvērtēt nepieciešamību papildināt anotāciju ar skaidrojumu par likumprojekta 40.pantā paredzēto pārsūdzības mehānismu atbilstību ECK 3. un 13.pantam attiecībā uz tiesību aizsardzības līdzekļu apturošo iedarbību gadījumos, kad persona izvirza pirmšķietami pamatotus apgalvojumus par spīdzināšanas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās risku izraidīšanas gadījumā. Proti, ECT judikatūrā ir nostiprināts, ka šādos gadījumos valstij ir jānodrošina efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis ar apturošu iedarbību, lai persona netiktu izraidīta pirms kompetentā institūcija ir izvērtējusi apgalvojumus par reālu neatgriezeniska kaitējuma risku. Šajā kontekstā nozīmīgas ir ECT atziņas lietās M.S.S. pret Beļģiju un Grieķiju ((iesniegums Nr.30696/09)), 2011.gada 21.janvāra spriedums, 293.rindkopa), Gebremedhin [Gaberamadhien] pret Franciju ((iesniegums Nr.25389/05)), 2007.gada 26.aprīļa spriedums, 66.-67.rindkopa) un Abdolkhani un Karimnia pret Turciju ((iesniegums Nr.30471/08), 2009.gada 22.septembra spriedums, 107.-117.rindkopa). Ņemot vērā minēto, aicinām izvērtēt nepieciešamību anotācijā paskaidrot, ka likumprojekta 40.pantā paredzētais regulējums – tostarp izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu darbības apturēšana pārsūdzības termiņā, kā arī izraidīšanas apturēšana līdz tiesa ir pieņēmusi lēmumu par lūgumu atļaut palikt Latvijā Regulas Nr.2024/1348 68. panta 3.punkta “a”, “b”, “c” un “d” apakšpunktā minētajos gadījumos – ir piemērojams, ievērojot neizraidīšanas principu un nepieciešamību novērst reālu ECK 3.pantā aizliegtas izturēšanās risku.
 

-