Projekta ID
25-TA-1372Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
11.12.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Grozījumi likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās"
Iebildums
LDDK iebilst pret grozījumiem likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās", jo Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija nav ņēmusi vērā iepriekš sniegtos iebildumus.
LDDK jau iepriekš norādīja, ka likumprojektam nav veikts sociālekonomiskais izvērtējums. Atbilstoši Saeimā pieņemtajam likumam “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”, kas nosaka, ka akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” ir jāieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) ne mazāk kā 155 948 000 euro, 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) ne mazāk kā 123 335 754 euro un 2028. gadā (par 2027. pārskata gadu) ne mazāk kā 123 335 754 euro, kā arī papildus maksājot normatīvajos aktos noteiktos nodokļus. Piedāvātie grozījumi var ietekmē ne tikai akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” spēju attīstīties, bet arī valsts budžeta ieņēmumus, konkurētspēju un nodarbinātību. Tādēļ atkārtoti aicinām likumprojekta kompensācijas veidu "zemes atpirkšana" noteikt caur valsts budžetu. Šādi būtu iespējams precīzi noteikt aizsargājamās teritorijas ekonomisko ietekmi. Attiecīgi pirms virzīt likumprojektu aicinām novērst trūkumus kopējā vides politikā. Latvijā nav ieviesta dinamiskā dabas aizsardzības sistēma, kas ļautu saimnieciskajos mežos dabas aizsardzību realizēt tikai ar apsaimniekošanas nosacījumiem, neveidojot jaunas aizsargājamas teritorijas. Piemēram, Latvijā jebkura persona var iesniegt Valsts meža dienestā priekšlikumu par mikrolieguma jeb aizsargājamas teritorijas izveidošanu gan valsts, gan privātajos mežos. Lai izveidotu aizsargājamu teritoriju, pietiek ar to, ka konkrētajā teritorijā ir sastopama viena no MK noteikumos Nr. 940 iekļautajām mikrolieguma sugām, no kurām daudzas ir plaši izplatītas. Tieši tāpat mikroliegumus var veidot jebkuram īpaši aizsargājamam biotopu veidam. Latvijā ir 15 īpaši aizsargājamu mežu un krūmāju biotopu veidi. Citās ES valstīs šādu mikroliegumu veidošanas sistēma nepastāv.
Ņemot vērā, ka likumprojektā nav iekļauti Informatīvajā ziņojumā “Par priekšlikumiem kompensāciju nodrošināšanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās un iespējamajiem finanšu avotiem kompensāciju segšanai” paredzētie kompensācijas veidi, kurus 2024. gadā lūdza iestrādāt arī meža nozare, aicinām atkārtoti atgriezties Darba grupā uz diskusijām.
LDDK jau iepriekš norādīja, ka likumprojektam nav veikts sociālekonomiskais izvērtējums. Atbilstoši Saeimā pieņemtajam likumam “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”, kas nosaka, ka akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” ir jāieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) ne mazāk kā 155 948 000 euro, 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) ne mazāk kā 123 335 754 euro un 2028. gadā (par 2027. pārskata gadu) ne mazāk kā 123 335 754 euro, kā arī papildus maksājot normatīvajos aktos noteiktos nodokļus. Piedāvātie grozījumi var ietekmē ne tikai akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” spēju attīstīties, bet arī valsts budžeta ieņēmumus, konkurētspēju un nodarbinātību. Tādēļ atkārtoti aicinām likumprojekta kompensācijas veidu "zemes atpirkšana" noteikt caur valsts budžetu. Šādi būtu iespējams precīzi noteikt aizsargājamās teritorijas ekonomisko ietekmi. Attiecīgi pirms virzīt likumprojektu aicinām novērst trūkumus kopējā vides politikā. Latvijā nav ieviesta dinamiskā dabas aizsardzības sistēma, kas ļautu saimnieciskajos mežos dabas aizsardzību realizēt tikai ar apsaimniekošanas nosacījumiem, neveidojot jaunas aizsargājamas teritorijas. Piemēram, Latvijā jebkura persona var iesniegt Valsts meža dienestā priekšlikumu par mikrolieguma jeb aizsargājamas teritorijas izveidošanu gan valsts, gan privātajos mežos. Lai izveidotu aizsargājamu teritoriju, pietiek ar to, ka konkrētajā teritorijā ir sastopama viena no MK noteikumos Nr. 940 iekļautajām mikrolieguma sugām, no kurām daudzas ir plaši izplatītas. Tieši tāpat mikroliegumus var veidot jebkuram īpaši aizsargājamam biotopu veidam. Latvijā ir 15 īpaši aizsargājamu mežu un krūmāju biotopu veidi. Citās ES valstīs šādu mikroliegumu veidošanas sistēma nepastāv.
Ņemot vērā, ka likumprojektā nav iekļauti Informatīvajā ziņojumā “Par priekšlikumiem kompensāciju nodrošināšanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās un iespējamajiem finanšu avotiem kompensāciju segšanai” paredzētie kompensācijas veidi, kurus 2024. gadā lūdza iestrādāt arī meža nozare, aicinām atkārtoti atgriezties Darba grupā uz diskusijām.
Piedāvātā redakcija
-
